Aufklärung ([info]avralavral) rakstīja,
@ 2015-01-07 17:24:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Atbildot uz kaut kur komentāros jautāto, vai Charlie Hebdo karikatūristu liktenis draud visai brīvajai franču presei, - nē, es personīgi tā nedomāju, jo minētais "satīras žurnāls", kā teikts latviešu presē, tomēr bija tik ļoti ekstrēms, ka daudzās valstīs, tostarp Latvijā, šādam žanram nav piekrišanas pat pašos skatofīlākajos sabiedrības slāņos. Un šķiet, ka arī Francijā piekrišana mazinājās, jo vēl pirms apmēram 10 gadiem žurnāla metiens esot bijis virs 150 000, bet šobrīd tikai ap 50 000. Žurnāls ir mēģinājis savu popularitāti vairot, kļūstot vēl ekstrēmāks un konsekventi noslīdot zem jostasvietas.
Es nobijos likt bildes, tāpēc ielikšu linkus.

Šeit nesens viņu pirmais vāks ar valsts prezidentu:
http://i.imgur.com/KBCmj17.jpg

Šeit viena no daudzajām karikatūrām, kurā attēlota pravieša Muhameda anālā atvere (ar parakstu "Muhameds: ir dzimusi zvaigzne"). Piekritīsiet, ka salīdzinājumā ar tām senākajām Vilka karikatūrām ir notikusi izaugsme:
http://www.lepoint.fr/images/embed/mahomet-etoile.jpg

Savukārt šeit ilustrēta Trīsvienība (bet karikatūras par musulmaņu tēmu lasītājiem, šķiet, patika vairāk, tāpēc tās parādījās biežāk):
http://imworld.aufeminin.com/story/20130224/charlie-hebdo-une-14309_w1000.jpg

P.S. Līdzjūtība mirušo tuviniekiem.
   


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2015-01-09 11:43 (saite)
Sakot priekšā, viens no veidiem, kā vēlies aizskart ticības brīvību, ir ielasot rakstos kaut kādas 19./20.gs. idejas, vēsturiski visnotaļ nosacītas un ierobežotas atziņas par, nezinu, toleranci vai demokrātiskumu. Iedomājies, Jēzus mūsdienās izlaidīgajai sievietei atlaistu grēkus, un, kā liecina raksti, teiktu "ej, un negrēko vairs", tad viņam droši vien pārmestu, sakot - fui, cik netoleranti (pret šo izlaidīgo sievieti, kas nevertheless, meklēja piedošanu pie Kristus). Es saku, ka tā ir kategoriju sajaukšana un saputrota domāšana.

Vienkārši samierinies vienreiz, ka pasaulē ir tāda lieta kā reliģija(-s), un ka tai arī v a r un d r ī k s t būt patiesuma vērtība (nevis kā atsevišķas minoritātes delusion un patvaļīgi izvēlēts apmāns, kam sekot - lūk, tas ir diezgan aizvainojoši, arīdzan pret veselīga un domājoša cilvēka prātu). Kazi, kļūsi varbūt iecietīgāks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kautskis
2015-01-09 12:35 (saite)
Un par to patiesuma vērtību — es ieteiktu arī tev samierināties, ka ir tāda neticība un arī tai var būt patiesuma vērtība, tie pēc definīcijas nav maldi un apmāns. Bet tā pa īstam par patiesuma vērtību parunāsim tad, kad otra puse būs spējīga runāt bez ieročiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2015-01-09 15:14 (saite)
Nekur neesmu teicis, ka neticībai nepiešķiru patiesuma vērtību, (ne velti teoloģiski reizēm mēdz teikt, ka faith is a gift) kas to lai zin, varbūt tu esi lielāks kristietis, nekā visi Latvijas kristieši kopā ņemti, cits cilvēks jau no malas nepateiks, ir tikai viens, kurš slepenībā redz cilvēku sirdīs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?