es gribētu mēnešos.
ne nedēļās vai dienās skaitītu laiku.. es jau tā gribēju arī tad. tiesa ne jau 4 sienas un neko neredzu. bet tā, kad nav jāstiepj milzu puncis uz darbu. kā arī nav jāmeklē aukle un raudot jāvelkas uz darbu, jo jāiet, bet bērns vēl šķiet par mazu, lai uzticētu svešam... nu tā.
apmēram pēc pirmās prakses varu teikt, ka jau 5. mēnesim sākoties es gribēju pavadīt laiku tikai mājās veidojot migu, mierīgiem nerviem staigājot un skatot steidzīgo pasauli. pēc... tur rēķināms gados. 2 ir minimums. reāli tikai no 3 gadiem bērns kaut cik paaudzies, lai varētu atstāt b/d.
bet tas vienkārši nav iespējams šai valstī :) tikai gadu ir par ko uzturēt bērnu.. tālāk vai nu jāubago, vai jāiet darbā un bērns...

bet kā Tev patiktu 2 nedēļas atvaļinājums pirms un/ vai pēc dzemdībām?
:>

Tas ir jautājums sievietēm vai vīriešiem?

patiesiibaa abiem.
bet tomeer vairaak sievietem :)

Es laikam gribētu pavadīt vismaz 8 nedēļas pirms dzemdībām un vismaz 52 nedēļas pēc. Lai gan - nezinu, cik ļoti apātisks bērniņš būs, un cik ļoti patiks ar viņu ņemties. Varbūt pēc pirmās izdevības centīšos atgriezties darbā, atstājot mazuli tēvam vai savai mammai. Un vēlāk nožēlošu, ka nebūšu dzirdējusi pirmo vārdiņu, redzējusi pirmo solīti utt.

:) nu skaidrs :)
bet ja buutu tikai 2+2 nedeeljas vai piemeeram 1+1? :)
ko saki par to?

Tas ir daudz par maz. Pēdējās nedēļas nemaz nav vieglas. Un pirmās nedēļas ļoti iespējams sievietei pašai veselības atgūšanas dēļ ir jāpaguļ slimnīcā. Un es atbalstu zīdaiņu barošanu ar mātes pienu, ja vien mātei tas ir. Un tomēr tas paredz mazuļa un mātes diez gan biežas kontakstundas. Bet sieviete var visu - kādai pietiktu arī ar 1+1.

bet es meegjinu saprast, kuras ir taas, kuraam tas buutu gana... :>

Kam Tev tas?

izveicu aptauju nelielu.. lai saprastu, ko domaa vidusmeera sieviete ;)

Hmm - Tev sportiska interese vai tas darbam vajadzīgs?

i viens i otrs ;) saakaas ar darbu, bet tagd jau sportiska interese arii ir ;)

Nu labi. :) Savu viedokli centos izklāstīt.

paldies ;)
laikam jau man bija svariigi saprast to, ka ne es viena taa domaaju :) ka arii citas domaa liidziigi (par to, ka 1 +1 ir nedaudz taa kaa par maz :)) )

Nu ir tas pēcdzemdību depresiju fenomens un ir sievietes, kas glābjas no tā darbā, tāpēc es ne par ko nebrīnos - cik cilvēku, tik iespēju.

tas tiesa.. :)
katram savs risinaajums tuvaak... ;)