Tiem ģeneratoriem, ko esmu redzējis, pakājē ir neliela transformatora būdiņa, bet visi vadi ir aprakti. Starp ģeneratoriem jābūt noteiktam attālumam, citādi turbulence no viena samazina otra jaudu. Patreiz, ja pareizi saprotu, populārākās ir ar 80m spārniem, tām tad vajag starpā ~500m, kas nozīmē ~4 uz km2 (= 8MW nominālā jauda). Bet nu iet uz aizvien lielākām, jo tā sanāk lētāk - un jo lielākas, jo lielākai arī jābūt atstarpei starp blakus turbīnām (jaudas blīvumu tam nevajadzētu mainīt).

Es, diemžēl, arī neatradu baigi precīzas formulas pa reģioniem, tāpēc vadījos pēc šī reporta. Tur tabulā 2.2 arī norādīts 8 MW/km2 kā nominālā jauda, ko tad piemetu kā 2-4MW/km2 reālo vidējo jaudu. Tur arī ir attēls 3.2, kas LV lauksaimniecības zemju potenciālu (uz aci) novērtē ar ~300 TWh, kas +/- atbilda maniem aprēķiniem. Bet nu nekāds vēja zinātnieks neesmu, protams, tāpēc varbūt kaut ko vienkārši neesmu sapratis.

Tur tālāk tabula 6.8 arī norādīts viņu novērtējums kopējai LV iegūstamajai "ļoti konkurētspējīgai" enerģijai (lasi - lētai) ir 85TWh, tā kā rezerves patiesībā ir ļoti lielas.

Par vides ietekmi pagaidām nav 100% atbildes, bet ir zināms, ka tās rada zemas frekvences skaņas, kas teorētiski var negatīvi ietekmēt veselību. Ja tāda trāpās starp sauli un logiem, tad tā var radīt ļoti traucējošas ēnas. Arī putni un sikspārņi mēdz ar tām sadurties. Tām vajag pievedceļus un ierakt kabeļus. Daudziem vienkārši nepatīk kā tās izskatās. Tā kā kaut kādas negatīvas sekas tam visam, protams, būs. No otras puses - speciāli esmu izkāpis tādai blakus - nu stāvot pakājē dzird tādas jocīgas gaudas, bet tās nav skaļas. Domāju, jau dažsimt metru attālumā vispār neko nevar dzirdēt.

Bet tāpēc jau ir svarīgi tās izvietot jau noplicinātā vidē, un vēlams pietiekami tālu no apdzīvotām vietām - lauksaimniecības zeme, manuprāt, ir ideāli tam piemērota. Es būtu pret to izvietošanu dabas rezervātā vai mežā, piemēram.