Nē. Jo nav drošas vietas kur un pie kā un pārāk maza iespēja līdz turienei droši tikt (pat ja būtu kur), jo neticu, ka bēgšana būs iespējama. Ja tiešām, koridorus, gaisa telpu un jūru nogriezīs ātri un mājās vismaz ir viss kādu laiku nepieciešamais pamatvajadzībām, atšķirībā no dienām ilgas dirnēšanas sastrēgumā uz šosejas. Un pieciem pat pamata lietas pirmajam laikam nevar paņemt līdzi, turklāt šeit mums abiem ir veci vecāki.
Pirms bērniem katrā karā es apsvēru zemessardzi un atbalstīt med.personālu. šobrīd mana iekšējā sajūta ir mainījusies. Cik vien būs iespējams man ir svarīgi bērniem dot normālību. Ja situācija mainīsies, izvērtēs vēlreiz

nu jā, ja evakuējas, tad tagad. piekrauj pilnu mašīnu, kamēr Suvalku koridors vēl ir vaļā, tālu prom.
es par tiem lietas pieciem nebūtu gan tik skeptiska, nemaz tik daudz lietu nevajag, tāpat bērni ātri izaug no līdzpaņemtajām drēbēm :) bet pārtikas krājumi gan ellīgi ātri apēdas, tas gan.

Zaķīt, Polijā šobrīd vietām ir degvielas trūkums, ja plāno braukt tālu, vajag vairāk nekā vienu degvielas kannu. Plus pārtika, plus vismaz guļammaisi un telts. Ārā nav arī vasara. Pat ja ar vakuuma maisos sabāztām segām nav tik vienkārši

ā, gulēt var mašīnā :) risku, protams, ir daudz, bet gulēšana taču arī ir iespējama pie draugiem un draugu draugiem un draugu draugu draugiem. es gan neaģitēju.

Ja tev tur tie ir, tad cita lieta. Mums ārzemju radi ir ar mašīnu aizbraucami dazās diennaktīs pie samērā tukšiem ceļiem. Un braukt neko nezinot vai izdosies lai iesprūstu pa ceļam vai gala punktā gulētu uz grīdas sporta zālē. Šobrīd manuprāt risks te uz vietas nav tik liels. Mēs esam NATO, mums te ir vairāku citu valstu kontinents, mēs esam drusku labākā situācijā nekā 40.tajos

pat, ja nato sargās - tā darīs to uz mūsu zemes, nevis kaut kur abstrakti. Un līdzšinējā reakcija liecina, ka "sargāšana" notiek kūtri un nepietiekami. Tā kā šobrīd mums ir tikai nedaudz vairāk laika notīties (vai pārgrupēties sūdu gaidās), par to, ka mums nekas nebūs - nav variantu.

jā, fronte te būs jebkurā gadījumā.

Jā, es tagad. Kamēr koridors vaļā.

apsveicu!

Man vēl līdz tam jātiek. Pakojos, nereāli sirreāla sajūta - it kā saku sev, tas jau tikai tā, uz nedēļu, divām, kamēr viss nomierinās. Bet tikpat labi var nesanākt nekad neatgriezties.

nu jā, es, ja mēs nosliegsimies uz šādu scenāriju, visvairāk domāju - ko darīt ar īpašumiem?

Neko. Atstāt visu vismaz tā, lai nekas potenciāli kaitējošs nepaliek - elektrības drošinātājus izslēgt, ūdens padevi aizgriezt, ledusskapi iztīrīt. Viss. Pārējo visu var attālināti. Pārdot tāpat nepārdosi, un kam vispār būs nozīme un jēga pēc mēneša, mēs nezinām.

Nu, un atstāt atslēgas kādai uzticības personai, ja nu kaut kas jādara un jātiek iekšā.

Es daudz par to domāju, un šķiet, ka tas būtu atkarīgs no tā, kādā statusā es tajā brīdī būtu. Kā privātpersona, kā civiliedzīvotāja - domāju, ka nē, bet ja man kā muzeja darbiniecei būtu iespēja izglābt kaut daļu no muzeja krājuma, no Latvijas kultūras vēstures vērtībām - neapšaubāmi jā.

eiropā tāpat karš panàks, ja tagad to neapturēs.
bet es gribētu, lai B un mamma evakuējas uz londonu pie māsas, ja nāk pie mums iekšā

šobrīd es domāju, ka nē. bet es nezinu, ko es domāšu pēc kāda laika.
satiksim svētdien bērnus, paprasīsim, ko viņi domā. varbūt viņi gribēs. bet tad būs jāsūta prom laicīgi, jo akūtas darbības laikā liela iespēja, ka mazais lietuvas - polijas robežas posms būs bloķēts. kuģis man liekas baigā veiksmes loterija, tos taču tik viegli nogremdēt ar mūsdienu precīzajiem ieročiem.

Pagaidām apsveram tikai bēgļu uzņemšanu.
Bet man ir tuvi radinieki ārzemēs. Ja tiešām līdz tam nonāks, bēgsim.

ja sūdi aiziet plašumā, tad atombumbu jau mūsdienās laikam var uzmest jebkur. bet ja šo scenāriju izslēdz, tad es pašlaik redzu lielāku jēgu palikt un mācīties šaut, lai cik tas dīvaini neizklausītos pašas ausīs. protams, ka reālo atbildi uzzināšu tikai tad, kad būs (cerams, ka nebūs) vajadzība reāli pieņemt lēmumu.

Citējot Putinu -Мы, как мученики, попадем в рай. А они сдохнут. https://www.youtube.com/watch?v=IO_AjWjjfC0

Te, manuprāt, jāpiesaista tie maniakālo slepkavu psiholoģiskā portreta analītiķi no ASV Federālā izmeklēšanas biroja. Jo viņam ir visas maniaka pazīmes. Viņu bērnībā pameta māte (viens riska faktors) (viņa pirms neilga laika vēl dzīvoja Gruzijā, visi vietējie zināja, ka viņa ir Putina māte). Viņa tēvam ar māti bija īss sakars. Pēc tam, kad māte viņu pameta, viņš nonāca audžuģimenē, kur tēvs bija VDK pārstāvis un bieži mazo Putinu sita (vardarbība - vēl viens riska faktors), bet audžumāte viņu turēja par elku (vēl viens vardarbības riska faktors). Tā kā viņš bija mazs un kusls, viņu kaustīja citi puikas (vēl viens riska faktors), tad viņš satika savu austrumu cīņu treneri, kas amatu savienošanā bija arī baņģuga, kuram uz kapa ir piemineklis ar uzrakstu "Es esmu miris, bet mafija vienmēr ir dzīva".
Tā ka jā - bēgt īsti jēgas nav. Te varbūt pat drošāk nekā citur, jo tomēr tuvu Krievijas robežai, lai mestu atombumbu.

hah, es tieši vakar skatījos uz viņu un domāju, ka jāsūta behavior panel lūgums, lai paanalizē. bet nu izskatās, ka nav, ko. šī bio visu principā paskaidro. jā, par atombumbu varbūt. lai gan nu tā 100% droši nav. ja gribas visiem parādīt, kurš te ir boss, tad var gadīties aŗī kko upurēt.

Nebrīnītos, ja audžutēvs izrādītos ukrainis...

It kā neatceros, ka tā būtu, viņš bija no Pēterburgas.

Nē, man ir pietiekami daudz gadu un pietiekami daudz sūdu jau pieredzēts. Bērniņu gan labprāt evakuētu.

Baigi dalītas jūtas. Droši vien nē, jo īsti nav kur un īsti nav ar ko, mēs tizli, mums nav mašīnas. Armijā arī neietu, lielas jēgas no manis tur nav, tā ka kaut kur mīcītos pa vidu, līdz bumba uzkrīt, ko nu tur vairs.

Būsim reāli, aizbēgt nekur diži tad nevarēs. It sevišķi, ja tiks nogriezti visi sakari. Nebūs ne degviela viegli pieejama, ne bezskaidra nauda. Cik tālu tiksi ar vienu bāku, ja būs rinda cauri visai Lietuvai? Mēs diezgan esam noizolēti, lai kaut kur pamuktu. Otrs - ja palaidīs radiāciju, tad vispār jāatslābst Visreālākais ir, ka nevajadzētu palikt Rīgā, bet pamukt kaut kur ārpus Rīgas. Tas arī viss, ko varēsim reāli izdarīt. Tagad jau pakot somas - cik daudz to var atļauties skolu un darbu dēļ? Var jau kaut ko plānot galvā un zīmēt kaut kādus scenārijus, bet baidos, ka realitātē vajadzēs rīkoties pavisam pēc citiem nosacījumiem, kurus šobrīd grūti noprognozēt.

man liekas, ka sapakot somu - sausiņus, dokumentus, ūdeni, nazi - var dažu stundu laikā. bet jā - realitāte nav paredzama.

Es domāju pakot somas tāda ziņā, ka bēgt jau tagad pirms nekas nav sācies - kurš var atļauties pamest visu tā viekārši jau tagad, ja ir bērni ar skolām, ir kaut darbi, ģimene. Nestādos priekšā. Man pat šķiet, ka pa ielām jau brauks tanki, kad es vēl birojā steidzīgi apdarīšu ikdienas darbus kaucot sirēnām.

ā, tas gan. vienīgi - lielāka daļa sabiedrības, manuprāt, šobrīd strādā attālināti (lielāka daļa kā kādreiz) un tagad, sestdienā un svētdienā, aizbraukt prom, lai pirmdien atkal būtu "uz strīpas" ir diezgan reāli. redzēs, kas notiks uz ceļiem.

Neznu. Nestādos priekšā pie kāda līmeņa ienākumiem un dzīvesveida, ko tādu var ģimenes ar bērniem atļauties. Oļegs Fiļs iespējams tādu ritmu var realizēt, jā.

kad ir sūdi, tad palīdz citi. par naudu es uztrauktos vismazāk, protams, ne ilgtermiņā. bet lai uz dažām nedēļām nozustu, kamēr noskaidrojas situācija, pietiek ar kādu rada gabalu vai draugu citvalstī. un tādu jau ir daudziem.

Haha. High5. Es arī :D

Vēl jau ne visiem bērniem ir dokumenti, kas ir kas vairāk par dzimšanas apliecību

janvāra sākumā, kad Putins izvērsa savu ultimātu NATO, es pārbaudīju pases derīguma termiņus. un vēl - igaunija, piemēram, šobrīd ļauj iebraukt uzkraiņiem ar ne-biometriskajām pasēm, es domāju, ka gan jau lielu sūdu gadījumā citas valstis arī ļaus iebraukt ar dzimšanas apliecībām.

🤣🤣🤣

Nu, es teorētiski apsvērtu iespēju bēgt ar auto caur Igauniju uz Somiju. Pie noteikuma, ka prāmji turpina kursēt, protams. Un tad jau tālāk skatītos, kā tikt tālāk.
Bet reāli šobrīd šāda iespēja šķiet drīzāk teorētiska.

mans vīrs teica, ka starp Tallinu un Helsiniem ielaist kara floti esot nenormāli viegli.

Jā. Es ar lieku uz to, ka jūras ceļus ļoti fiksi nogriezīs nost.

Jā, bet vai krievi gribēs karot tik tuvu Sanktpēterburgai?

nav jau svarīgi karot, ir svarīgi nelaist nevienu ārā.

Nu, iepeldināt kara floti Somijas teritoriālajos ūdeņos=karot.

Jā. Tas ir scenārijs, kuru arī apsvēru, bet nu tas viss ar būs stipri limitēti, ja vispār tie prāmji pastāvēs. Jābūt gataviem uz to, ka sakaru nebūs vispār (tik cik radio). Nu un tad iztēlojies, ka bez mobilā, interneta un visa pārējā noorientēties, uz kuru pusi doties.

man ar tā sākumā šķita labāka opcija, bet paskatījos vēlreiz karti. tur no pēterburgas nogremdēt visus prāmjus, kas škērso somu līci, nav baigi sarežģīti. ielaid pāris zemūdenes.
ja vienīgi bēg laicīgi.

Protams, bet man laikam psiholoģiski vieglāk būtu izturēt pusstundu megabriesmu prāmī nekā visu Suvalku koridoru sastrēgumā.

nē.

nē, bēgļu gaitas man šķiet psiholoģiski smagākas, nu un baigi neredzu jēgu dzīvot tādā pasaulē

radu un draugu, kuru dzīvība un drošība ir daudz svarīgāka par manējo, šeit ir daudz vairāk nekā radu un draugu ārzemēs. Un lai gan tur būtu, kas ņemtu pretī, visiem tāpat vietas nepietiktu un daudzi noteikti paliktu, tāpēc paša ādas glābšana tādā veidā man šķistu nepieņemama. Paliktu un saslēgtos ciešāk izdzīvošanas tīklā uz vietas.

tā mana ģimenes daļa, kas devās bēgļu gaitās 40-os, ilgtermiņā ir nonākusi neslaīdzināmi krutākās pozīcijās, nekā tie, kas palika. just saying.

bet šorīt runāju ar jāni, kā bija dzīvot indijas-pakistānas kara laikā. baigi mierīgi, vienīgi katru vakaru laida paziņojumus neslēgt uguņus pa tumsu, lai miestu nenobombardētu.

pēdējo no IP kariem (1999) jānim vispār bija jāpiedzīvo pašam, bet vispār nav nekādu atmiņu, ka kkas būtu bijis savādāk.

mani vairāk par reāli kara darbību uztrauc palikt pēc tam "aiz durvīm", dzīvot Putina režīmā un nespēt tikt ārā.

Jā, man acu priekšā visu laiku ir tā bilde, kur kareivis pēdējā brīdī pārlec uz Rietumberlīni. Pēc tam tur bija mūris un ciešanas.

nē.

nē.

es mēģinu uz to savu ģimeni (mammu, brāli) vedināt. ne ta gluži bēgt, bet gribu, lai brauc pie manis uz "kādu laiku". un tad jau pēc tam redzēs.

Nē.

Žurkas.

nē. kaut arī neviens nevaram paredzēt, kā rīkosimies x stundā

suicide paķerot līdzi pretinieku, piedraugojot to caur meliem un glaimiem, is always an option.

FGM-148 Javelin ir samērā vienkāršs, es domāju ka es iemācītos.

Konceptuāli apsveru, pagaidām negatavojos.

Da nu!

Nē! Šajā alā piedzimu, šajā nomiršu :)

neticēšu līdz pēdējam brīdim. un tad jau būs par vēlu.