Ja tu šādas karikatūras vari zīmēt un tevi neviens par to nešauj nost, voila, mēs esam nonākuši pie runas brīvības. Diezgan liela vērtība, manuprāt. Tev taču nav jāatgādina, ka runas brīvība ietveŗ brīvību teikt arī nepatīkamas (vulgāras, stulbas un trulas) lietas?

Tāpat man nav ļoti grūti iedomāties tādu notikumu attīstību, kur šādu karikatūru zīmētāju tomēr nošauj un vismaz kāds cilvēks pēc šī pasākuma aizdomājas pats par savu iecietību pret nepatīkamiem viedokļiem. Arī vērtība, ne?

Nez, kaut kā ļoti nepareizi liekas šitādi apgalvojumi — tu uzzīmē vulgāru karikatūru, tevi par to nošauj, un tu pats esi par to vainīgs, vai tad tu nezināji, kādā pasaulē mēs dzīvojam. Tas ir, pēc noklusēšanas tiek pieņemts, ka šāda ir lietu kārtība, un tur itin nekā nevar padarīt. Jā, labāk būtu dzīvot pasaulē, kur par karikatūrām nost nešauj, bet tāda viņa nav, ak ak, atliek tik bikli ierausties stūrītī un visgudri pavīpsnāt/sērīgi nopūsties par to, kādā nelāgā pasaulē mēs dzīvojam. Bet ne pārāk skaļi, jo citādi kāds padzirdēs, ka tev ir kaut kādi uzskati — un apvainosies vai, diespas, pa purnu sados.