Jūtos dranķīgi - kaklā un degunā ķnudina, deguns nolēma arī "pavasari piegādāt" jeb vienkārsi tek.. Neliela temperatūra, bet es.. es cīnos! Ingvers, ķiplok-dzērveņ-medus dzira, tējas, tējas, tējas.
Ceru, ka ātri tikšu uz ķepām. Vai nu noķēru no kolēģiem, ka tādi pagājušajā nedēļā vazājās apslimuši uz darbu, vai arī pati kaut kur tomēr saaukstējos. VVZ.
Pagaidām saku, ka nesaprotu, vai esmu slima - šobrīd vienkārši ārstējos! :)
Kad negulēju, palasīju žurnālus. Agrāk sevi mocīju un lasīju visu no vāka līdz vākam, pat ja nelikās interesants konkrētais raksts. Tagad lasu tikai to, kas tiešām šķiet interesants. :)
Un vēl noskatījos tv arhīvā Valmieras teātra izrādes "Koki mirst stāvus" ierakstu. Negaidīju, ka tik ļoti patiks...par meliem sev un citiem, lai padarītu dzīvi skaistāku un priecīgāku. Par to, ka daudzas lietas un cilvēkus laiks ne vienmēr maina.