Ne jau tāpēc, ka trausla, un ne tikai kristietība, paņemsim kaut vai kādu citu formu, kurā "ticībai" nav tik liela loma, kā kristietībā, piemēram, eskimosus. Piedod, bet nav grūti iedomāties mūsdienu rietumnieku-tehnokrātu-demokrātu-liberāli, kas teikti "he he, paskat, tie eskimosi taču tiešām domā, ka tāds un tāds ronis ir garu māte, un ka ūdenī mīt jūras meita, kurai pasaules pirmsākumos nocirta pirkstus", utml. Proti, vispazemojošākais (arī pašam viedokļa izteicējam) ir tas, ka attiecīgajam uzskatam un dzīves formai netiek piešķirta teju nekāda patiesuma vērtība, teju nulle empātijas. Un tas ir skumji. Ne jau tāpēc, ka ticība tur vāja, vai kas.

Kurš teica, ka vispār šī konkrētā komentār autors ir kristietis? Lai gan atzīstu, ka savā komentārā nedaudz gribēju paspēlēties ar tevis kā neticīgā stautus, tāpēc pāris reizes atkārtoju. Turklāt vienalga par mani, un visiem iespējamiem nākotnes "kristiešiem", kurus dzīves laikā satiksi un kuri visi tev bāzīs sejā savu izredzētību un elitismu, tas viss ir mazsvarīgi, tie ir tikai cilvēki un paši grēcinieki, cilvēki ir nepilnīgi, bet - kas pats svarīgākais - palasi evanģēliju, redzēsi, ka Kristus vēstij ar elitismu nav nekāda sakara.