Lalalalalā atkal biju pie dakteres :D Antibiotikas, zieķējamais un norīkojumus uz RAKUS, ja nu naktī paliek slikti :D Daktere jau teica, ka viņai pirmo reizi ir tāds gadījums, kā man - man nenotiekot kā visiem citiem (citiem viss notiek pēc viena scenārija, bet man pēc cita):D Bet to jau arī pirmajā reizē (pavasarī) noskaidrojām :D
Vārdu sakot - noskaņojums lielisks :D (te nav nekādas ironijas). Ja aprīlī, maijā, jūnija sākumā vēl bija puņķis un asaras, tad tagad... tagad braucu mājās un rēcu - jo rodas jautājums, kādu pigoru mans organisms vēl izmetīs, ar ko mani vēl pārsteigs :D
Lai gan, ja nopietni, tad tiešām kopš marta esmu atlaidusi grožus pamatīgi un cenšos vnk būt, nevis velt sev virsū pienākumu nastu lielu jo lielu. Un laikam jau tāpēc, viss tas, ko slāpēju šos daudzos gadus pienākuma dēļ, nāk beidzot ārā. Un varbūt tā arī ir labāk.