atbildot divos līmeņos. pragmatiskajā - jā, pārējiem droši vien tā nebūs: visiem socioloģisko un antropoloģisko pētījumu institūtiem, analītiskajai presei, kā Le Monde, sekulārajām asociācijām un pārējiem orgāniem, kas leģitīmi nodarbojas ar dažādu reliģiju kritiku. savukārt (joprojām pragmatiskajā līmenī), Charlie ir ļoti ieteicams turpmāk nodrošināt sev bruņotu apsardzi, tāpēc, ka policija un pretterorisma vienības Francijā acīmredzami netiek galā ar savu uzdevumu aizsargāt iedzīvotājus.

ētiskajā līmenī. man ir ļoti žēl, ka tā ir noticis, žēl viņu ģimenes un tuviniekus. bet, piedodiet, es tomēr tāpēc automātiski nesaskatu Charlie līdzšinējā darbībā kaut kādu brīnišķīgu varonību un augstu vērtību. viņu mērķis faktiski visās karikatūrās ir bijis uzzīmēt kaut ko pēc iespējas ļaunāku, aizvainojošāku un pretīgāku par viņu "ienaidniekiem", tos pilnībā dehumanizēt, atņemt cilvēcisko cieņu un vērtību. daudzas karikatūras par musulmaņiem robežojas ar rasismu un, ja tu pagūglētu Charlie vēsturi, redzētu, ka viņiem tas ir pārmests un viņi par to ir taisnojušies un knapi izvairījušies no tiesas.
kad es skatos viņu karikatūras par rabīniem, tās man atgādina karikatūras par "žīdiem" 1930. gadu Veimāras Republikā. žēl, ka mēs no šīs vēstures neesam neko mācījušies - tieši pa šo cilvēka-sūda, cilvēka-dirsas līniju. un pa līniju: "daži žīdi ir zagļi, ergo visi žīdi ir zagļi" (ielasi "žīdu" vietā "musulmaņi" un "zagļi" vietā "teroristi").

atkārtošu vēlreiz, ko es esmu jau šajā blogā teikusi: tās nav reliģijas, kas ir "visa ļaunuma sakne" pasaulē, kā apgalvo Dokinss un viņa līdzgaitnieki. get over it. tas vienkārši ir tāds ļoti ērts mīts, ko neapstiprina fakti. kaut vai tā pati pieminētā 20. gs. vēsture. ļaunums acīmredzami ir kaut kas inherents cilvēkam, neatkarīgi no viņa ticības vai neticības transcendentajam Labajam, Ābrahama, Īzāka un Jēkaba Dievam, Jēzum Kristum, reinkarnācijai vai karmas augļiem.