antiprojekcija ([info]antiprojekcija) rakstīja,
@ 2022-01-28 14:46:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kāpēc es neesmu kodolenerģijas atbalstītājs
Skatos, ka šī tēma pēdējā laikā te bieži tiek cilāta, un tā kā man tā arī liekas interesanta, tad padalos ar savu izpratni par tēmu, cerībā, ka varbūt vēl kādam būs ko piebilst.

1. AES ir ekonomiski neizdevīgi - jau šobrīd to izmaksas (pat skatoties optimistiskās pašas industrijas prognozes) ir augstākas nekā vējam vai saulei, par spīti tam, ka joprojām daudzas eksternalitātes šajās izmaksās netiek ieskaitītas (nojaukšana, atkritumu uzglabāšana, utt). Tajā pat laikā, kamēr alternatīvo enerģijas avotu cenas turpina kristies, AES izmaksas pieaug dēļ augstākām drošības prasībām, utt.

2. AES izbūve ir ļoti ilga termiņa investīcija - tipiskais (median) projekts ilgst 7.5 gadus (internets, neturiet pie vārda). Līdz ar to iespēja reaģēt uz situācijas izmaiņām izmantojot AES ir niecīga. Salīdzinām ar vēja parku, vai saules enerģiju, ko iespējams izveidot salīdzinoši ļoti īsā laikā. Būtībā, ja šodien būtu jāpieņem lēmums, tā vietā lai šodien projektētu AES, varētu vēl 6 gadus sēdēt uz rociņām, gaidot, kamēr krītas turbīnu cenas, un tad vispār tikai kaut ko sākt domāt.

3. AES ir tā pati fundamentālā problēma, kas saules baterijām/vēja enerģijai - tā nespēj pielāgoties tīkla vajadzībām. Rezultātā, ja būtu vēlme būtisku enerģijas daļu nosegt ar AES, būtu tā pati problēma ar enerģijas uzglabāšanu kā saulei/vējam.

4. Bīstama infrastruktūras/varas koncentrācija - AES ir giga-projekti, līdz ar to arī kara/dabas katastrofu gadījumā to bojājumi ir spējīgi radīt graujošas sekas gan ekonomikai, gan videi. Salīdzinājumā, saules vai vēja enerģija ir pilnībā decentralizēta. Šeit būtu vērts parunāt gan par inovācijas veicinošu tirgus brīvību (kas AES gadījumā nav iespējama dēļ projektu apjoma), gan par korupcijas riskiem (kur bez korupcijas daudzu miljardu projektos?), gan par dezinformācijas kampaņām, ko šī industrija var atļauties (un atļaujas) dēļ naudas apjomiem un likmēm.

Es neesmu redzējis nevienu pārliecinošu argumentu par labu kodolenerģijai, kas balstītos reāli ekonomikas vai drošības vai tamlīdzīgos apsvērumos. Tā vietā vienmēr tiek piesaukti emocionāli argumenti par "dienu, kad nespīdēs saule un nepūtīs vējš" (ieteiktu domāt plašākā ģeogrāfiskā mērogā), vai, ka nav taču iespējams uzbūvēt/izvietot tik daudz ģeneratoru vai paneļu (tai pašā laikā neviens nemirkšķina ne aci par katru gadu uzbūvētiem miljoniem automobiļu), utt.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]covid_19
2022-01-28 15:58 (saite)
kāpēc tu .... esi tik mazinformēta?
1. ekonomiski neizdevīga ir kad vējš pūš un arī var būtās, šīs sezonas enerģijas cenu celšanā tika vainots bezvējš - cel tos torņus cik gribi, vēju ietekmēt tu nevari, atšķirībā no kodolreaktora

2. investīcijas ilgas, bet arī paliekošas - tas ir kā veļas mašīnu nopirkt, tas nenozīmē, ka katru briļļu lupatiņu ar rokām nevar izmazgāk kā senāk, bet lai stāv, kad gultas veļa jāmazgā

3. kā nespēj - priekš tam ir stieņi - stieni uz vienu pusi, reaktors sāk darboties, stieni uz otru pusi, reaktors nomierinās


un beigās - latvijas dzelzceļš taisās pāriet uz elektrību viss - nu i lai aes viņu baro un pielāgojas tīkla vajadzībām, pīķa stundās rūcot straujāk


ko nozīmē vienu dienu - paskaiti mēnesi turbīnas būs dīkā

un vēl, kamēr kodolelementi sadalās, tak propelleri ir no stikšķiedras un nekādīgi nepārstrādājas un ik pa 5 gadiem šamos jāmaina - kur krausim vecos? ;)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-28 18:18 (saite)
1. Nē, visi aprēķini,ko atradīsi būs par vidējām izmaksām mūža laikā - ieskaitot bezvēja brīžus.

3. Nespēj ekonomiskā nozīmē - ražo ar AES divreiz mazāk elektrības = 2x dārgāk, jo visas izmaksas rodas būvējot. Salīdzini ar gāzi, kur galvenā izmaksu komponente ir pati gāze.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-01-28 20:06 (saite)
Bezvēja brīžos jau nevar ieskaitīt, jo šajā brīdī vējš neko neražo, un cena ir 0. Bet patērētājam šī elektrība tāpat ir jāpērk biržā par ļoti augstu cenu.

Lūk, šeit ir aptuvens aprēķins: https://www.weforum.org/agenda/2015/05/what-does-nuclear-power-really-cost/. Kur redzams, ka AES ir nedaudz dārgāka par gāze (no kuras mēs gribam izvairīties CO2 izmešu dēļ), bet lētāka par saules paneļiem. Ņem vērā, ka saules paneļu cena ir tikai neliela daļa no saules enerģijas izmaksām – uzstādīšana un apkope šobrīd maksā ievērojami.

Bet ideja tiešām ir tāda, ka vajag abus, lai garantētu pastāvīgu elektrību. Vai arī tā vietā ir jādedzina gāze.

AES ir dārga nevis tehnoloģijas dēļ, bet tieši tāpēc, ka visi no tās baidās, tāpēc ir ļoti dārga regulatīvās normas. Ja tikpat lielu stingrību pieprasītu no alternatīviem avotiem, arī to cenas būtu augstākas. Bet baltkrievi uzcēla AES diezgan ātri. Interesanti, cik viņiem tas izmaksāja? Varbūt viņiem AES ir pat lētāk nekā Krievijas gāze?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-28 22:42 (saite)
1. Tu jauc izmaksas ar cenu - izmaksas ir rupji rēķinot mūža izdevumi dalīti ar mūža laikā saražoto enerģiju - tie ir tie skaitļi, kas doti arī Tavā avotā.

2. Tavs avots ir novecojis - tur ir 2012. gada dati. Šobrīd gan saules, gan vēja enerģija at scale jau izmaksā tikai ap 50$/MWh (ne vairs 130 kā tur rakstīts). Kodolenerģijas izmaksas tur arī ir novērtētas ļoti zemu (ar 96$/MWh), citur esmu redzējis 150$/MWh. Un AES aprēķinos vēl parasti nav iekļauta atkritumu neitralizēšana, vai reaktoru nojaukšana, par ko tāpat kādam reiz būs jāmaksā.

3. Tā vietā lai būvētu abus, lētāk var izbūvēt papildus kapacitāti atjaunojamiem energoresursiem.

4. alternatīvie avoti bez visas stingrības pēc būtības ir drošāki par AES, vai tad ne?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-01-28 22:48 (saite)
1. Nejaucu. Cena ir tas, kas mūsu interesē, un izmaksas ir tikai veids, kā pie tās nonākt.

2. Avotus lūdzu. Kaut kā neredzu, ka mani rēķini, kuros aizvien lielāku daļu ieņem saules/vēja enerģija, būtu kļuvuši mazāki. Arguments, ka 8-9 gadus vecs avots ir novecojis ir muļķības. Tieši otrādi, ļoti neseni avoti var būt īslaicīga perioda ietekmēti, kas neatspoguļo ilgtermiņa tendences.

3. Nē, nav. Vēlreiz atgādinu, ka nekāda papildu kapacitāte ar saules/vēja avotiem bezvēja vai ļoti mākoņainā laikā nav iespējama.

4. Nē, tie nav drošāki. AES ir daudz drošāka. Izkliedēts risks kopumā nav drošāks pēc būtības. Tas ir kā būtu aizvērt slimnīcas, jo tajās mirst pārāk daudz cilvēku, un visus ārstēt tikai mājās, jo tur var nomirt maksimums 1 vai 2 cilvēki gada laikā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-28 23:24 (saite)
1. Cenu nosaka tirgus situācija. Šobrīd augstās cenas ir saistītas galvenokārt ar gāzes trūkumu, piemēram, nevis ar to, ka vēja enerģija būtu dārga. Neviens nav muļķis tirgot enerģiju zem tirgus cenas tikai tāpēc, ka to ir lēti saražot.

2. Nu kauč wikipēdija

3. Domā plašāk par savu viensētu - vai tiešām nekur kontinentā nespīdēs saule, nepūtīs vējš?

4. Nu ne Fukušimu ne Černobiļu no vēja ģeneratora neuztaisīsi. ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-01-28 23:35 (saite)
1. Cena ir tas, kas mani visvairāk interesē. Attaisnošanās, ka “biržas situācija ir ne tāda” utt. jau man nepalīdz, jo rēķini ir jāmaksā jau tagad. Es neticu, ka cena nākotnē īpaši kritīsies, jo spiediens samazināt gāzes patēriņu ir visu laiku, bet saule/vējš to nevar nodrošināt.

2. Paldies. Jebkurā gadījumā problēma ir tā, ka ar vienu pašu sauli un vēju mēs nevaram nodrošināt nepārtrauktu elektrības padevi.

3. Jā, tieši tā – nebūs tā, ja vienā vietā būs bezvējš, tad citur aktīvi pūtīs spēcīgs vējš.

4. Jā, vēja ģeneratori ir nogalinājuši daudz vairāk nekā Fukušima. Fukušimā nāves no AES avārijas ir kaut kur starp 0 un 1 un ap 50 cilvēki cieta apdegumus. Šeit ir salīdzinoši negadījumu nāves no vēja ģeneratoriem: http://www.caithnesswindfarms.co.uk/accidents.pdf

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]covid_19
2022-01-28 20:21 (saite)
ja būtu iespējas iepazītos, bet tik un tā - eiropa šī brīža energoresursu cenu pieaugumā vaino sauso vasaru un bezvēju ... vot nav vēja un viss

kamēr aes kopā ar hes - var vispār bez enerģijas zudumiem praktiski visu pārstrādāt, pat akumulējot ar ūdens pumpjiem jebkādus lecienus

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2022-01-28 15:59 (saite)
Viss ir ačgārni.

1) AES ir ekonomiski izdevīgi. Nav pati lētākā, bet paskaties pats, kā šobrīd cenas visam pārējam ir uzskrējušas debesīs.

2) Tieši tas arī palīdz ilgtermiņā fiksēt cenas.

3) AES spēj nodrošināt lētu bāzes enerģiju, kad saule nespīd un vējš nepūš. Nejauc ar to, ka AES apstādināt un startēt ir lēnāks process. Ideja ir tāda, ka AES bez jebkādām papildu izmaksām var ražot elektrības pārpalikumu kaut vai naktī, kad patēriņš ir mazāks.

4) AES ir vienkārši koncentrēts projekts, tāpēc jebkuras avārijas gadījumā potenciāls kaitējums ir apjomā lielāks. Bet tas nav lielāks kā citām enerģijas to sadala pa daļām. Piemēram, vēja mazās avārijas ar tūkstošiem vēja ģeneratori kopumā rada vēl lielākus upurus.

Un ar pēdējo tev vienkārši nestrādā matemātika. Kā tu nodrošināsi elektrības padevi, kad vējš nepūš? Nav svarīgi, cik daudz tev ir vēja ģeneratoru, kāda no tiem ir jēga, ja tie visi nedarbojas?

(Atbildēt uz šo)


[info]slikts
2022-01-28 16:10 (saite)
tl;dr

(Atbildēt uz šo)


[info]gnidrologs
2022-01-28 16:27 (saite)
Okej, AES slikti, fosilie slikti. Skaidrs. Saule un vējš ir kā ar pedāļiem kruķīt savas mājas elektrību un ne mazākajā mērā nav zaļš, ņemot vērā no kā un kādā veidā jāražo visas to gandrīz pilnībā unrecyclable detaļas, tātad arī atkrīt. Ludīts tu itkā arī nebiji. Tad ko piedāvā vietā?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-28 17:49 (saite)
Viņš piedāvā knapināties, sk. viņa punktu #4

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]apokaplis
2022-01-29 02:40 (saite)
paskatījos 4. punktu un sapratu, ka ktulhu ir faktu grozītājs

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]antiprojekcija
2022-01-28 22:59 (saite)
Ok, par to šausmīgo nezaļumu - vēja ģeneratoriem sanākot 160g apraktas stikla šķiedras uz 1MWh enerģijas (vai 10kg, ja uzskata, ka izmet ārā arī pamatus, bet kāpēc lai kāds tā rīkotos?), saules baterijām 2.5kg materiālu. Salīdzinājumam, Tu MWh lietotu droši vien mēnešus 5-10. Cik atkritumu domā šajā laikā paliek aiz Tevis? Kārta būs 100+ kg, nevis tie daži kg no šiem enerģijas avotiem.

Avoti šeit un šeit.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]zazis
2022-01-28 16:52 (saite)
paldies.

(Atbildēt uz šo)


[info]ctulhu
2022-01-28 17:52 (saite)
1. Tas jau nav svarīgi tāpēc ka tie lētie enerģijas iegūšanas veidi gluži vienkārši vai nu nedod pietiekamas jaudas vai ir atkarīgo no laikapstākļiem/ sezonāli. Vai abi kopā. + nu jā uzcelt ir dārgi, lietot pēc tam ērti.
2. Viendienītes filozofija, tas ir kā pasakā par 3 sivēntiņiem :D
3. Tev par reaktoru regulēšanu jau teica. Labi tas nav gluži TIK vienkārši kā C-19 saka, bet regulējams ir + nu jā uzbūvējam kaut vai kinētiskās saglabāšanas stacijas, sapumpējam ūdeni pret gradientu etc.
4. Lielas ražotnes vienmēr > mazas ražotnes, izdevīgāk, produkts lētāks.

2 pamata argumenti kāpēc AES ir vienīgais ceļā - kamēr nav kodolsintēzes reaktoru:

A: Tās ir jaudīgas
B: Tās neizdala CO2

Ja tev liekas ka klimata maiņa ir jānovērš, tad tu esi par AES.
Alternatīvas ir 2 un abas sliktas

a) Turpinam dedzināt fosilo kurināmo ( jā tas ir lētāk par AES), atmosfēra turpina silt.
b) Cilvēce ieiet knapināšanās ērā, elektroenerģijas hroniski nepietiek. Aizmirstam sapņus par vispārējo elektrisko transportu piemēram.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-28 18:23 (saite)
1. "nedod pietiekamas jaudas" - vienkārši nepieciešams pietiekoši daudz ģenerētāju.

2. drīzāk kā Ahileja papēdis, piemēram, kara gadījumā

3. nav regulējams šeit bija domāts - nav ekonomiski

4. pie vienādas tehnoloģijas. Bet šeit mums cīnās dinozauri ar susuriņiem.

Nē, vēl alternatīva ir - pietiekošā daudzumā un tempā apgūstam alternatīvos enerģijas ieguves veidus. Uz to jau pasaule diezgan strauji virzas arī bez mūsu piekrišanas, starp citu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-01-28 21:26 (saite)
4. Man likās interesanti, ka patiesībā AES ar vērtību 11 miljardi galīgi nav liels globālā mērogā. Microsoft vērtība ir 2 triljoni, Īlona Maska vērtība ir 280 miljardi. Viņš būtu varējis uzcelt 25 šādas AES.

Tāpat uzņēmumi, kas ceļ lielos vēja parkus un saules paneļu fermas, arī būs kādi no lielajiem uzņēmumiem ar vērtību miljardos. Salīdzinājums ar mazais pret lielo ir fikcija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]covid_19
2022-01-28 21:27 (saite)
Jā, mazie hes ir aizdirsuši visas nārsta upes ... tāds mūsu "slapjais" rezultāts, pagaidām

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-28 22:43 (saite)
Piekrītu, tā ir liela cūcība! Bet reāli mēs šeit runājam par "shēmu", nevis par zaļo enerģiju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2022-01-28 23:01 (saite)
1. Jā daudz ģenerētāju, masīvi daudz kas galu galā degradē vidi vairāk nekā tā viena kompaktā lieljaudas AES.

2. Kara gadījumā vienalga ir slikti, vajag nepieļaut karus nevis neattīstīties jo ja nu karš.

3. Enerģijas nekad nav par daudz, būs enerģijas pārpalikums - varēsim ražot saldūdeni no jūras, alumīniju, da visu ko. Bijusi tikai enerģija, daudz, koncentrēti, lēti.

4. Tur jau tā lieta ka vienīgais alternatīvais enerģijas iegūšanas veids ir kodolu sintēze un mums vēl nav ejoša modeļa, ITER varbūt būs, tad runāsim. Savukārt visi tie saules un vēja parki paši ir ne bez savām problēmām, tā visa vajag ļoti daudz un tā ir knapināšanās, tad jāsāk domāt par taupīšanu, tu esi atkarīgs no dabas [laikapstākļiem].

4a. Kā mēs redzam piemēram no Somijas, Francijas, ASV, Krievijas, Ķīnas piemēra - cilvēki domā ar galvu, koncentrē varu un resursusu, būvē reaktorus, Vācija to nedara jo ir korumpēta, pārdevusies krievu Gazpromam, Šrēders valdē :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]begemots
2022-01-28 23:09 (saite)
"vienkārši pietiekami daudz" ir nepietiekami daudz.

salīdzinot ar AES, lai iegūtu Latvijas šobrīd patērēto enerģijas daudzumu ar vēju vai sauli vajag saules parku Mārupes novada lielumā vai vēja ģeneratoru parku Ogres novada lielumā. Teorētiski vēl varētu saules ģeneratoriem izmantot esošos māju jumtus, bet tā atkal sanāk vairāk tāda mikroģene4ācija, kura palielinās izmaksas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-28 23:29 (saite)
Jā, bet vēja ģeneratorus var izvietot lauksaimniecības zemēs, vai jūrā - tie neprasa kaut kam atņemt zemes. Saules enerģija (izņemot, varbūt ironiski, uz jumtiem, kur to uzstāda privātpersonas/uzņēmumi) droši vien nav tas efektīvākais enerģijas avots mūsu apstākļiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-28 23:32 (saite)
Jūrā var, tikai tad tā celtniecība sāk kļūt izmaksās salīdzināma ar AES, jā un vēl mēs te aizmirstam mazos modulāros reaktorus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]begemots
2022-01-29 20:46 (saite)
atvaino, bet tas formāts, kā tu domā, man šķiet galīgi ... kreizī. sāksim ar to, ka visa zeme Latvijā kaut kam pieder. it īpaši jau nu lauksaimniecības zeme. kā var teikt. kā tas neprasītu kaut kam atņemt? bet pat aizmirstot par to, izmantot labu lauksaimniecības zemi vēja ģenerācijai... tā man šķiet tāda mega izšķērdība, ka pat nezinu ko teikt. runājot savukārt par vēja ģenerāciju jūrā, pie esošajām ģenerācijas jaudām mums, lai nosegtu ar vēja ģenerāciju esošo Latvijas patēriņu, vajadzētu nosegt *visu* Latvijas krasta līniju 3km biezumā. aizej pie jūras *jebkurā vietā* un visur redzi tikai turbīnas uz visām pusēm. tas lai saprastu, par kādiem mērogiem ir runa. AES ar atbilstošām jaudām. savukārt, aizņemtu aptuveni 14km2.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-29 23:10 (saite)
Tāpēc, ka lauksaimniecība ir savietojama ar vēja parkiem - pēdas nospiedums jau ir neliels pret kopējo nepieciešamo laukumu (tikai kādi 2%). Līdz ar to vēja parks lauksaimniecības zemi reāli padara vērtīgāku, jo turpmāk gan audzē labību, gan ražo elektrību vienlaicīgi.

Par tiem laukumiem arī nesaprotu Tavu matemātiku - man te uz pirkstiem sanāk (rēķinot 5TWh nepieciešamo enerģiju, jo 2.5TWh jau nāk no HES), ka mums vajadzētu varbūt 150-300km2 vēja parku, jeb 1-2% no Latvijas lauksaimniecības zemju platības.

Tas pats ar AES - man Tavi aprēķini šķiet 10x lielāki nekā man sanāk. Es ne tā rēķinu kaut ko?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2022-01-31 22:06 (saite)
> Tāpēc, ka lauksaimniecība ir savietojama ar vēja parkiem - pēdas nospiedums jau ir neliels pret kopējo nepieciešamo laukumu (tikai kādi 2%).

Tas ir labs punkts, par to es nebiju iedomājies. Bet vai tie 2% būtu jēgpilni attiecināmi arī uz lieliem vēja parkiem? jo es pieņemu, ka uz katru vēja ģeneratoru vajag vēl apkalpojošo infrastruktūru (vadi, invertori(?) vai kas tamlīdzīgs, kaut kādas papildus struktūras) ?

Pie lielām vēja fermām ir arī citi jautājumi, piemēram, cik lielā mērā viņas ir iespējams bāzt kopā tā, lai vieni ģeneratori nezagtu vēju citiem, kā arī, kā lielas vēja fermas ietekmēs pašu lokālo klimatu tai vietā, kur uzstādītas (skat. piem. šo popsci rakstu), utt.

Par aprēķiniem -- man pa rokai bija iepriekšējā gada ASV Enerģijas departamenta dati, ka vēja ģeneratori izmanto aptuveni 360x vairāk zemes kā tipiska (1000MW) AES, un saules paneļu parks -- 75x, lai saražotu to pašu apjomu. Varbūt tavos datos bija nominālās jaudas, bet viņi rēķināja garantētās piegādes (t.i., piemēram, ietverot apstākli, ka saules paneļi ~pusi diennakts neražo vispār)?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-31 23:28 (saite)
Tiem ģeneratoriem, ko esmu redzējis, pakājē ir neliela transformatora būdiņa, bet visi vadi ir aprakti. Starp ģeneratoriem jābūt noteiktam attālumam, citādi turbulence no viena samazina otra jaudu. Patreiz, ja pareizi saprotu, populārākās ir ar 80m spārniem, tām tad vajag starpā ~500m, kas nozīmē ~4 uz km2 (= 8MW nominālā jauda). Bet nu iet uz aizvien lielākām, jo tā sanāk lētāk - un jo lielākas, jo lielākai arī jābūt atstarpei starp blakus turbīnām (jaudas blīvumu tam nevajadzētu mainīt).

Es, diemžēl, arī neatradu baigi precīzas formulas pa reģioniem, tāpēc vadījos pēc šī reporta. Tur tabulā 2.2 arī norādīts 8 MW/km2 kā nominālā jauda, ko tad piemetu kā 2-4MW/km2 reālo vidējo jaudu. Tur arī ir attēls 3.2, kas LV lauksaimniecības zemju potenciālu (uz aci) novērtē ar ~300 TWh, kas +/- atbilda maniem aprēķiniem. Bet nu nekāds vēja zinātnieks neesmu, protams, tāpēc varbūt kaut ko vienkārši neesmu sapratis.

Tur tālāk tabula 6.8 arī norādīts viņu novērtējums kopējai LV iegūstamajai "ļoti konkurētspējīgai" enerģijai (lasi - lētai) ir 85TWh, tā kā rezerves patiesībā ir ļoti lielas.

Par vides ietekmi pagaidām nav 100% atbildes, bet ir zināms, ka tās rada zemas frekvences skaņas, kas teorētiski var negatīvi ietekmēt veselību. Ja tāda trāpās starp sauli un logiem, tad tā var radīt ļoti traucējošas ēnas. Arī putni un sikspārņi mēdz ar tām sadurties. Tām vajag pievedceļus un ierakt kabeļus. Daudziem vienkārši nepatīk kā tās izskatās. Tā kā kaut kādas negatīvas sekas tam visam, protams, būs. No otras puses - speciāli esmu izkāpis tādai blakus - nu stāvot pakājē dzird tādas jocīgas gaudas, bet tās nav skaļas. Domāju, jau dažsimt metru attālumā vispār neko nevar dzirdēt.

Bet tāpēc jau ir svarīgi tās izvietot jau noplicinātā vidē, un vēlams pietiekami tālu no apdzīvotām vietām - lauksaimniecības zeme, manuprāt, ir ideāli tam piemērota. Es būtu pret to izvietošanu dabas rezervātā vai mežā, piemēram.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2022-02-01 15:52 (saite)
> Par vides ietekmi pagaidām nav 100% atbildes, bet ir zināms,

Tā jau ir eksotika, bet viena no lietām, kas notiek jebkurā vietā, kur ir mazāk vēja, tur palielinās temperatūra (to arī popsci raksta, ka augsnes t° palielinās). jautājums, kas notiek vasarā, kad ekstra grādi var nebūt īpaši labi.

interesanti, kur patlaban masveidā izmanto vēju lauksaimniecības zemēs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-02-01 16:52 (saite)
Man liekas, ka tik pat kā visur - izņemot, ja tiek būvēts kādu citu īpašu apsvērumu dēļ - kalnos, vai pie jūras. Par Eiropu neizdodas neko uzskatāmu atrast, bet ASV ir karte - pats vari pazūmoties, jau pēc satelīta uzņēmumiem skaidrs, ka gandrīz visur tās ir lauksaimniecības zemes (ģeometriski kvadrātiņi bez kokiem) - https://eerscmap.usgs.gov/uswtdb/viewer/#3/37.25/-96.25

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]apokaplis
2022-01-28 21:52 (saite)
aizdomīgi, ka šī komentāra autors kā risinājumu reaktoru 3. problēmai - kinētiskos rezervuārus neuzskata kā risinājumu vēja/saules parku laikapstākļu atkarības problēmai. kā arī šeit netiek piedāvāti vēja/saules parku giga-projekti, lai atsvērtu tā saucamo mazjaudīgumu. netiek arī piedāvātas parasti autora popularizētās co2 satveršanas tehnoloģijas - ģmo aļģes u.c. veģetācija. atliek pajautāt, kāpēc šis cilvēks tik aizrautīgi evaņģelizē šo vienu tehnoloģiju pat ar tik anekdotiskiem piemēriem, kā viņa 2. arguments. kas ir viņa motivācija un ko viņš cer atlecināt sev no šādiem 11 miljardu projektiem?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-28 23:02 (saite)
lasi rūpīgi manus komentārus, tur ir par to kāpēc vēja un saules parki neder.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]apokaplis
2022-01-28 23:08 (saite)
izdarīju un nonācu pie loģiska secinājuma, ka tos sacerējis tuneļvizionēts aplamību drukātājs

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-28 23:11 (saite)
laikam nemāki lasīt.

1) es nekur neteicu ka modificētās aļģes un CO2 katalītisku absorbciju nevakag, vajag tikai teiksim pēdējais ir endotermisks process, atkal prasa enerģiju.
2) Vēja un saules parki ar lielu AES jaudu degradē vidi vairāk par lielām AES + atkarība no laikapstākļiem. Uzkrāšanas tehnoloģijas to daļēji atrisina, bet tā ir mandeļu raušana per rectum.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]apokaplis
2022-01-28 23:21 (saite)
acīmredzot ktulhu sāk sapīties savos apgalvojumos.

mēģinot, atsaukt savus priekšlikumus par co2 absorbciju ar novirzi uz katalītisku reakciju, kuru es nemaz nepiedāvāju, ktulhu tikai demonstrē savu ieciklēšanos.
vēja un saules parkiem degradētās vides pietiek pilsētās un lopkopībai atvēlētajās zonās. un paliek pāri. ktulhu turpina tik evaņģelizēt

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-28 23:30 (saite)
Parēķini, jaudas un laukumus, nepietiks. Un tad tev vajag iegūšanass tacijas, kas aizņem lielus laukumsu + uzkrāšanas stacijas, kas arī nebūs mazas, lieli rezervuāri un tml. Ka tik kopumā nesanāk dārgāk pat uzcelt. Un ekspluatācijā tas viss arī būs sarežģītāks. Neaizmirsti ka pusvadītāji saules gaismā degradējas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]apokaplis
2022-01-28 23:43 (saite)
es parēķināju un tev nav taisnība. lūdzu pietiek evaņģelizēt personīgās reliģijas dogmas

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?