Kāpēc es neesmu kodolenerģijas atbalstītājs
Skatos, ka šī tēma pēdējā laikā te bieži tiek cilāta, un tā kā man tā arī liekas interesanta, tad padalos ar savu izpratni par tēmu, cerībā, ka varbūt vēl kādam būs ko piebilst.

1. AES ir ekonomiski neizdevīgi - jau šobrīd to izmaksas (pat skatoties optimistiskās pašas industrijas prognozes) ir augstākas nekā vējam vai saulei, par spīti tam, ka joprojām daudzas eksternalitātes šajās izmaksās netiek ieskaitītas (nojaukšana, atkritumu uzglabāšana, utt). Tajā pat laikā, kamēr alternatīvo enerģijas avotu cenas turpina kristies, AES izmaksas pieaug dēļ augstākām drošības prasībām, utt.

2. AES izbūve ir ļoti ilga termiņa investīcija - tipiskais (median) projekts ilgst 7.5 gadus (internets, neturiet pie vārda). Līdz ar to iespēja reaģēt uz situācijas izmaiņām izmantojot AES ir niecīga. Salīdzinām ar vēja parku, vai saules enerģiju, ko iespējams izveidot salīdzinoši ļoti īsā laikā. Būtībā, ja šodien būtu jāpieņem lēmums, tā vietā lai šodien projektētu AES, varētu vēl 6 gadus sēdēt uz rociņām, gaidot, kamēr krītas turbīnu cenas, un tad vispār tikai kaut ko sākt domāt.

3. AES ir tā pati fundamentālā problēma, kas saules baterijām/vēja enerģijai - tā nespēj pielāgoties tīkla vajadzībām. Rezultātā, ja būtu vēlme būtisku enerģijas daļu nosegt ar AES, būtu tā pati problēma ar enerģijas uzglabāšanu kā saulei/vējam.

4. Bīstama infrastruktūras/varas koncentrācija - AES ir giga-projekti, līdz ar to arī kara/dabas katastrofu gadījumā to bojājumi ir spējīgi radīt graujošas sekas gan ekonomikai, gan videi. Salīdzinājumā, saules vai vēja enerģija ir pilnībā decentralizēta. Šeit būtu vērts parunāt gan par inovācijas veicinošu tirgus brīvību (kas AES gadījumā nav iespējama dēļ projektu apjoma), gan par korupcijas riskiem (kur bez korupcijas daudzu miljardu projektos?), gan par dezinformācijas kampaņām, ko šī industrija var atļauties (un atļaujas) dēļ naudas apjomiem un likmēm.

Es neesmu redzējis nevienu pārliecinošu argumentu par labu kodolenerģijai, kas balstītos reāli ekonomikas vai drošības vai tamlīdzīgos apsvērumos. Tā vietā vienmēr tiek piesaukti emocionāli argumenti par "dienu, kad nespīdēs saule un nepūtīs vējš" (ieteiktu domāt plašākā ģeogrāfiskā mērogā), vai, ka nav taču iespējams uzbūvēt/izvietot tik daudz ģeneratoru vai paneļu (tai pašā laikā neviens nemirkšķina ne aci par katru gadu uzbūvētiem miljoniem automobiļu), utt.