antiprojekcija ([info]antiprojekcija) rakstīja,
@ 2022-01-28 14:46:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kāpēc es neesmu kodolenerģijas atbalstītājs
Skatos, ka šī tēma pēdējā laikā te bieži tiek cilāta, un tā kā man tā arī liekas interesanta, tad padalos ar savu izpratni par tēmu, cerībā, ka varbūt vēl kādam būs ko piebilst.

1. AES ir ekonomiski neizdevīgi - jau šobrīd to izmaksas (pat skatoties optimistiskās pašas industrijas prognozes) ir augstākas nekā vējam vai saulei, par spīti tam, ka joprojām daudzas eksternalitātes šajās izmaksās netiek ieskaitītas (nojaukšana, atkritumu uzglabāšana, utt). Tajā pat laikā, kamēr alternatīvo enerģijas avotu cenas turpina kristies, AES izmaksas pieaug dēļ augstākām drošības prasībām, utt.

2. AES izbūve ir ļoti ilga termiņa investīcija - tipiskais (median) projekts ilgst 7.5 gadus (internets, neturiet pie vārda). Līdz ar to iespēja reaģēt uz situācijas izmaiņām izmantojot AES ir niecīga. Salīdzinām ar vēja parku, vai saules enerģiju, ko iespējams izveidot salīdzinoši ļoti īsā laikā. Būtībā, ja šodien būtu jāpieņem lēmums, tā vietā lai šodien projektētu AES, varētu vēl 6 gadus sēdēt uz rociņām, gaidot, kamēr krītas turbīnu cenas, un tad vispār tikai kaut ko sākt domāt.

3. AES ir tā pati fundamentālā problēma, kas saules baterijām/vēja enerģijai - tā nespēj pielāgoties tīkla vajadzībām. Rezultātā, ja būtu vēlme būtisku enerģijas daļu nosegt ar AES, būtu tā pati problēma ar enerģijas uzglabāšanu kā saulei/vējam.

4. Bīstama infrastruktūras/varas koncentrācija - AES ir giga-projekti, līdz ar to arī kara/dabas katastrofu gadījumā to bojājumi ir spējīgi radīt graujošas sekas gan ekonomikai, gan videi. Salīdzinājumā, saules vai vēja enerģija ir pilnībā decentralizēta. Šeit būtu vērts parunāt gan par inovācijas veicinošu tirgus brīvību (kas AES gadījumā nav iespējama dēļ projektu apjoma), gan par korupcijas riskiem (kur bez korupcijas daudzu miljardu projektos?), gan par dezinformācijas kampaņām, ko šī industrija var atļauties (un atļaujas) dēļ naudas apjomiem un likmēm.

Es neesmu redzējis nevienu pārliecinošu argumentu par labu kodolenerģijai, kas balstītos reāli ekonomikas vai drošības vai tamlīdzīgos apsvērumos. Tā vietā vienmēr tiek piesaukti emocionāli argumenti par "dienu, kad nespīdēs saule un nepūtīs vējš" (ieteiktu domāt plašākā ģeogrāfiskā mērogā), vai, ka nav taču iespējams uzbūvēt/izvietot tik daudz ģeneratoru vai paneļu (tai pašā laikā neviens nemirkšķina ne aci par katru gadu uzbūvētiem miljoniem automobiļu), utt.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]begemots
2022-01-28 23:09 (saite)
"vienkārši pietiekami daudz" ir nepietiekami daudz.

salīdzinot ar AES, lai iegūtu Latvijas šobrīd patērēto enerģijas daudzumu ar vēju vai sauli vajag saules parku Mārupes novada lielumā vai vēja ģeneratoru parku Ogres novada lielumā. Teorētiski vēl varētu saules ģeneratoriem izmantot esošos māju jumtus, bet tā atkal sanāk vairāk tāda mikroģene4ācija, kura palielinās izmaksas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-28 23:29 (saite)
Jā, bet vēja ģeneratorus var izvietot lauksaimniecības zemēs, vai jūrā - tie neprasa kaut kam atņemt zemes. Saules enerģija (izņemot, varbūt ironiski, uz jumtiem, kur to uzstāda privātpersonas/uzņēmumi) droši vien nav tas efektīvākais enerģijas avots mūsu apstākļiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-28 23:32 (saite)
Jūrā var, tikai tad tā celtniecība sāk kļūt izmaksās salīdzināma ar AES, jā un vēl mēs te aizmirstam mazos modulāros reaktorus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]begemots
2022-01-29 20:46 (saite)
atvaino, bet tas formāts, kā tu domā, man šķiet galīgi ... kreizī. sāksim ar to, ka visa zeme Latvijā kaut kam pieder. it īpaši jau nu lauksaimniecības zeme. kā var teikt. kā tas neprasītu kaut kam atņemt? bet pat aizmirstot par to, izmantot labu lauksaimniecības zemi vēja ģenerācijai... tā man šķiet tāda mega izšķērdība, ka pat nezinu ko teikt. runājot savukārt par vēja ģenerāciju jūrā, pie esošajām ģenerācijas jaudām mums, lai nosegtu ar vēja ģenerāciju esošo Latvijas patēriņu, vajadzētu nosegt *visu* Latvijas krasta līniju 3km biezumā. aizej pie jūras *jebkurā vietā* un visur redzi tikai turbīnas uz visām pusēm. tas lai saprastu, par kādiem mērogiem ir runa. AES ar atbilstošām jaudām. savukārt, aizņemtu aptuveni 14km2.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-29 23:10 (saite)
Tāpēc, ka lauksaimniecība ir savietojama ar vēja parkiem - pēdas nospiedums jau ir neliels pret kopējo nepieciešamo laukumu (tikai kādi 2%). Līdz ar to vēja parks lauksaimniecības zemi reāli padara vērtīgāku, jo turpmāk gan audzē labību, gan ražo elektrību vienlaicīgi.

Par tiem laukumiem arī nesaprotu Tavu matemātiku - man te uz pirkstiem sanāk (rēķinot 5TWh nepieciešamo enerģiju, jo 2.5TWh jau nāk no HES), ka mums vajadzētu varbūt 150-300km2 vēja parku, jeb 1-2% no Latvijas lauksaimniecības zemju platības.

Tas pats ar AES - man Tavi aprēķini šķiet 10x lielāki nekā man sanāk. Es ne tā rēķinu kaut ko?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2022-01-31 22:06 (saite)
> Tāpēc, ka lauksaimniecība ir savietojama ar vēja parkiem - pēdas nospiedums jau ir neliels pret kopējo nepieciešamo laukumu (tikai kādi 2%).

Tas ir labs punkts, par to es nebiju iedomājies. Bet vai tie 2% būtu jēgpilni attiecināmi arī uz lieliem vēja parkiem? jo es pieņemu, ka uz katru vēja ģeneratoru vajag vēl apkalpojošo infrastruktūru (vadi, invertori(?) vai kas tamlīdzīgs, kaut kādas papildus struktūras) ?

Pie lielām vēja fermām ir arī citi jautājumi, piemēram, cik lielā mērā viņas ir iespējams bāzt kopā tā, lai vieni ģeneratori nezagtu vēju citiem, kā arī, kā lielas vēja fermas ietekmēs pašu lokālo klimatu tai vietā, kur uzstādītas (skat. piem. šo popsci rakstu), utt.

Par aprēķiniem -- man pa rokai bija iepriekšējā gada ASV Enerģijas departamenta dati, ka vēja ģeneratori izmanto aptuveni 360x vairāk zemes kā tipiska (1000MW) AES, un saules paneļu parks -- 75x, lai saražotu to pašu apjomu. Varbūt tavos datos bija nominālās jaudas, bet viņi rēķināja garantētās piegādes (t.i., piemēram, ietverot apstākli, ka saules paneļi ~pusi diennakts neražo vispār)?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-31 23:28 (saite)
Tiem ģeneratoriem, ko esmu redzējis, pakājē ir neliela transformatora būdiņa, bet visi vadi ir aprakti. Starp ģeneratoriem jābūt noteiktam attālumam, citādi turbulence no viena samazina otra jaudu. Patreiz, ja pareizi saprotu, populārākās ir ar 80m spārniem, tām tad vajag starpā ~500m, kas nozīmē ~4 uz km2 (= 8MW nominālā jauda). Bet nu iet uz aizvien lielākām, jo tā sanāk lētāk - un jo lielākas, jo lielākai arī jābūt atstarpei starp blakus turbīnām (jaudas blīvumu tam nevajadzētu mainīt).

Es, diemžēl, arī neatradu baigi precīzas formulas pa reģioniem, tāpēc vadījos pēc šī reporta. Tur tabulā 2.2 arī norādīts 8 MW/km2 kā nominālā jauda, ko tad piemetu kā 2-4MW/km2 reālo vidējo jaudu. Tur arī ir attēls 3.2, kas LV lauksaimniecības zemju potenciālu (uz aci) novērtē ar ~300 TWh, kas +/- atbilda maniem aprēķiniem. Bet nu nekāds vēja zinātnieks neesmu, protams, tāpēc varbūt kaut ko vienkārši neesmu sapratis.

Tur tālāk tabula 6.8 arī norādīts viņu novērtējums kopējai LV iegūstamajai "ļoti konkurētspējīgai" enerģijai (lasi - lētai) ir 85TWh, tā kā rezerves patiesībā ir ļoti lielas.

Par vides ietekmi pagaidām nav 100% atbildes, bet ir zināms, ka tās rada zemas frekvences skaņas, kas teorētiski var negatīvi ietekmēt veselību. Ja tāda trāpās starp sauli un logiem, tad tā var radīt ļoti traucējošas ēnas. Arī putni un sikspārņi mēdz ar tām sadurties. Tām vajag pievedceļus un ierakt kabeļus. Daudziem vienkārši nepatīk kā tās izskatās. Tā kā kaut kādas negatīvas sekas tam visam, protams, būs. No otras puses - speciāli esmu izkāpis tādai blakus - nu stāvot pakājē dzird tādas jocīgas gaudas, bet tās nav skaļas. Domāju, jau dažsimt metru attālumā vispār neko nevar dzirdēt.

Bet tāpēc jau ir svarīgi tās izvietot jau noplicinātā vidē, un vēlams pietiekami tālu no apdzīvotām vietām - lauksaimniecības zeme, manuprāt, ir ideāli tam piemērota. Es būtu pret to izvietošanu dabas rezervātā vai mežā, piemēram.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2022-02-01 15:52 (saite)
> Par vides ietekmi pagaidām nav 100% atbildes, bet ir zināms,

Tā jau ir eksotika, bet viena no lietām, kas notiek jebkurā vietā, kur ir mazāk vēja, tur palielinās temperatūra (to arī popsci raksta, ka augsnes t° palielinās). jautājums, kas notiek vasarā, kad ekstra grādi var nebūt īpaši labi.

interesanti, kur patlaban masveidā izmanto vēju lauksaimniecības zemēs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-02-01 16:52 (saite)
Man liekas, ka tik pat kā visur - izņemot, ja tiek būvēts kādu citu īpašu apsvērumu dēļ - kalnos, vai pie jūras. Par Eiropu neizdodas neko uzskatāmu atrast, bet ASV ir karte - pats vari pazūmoties, jau pēc satelīta uzņēmumiem skaidrs, ka gandrīz visur tās ir lauksaimniecības zemes (ģeometriski kvadrātiņi bez kokiem) - https://eerscmap.usgs.gov/uswtdb/viewer/#3/37.25/-96.25

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?