12.oktobris
Pēdējā diena pa mājām. Tomēr patīk man tāds brīvāks režīms, bet saprotu, ka bez naudiņas tāds brīvāks režīms nedos prieku.
Tiku galā ar iekrājušos atskaiti par šī gada pāris nedēļām. Turpināju ražot savas magones. :))
Atcerējos to, ka savulaik mammas mamma mācīja tamborēt un toreiz man tas likās kaut kas šausmīgs, briesmīgs, neinteresants. Fui, pē, kaka! Nu, nesanāca man toreiz tā smuki savienot tos sasodītos stabiņus smukā aplītī un turpināt pa apli vien, pa apli vien tamborēt.
Bet tagad ir pilīgi cits stāsts. Patīk tamborēšana! Un ar katru dienu aizvien vairāk patīk! :)
13.oktobris.
Atkal uz darbu! Mierinājums - jānostrādā 9 dienas un atkal būs atvaļinājums.
Rīts sākās saldi, jo kolēģe no Bilbao atveda gardos našķīšus. :) Savukārt cita kolēģe, nākot pie mums par darba lietām runāt, atnesa bezdievīgi gardas jogurta kūkas gabalu. ;))
Bet darbā... darbā nekas, nekas, nekas nav mainījies. Vien uzzināju to, kad Līga dodas prom - jau novembra sākumā. Vispirms nedēļu no mājām pastrādās, tad papildatvaļinājums un tad.. tad garais atvaļinājums.
Bet pati dienas lielāko daļu pavadīju ar Labi. Testēju, testēju, testēju. Pašķendējos un.. atkal testēju.
Mājās pārvilkos nogurusi pēc suņa.
14.oktobris.
Darbs, darbs, darbs. Līdz astoņiem vakarā biju darbā. Joprojām pārsvarā Labis.
Mājās atvilkos nogurusi pēc suņa. Laikam pareizāk teikt kā pēc diviem suņiem, jo divas dienas pēc kārtas galva tā Labja dēļ kratījās.
15.oktobris.
Kāds pārsteigums! Atkal tikai darbs, darbs, darbs!
Bet beidzot vismaz ar testēšanu tiku lielos vilcienos galā. Kļūdas un problēmas noziņotas, līdz ar to kādu brīdi būs miers.
16.oktobris
Dienas prieks ir BalticBox. Nezinu, kas tur bija noticis ar automātisko maksājumu, bet sanāca tā, ka biju palikusi bez savas gardumu kastītes. Man par pārsteigumu viņi bija pamanījuši, ka vairs nepasūtu kastes, un uzrakstījuši e-pastiņu ar lūgumu uzrakstīt, kāpēc tā. Vārds pa vārdam, e-pasts pa e-pastam un noskaidrojās, ka ir notikusi šī tehniskā ķibele. Par laimi man viņi bija tik pretīmnākoši, ka atsūtīja man oktobra kastīti, lai arī visi termiņi garām. :) Pie sevis sasmaidījos tad, kad ziņu par kastītes ielikšanu pakomātā saņēmu ātrāk nekā rēķinu apmaksai. :))
Jāsaka, ka šī kastīte tiešām mani iepriecināja. Vienam ražotājam juridiskā adrese ir Pelēčos. :)) Savējie taču jāatbalsta! :) Medus un sīrups un čatnijs...mmm..gardi! :) Attiecībā uz makaroniem man ir divējāda sajūta. It kā ir forši, bet mēs makaronus mājās ēdam ļoti reti, tāpēc krietnu brīdi tie "mētājas apkārt". :>
Bet vienalga ir forši! Šī pusgada laikā ietestēti daudzi jauni produkti, kuriem normālā kārtā visdrīzāk ietu garām divu iemeslu dēļ:
1) "oi, tas ir nedaudz par dārgu!"
2) "ai, kam man vajag kaut ko neparastu garšot!"
:)) Otrais noteikti tiktu attiecināts uz cigoriņu-zīļu-miežu kafiju Alīda. :D Ja nebūtu kastītē ielikts, tad visdrīzāk nekad, nekad, nekad tādu kafiju pati nepirktu. Savukārt šobrīd, kamēr esmu atvaļinājumā, atkal esmu atgriezusies pie tās dzeršanas. Protams, arī darba dienu rītos varētu atrast laiku uzvārīt ūdeni un atsevišķi gatavot šo kafiju, bet vienmēr ir kaut kāds attaisnojums, kāpēc nevaru, kāpēc nav laiks. Tomēr tagad varu viennozīmīgi teikt, ka šī kafija man garšo! Ja parasto kafiju nekādi nevaru bez piena dzert, tad šī ir labulabā arī bez piena! :)
Vārdu sakot, paldies BalticBox par jaunatklājumiem! :)
17.oktobris.
Aizbraucu uz laukiem, jo ir svecīšu vakars. Turklāt vecmammai 23.oktobrī dzimšanas diena, tāpēc arī ir iemesls aizbraukt pie viņas.
Ja godīgi, tad nekad iepriekš uz tādiem svecīšu vakariem nebraucu, jo tas ir "laicīgais" pasākums. Kapusvētki ir kapusvētki, tad ir mācītājs un tas gājiens ar četrām apstāšanās reizēm katrā kapsētas stūrī. Nu, tad viss ir savādāk.
Bet nu reizi dzīvē tak jāaizbrauc arī uz svecīšu vakaru, kas ir divos pēcpusdienā! :)
Kā bija? Nu.... vīru ansamblis dziedāja sērīgas dziesmas, meituks lasīja dzeju un stāsīja sērīgus tekstus, tā ka puse no kapsētā sapulcējušies cilvēkiem apraudājās. Visu laiku prātoju, kāpēc ir tā, ka tad, kad runā mācītājs, raudāt negribas, bet te... pa visām stīgām izbraukā. Vārdu sakot, sanāca raudu pasākums.
Pēc vakara, kas ilga aptuveni 30-40 minūtes, visi ātri prom aiztinās, izņemot mūs ar mammu un viņas draudzeni Anniņu. Lai Anniņai nebūtu stunda jāgaida autobuss, aizvedu viņu mājās un tā mēs nokļuvām uz kafijas vakaru. ;) Klausījos mammas un Anniņas atmiņās un sapratu, ka tik daudz ko nezinu par savu mammu. Jā, tas laiks, par ko viņas abas runāja bija aptuveni pirms piecdesmit gadiem (kad mammai bija 26-27 gadi). Par visādām ballēm un ballītēm dažādās sādžas, par to, kā mamma gāja pie kolhoza priekšnieka, lai tas atļauj kolhoza dārzā nokratīt ābolus, lai var nopirkt
garmošku, lai ballēs ir ar ko spēlēt. Kā izrādās priekšnieks, lai arī neaicināts, bija atspēries kopā ar visu sievu pie mammas uz dzimšanas dienas svinībām un pats arī esot spēlējis akardeonu. Un Līgo vakarā mamma kopā ar Anniņu devušās apstaigāt kaimiņus, un to, kā nakts paskrējusi, pat īsti nav pamanījušas. Pēc tam, nākot mājās, mamma esot pamanījusi, ka visa gaišzilā kleita ir ne tikai līdz viduklim slapja (jo pa rasu ir brists), bet arī zaļa, jo zāle to ir iekrāsojusi. :D Ai, daudz dažādu stāstu bija! Ieraudzīju savu mammu citām acīm. :)
Kad atbraucām mājās, izrādījās, ka tētis esot sācis jau uztraukties, ka mūsu tik ilgi nav. Jau esot visādus negatīvos scenārijus zimēt. Mamma tikai pasmēja un teica, ka tagad viņš zinās, kā jūtas viņa, kad viņš kaut kur aiziet un neko nepasaka. :))
Bet, ja runājam par dabu, tad.. vienreizēji skaista diena bija! Silta, saulaina. Nemaz nepateiksi, ka ir oktobra vidus! Vispār rudens šogad tāds interesants - samērā silts, sauss, diezgan saulains. Bauda! :)
18.oktobris
Kā pasmējāmies ar vecākiem, nedēlās nogale, kad es absolūti neko, neko, neko, neko nedarīju pie viņiem. Toties diezgan daudz papļāpājām par viskautko.
Bija atbraukusi arī Lueta ar Sergeju. :) Šie tikko bija atgriezušies no Anglijas, kur pavadīja vairāk nekā nedēļu. Forši viņi abi ir! :)
Savukārt mums joprojām ir cīņa ar kaķiem. Mamma jau šķendējas, ka šamie pagrabā uz kartupeļiem un bietēm nokārtojas, tāpēc arī ir svarīgi viņus dabūt ārā. Viens, kurš ir drosmīgs, jau mazāk baidās no cilvēkiem. Sāku viņu glāstīt un viņš padevās - sāka murrāt. Otrs, kas ir mazāk drosmīgs, ar interesi sāka vērot, kāpēc drosminieks tāds atmaidzis ir. :) Atvēlās arī otrs un ļāvās paglāstīt, bet nemurrāja. Toties bailulis tā arī slēpās aiz maisiem. Kad nākamreiz atbraukšu, varbūt varēs jau aizstiept viņus prom.
Tiesa, atbraucot mājās, secināju, ka sīkie šmurguļi mani apdāvināja - atvedu blusu sev uz Rīgu. :>
19.oktobris.
Lasāmlaiks! Sapirkos kaudzi ar žurnāliem, ko atkal palasīties. Secināju, ka apnicis žurnālus pirkt! Vajag noabonēt uz nākamo gadu to, ko regulāri pērku, lai nav jāskrien katru mēnesi uz narvesenu.
Nu, jā.. un beidzot es pabeidzu to jurista vizītkarti. Ilgi es to lietu nēsāju sevī, tomēr beidzot uzliku visu uz papīra. Tomēr nedaudz man ir bail sevi parādīt tik daudziem cilvēkiem...
20.oktobris.
OVP diena. Pārdomas par to, kā pie mums strādā arodārsti, atkal ir pamatīgas. Pirms trīs gadiem likās, ka situācija sāk uzlaboties un arodārsti strādā tiešām labāk, bet tagad.. tagad saprotu, ka tomēr ne viss ir tik labi, kā būtu jābūt.
Un.. salūza mans vismīļākais gredzentiņš. Izkrita arī pats mazākais dimantiņš.. Tagad domāju, ja nevarēs salabot, tad laikam jālūdz kādam juvelierim uztaisīt tādu pašu. Nu, dikti mīļš man tas gredzentiņš bija..
21.oktobris
Lai arī nejutos īsti labi (kaut kāds kņudeklis kaklā un degunā), tomēr solīts ir solīts.. Aizgājām ar Rūtu uz Zivju leti vakariņās. Vieta.. patika! Jo īpaši patika tas, ka tur tiešām labi smaržoja pēc zivs, nevis smirdēja! :) Un garšoja arī labi! :) Nolēmu, ka ar mīļoto turp arī kādreiz jāaiziet. Nez, varbūt es esmu pārāk piekasīga, bet viena lieta man īsti nepatika - bija nedaudz par tumšu. Bet visādi citādi - jauki un mīlīgi! :)
Un sarunas, kā jau parasti mums ar Rūtu ir "pa pilnu perimetru". :) Bija jauks vakars! :)
22.oktobris
Vēl viena diena, kad tikai darbs, darbs, darbs. Šoreiz tā bija sanāksme pie darba devējiem. Ja godīgi, biju domājusi, ka ātri tiksim ar to visu galā, bet sanāca tā, ka sanāksme vien bija pusotru stundu. Kaut kā daudz dažādu jautājumu cilvēkiem bija. Tiesa, lielākā daļa bija tādi, kā Mārīte saka - mums ir tāda situācija, kā mēs likumu varam piegriezt atbilstoši mūsu situācijai. Tieši tādā veidā tā domāšana ir! Nevis mēs pieskaņosimies likumam, bet likums ir jāpieskaņo mums. Nedaudz skumji... Bet, ja godīgi, tad šāda attieksme ir ka brīdim aktualizējas un tad atkal viss nedaudz norimst.
23.oktobris
Dienas sengaidītias notikums - Simply red. Iesildītājs - Stībeļjanka. :)) Jāsaka, ka šī bija tā reize, kad iesildītāji iemanījās pamatīgi iesildīt un tā vien gribējās mesties dejā. Toties Simply red to arī panāca - liela daļa publikas beigās dejoja. ;)
Kopumā - koncerts tik pozitīvs, tik foršs, ka mājās ejot smaidījās un dungojās. ;) Ja kāds 20 gadus atpakaļ būtu pateicis, ka iešu uz Simply red koncertu, es visdrīzāk neticētu. ;) Toreiz tas likās kaut kas pilnīgi neticams nabaga pirmā kursa studentiņam. :)
Tiesa, žēl, ka šajā koncertā neatskanēja tā dziesma, kura savulaik bija pati pirmā un pati mīļākā Simply red dziesma:
.
Tomēr vienalga - pozitīvi uzlādējošs vakars sanāca! :)
Nu, ko tagad vēl DaGamba, Schiller priekšā 100%, jo biļetes jau kabatā. Bet vienlaikus jāpadomā par to, ko vēl aiziet paklausīties nākamgad. :)
24.oktobris.
Galva sāp, bet.. uz bērnu ballīti jādodas. Tikai uz pēcpusdienu pamazām sāku atžirgt un sāku posties uz bērnu ballīti.
Pasmaidīju par to, ka arī Pičuks šobrīd ir tajā vecumā, kad mamma, tantes, onkuļi ir vajadzīgi tikai tā.. starpcitu. Trešās klases puiši tak jau pieauguši! :))Pašiem savs tusiņš. Rezultātā, kamēr bērni tusējās, mēs aizgājām ar Agnesi un viņas mammu pastaigāt. ;) Pēc tam aizbraucām ar visiem bērniem, kas bija izprasījuši saviem vecākiem iespēju palikt pa nakti pie Piča, it kā uz pāris stundiņām pie Agneses. Bet rezultātā mājās es ierados tikai ap desmitiem vakarā. Krietnu brīdi nebijām tikušās ar Agnesi, bet tomēr nejutu kādu distanci. Ar Agnesi runājot, nonācām pie līdzīgā secinājuma, ka šobrīd vienkārši ir tas vecums un laiks, kad nemitīgi ir kādas savas skriešanas, tāpēc arī tā ir.
Bet vispār - bija lielisks vakars! :) Un bērns bija sajūsmā par dāvanu. :) Lego konstruktori šajā vecumā vēl rullē! :)