Мусульманин (1995). daudzšķautnaina. par reliģiju, par cilvēkiem apkārt, par sabiedrību kopumā, par ģimeni, par to, kas ir svarīgs un kas nav svarīgs, par iecietību, par savējiem un it kā 'svešajiem'. laba. ļoti laba.
One Last Thing... (2005). vāji. bet laikam jau jauniešiem domāta. lai gan..vvz, kam domāta. un vēl es aizdomājos, ka vvz, ko es vēlētos, ja būtu tādā situacijā un būtu iespēja. vispār patīk šī ideja, ka šiem ļoti slimajiem bērniem ir iesēja vēlēties kaut ko. ja pareizi atceros vienā no grejas anatomijas sērijām arī kaut kas nedaudz bija par šo programmu. vispār jau laba ideja - ja jau neko vairs nevaram darīt, tad iedodam mazu prieka mirkli, piepildot kāroto.. par sevi šobrīd domāju, ka tas, kas visvairāk man kārojas - laiks. laiks, lai piepildītu to, ko vēlos, piedzīvot to, ko vēlos..
Friends with Benefits (2011). romantiska komēdija. lika pasmaidīt, uzlaboja omu un..un nelikās pārlieku pliekana ;) jāatzīst, ka timberleiks sāk patikt :D (ak, die`s, kas ar mani???? :D laikam antibiotikas tiešām manā galvā atstājušas tikai diegu, uz kura ausis piekārt :D )
Black Butterflies (2011). smaga. sāpīga. ar daudz, daudz skumjām un vientulības.
Notting Hill (1999). vairākkārt redzēta, tomēr nespēju atturēties un vēlreiz noskatījos. gaiši un jauki, un mīļi, un romantiski ;) tikai kretinē galveno lomu atveidotāji :) kādā brīdī laikam esmu viņus 'atēdusies' atliku-likām.
tad vēl noskatījos Sherlock Holmes (2009). visu laiku atliku, jo esmu padomjlaika bērns un šķiet, ka nekas nevar būt labāks par krievu holmsu un vatsonu. nu, principā tā arī ir :) šitie tivi tirliņi varbūt arī "meitenēm patiks":), bet nu kautiņainu nedaudz par daudz :D pie sevis pasmējos, ka šamie kā mazie ņiņdzas :) nē, nu izklaidēja jau labi ;)) bet pietrūka tā krievu filmā esošā inteliģence :)
pēc tam sekoja A Dangerous Method (2011). laikam nebija īstais brīdis to skatīties. jo tas, kas visu filmu kaitināja keiras mega-milzīgais neglītais zods/žoklis. un likās kaut kā nedaudz par plakanu un rāmu. un vēl radās doma palasīt vai tiešām tas viss tā bija ar jungu un freidu :> tomēr jebkurā gadījumā psihoanalīze šobrīd nav tas, kas mani interesē.
un vēl noskatījos Good Night, and Good Luck. (2005). tv lielā vara. gan postošā, gan uz izaugsmi veicinošā. un patiesībā pēdējās pāris minūtes patika visvairāk, jo tieši ar šādām pārdomām kādu brīdi jau mocījos - par sēnalām un graudiem, par noderīgo un muļķīgo.. un to, ko "vidusmēra personāžs" spēj/var/grib sagremot.
turpinu skatīties citas filmas.
kaut kad vēlāk būs nākamā atskaite - visu uzreiz nevaru :)