paciņkafija šorīt bija beigusies. nācās samalt smaržīgo kafiju. un secināju, ka tomēr malt no rīta kafiju būtu foršāk, nekā vnk iebērt jau samaltu. laikam jānopērk kāds strēķītis pupiņu, lai no rītiem ir nodarbe un svaiga kafijas smarža. protams, tas nozīmēs, ka nedaudz agrāk ir jāceļas, bet.. kādu brīdi taču to var? :)
un šorīt secināju vēl vienu lietu - starp ziemassvētkiem un jauno gadu parasti rīti sanāk tādi čammīgi. jo gribas ieslēgt eglītē guntiņas-uguntiņas, gribas, dīvāna sturīti ietraušoties, nesteidzīgi padzert kafiju. gribas paņurcīt kaķi, novēršot viņa uzmanību no eglītes (vakar kaķis izveica akrobātisku lēcienu, atsperoties pret eglīti :) protams, daļa mantiņu pa gaisu :) nez, kas mani šovakar sagaida :)) ).
un negribas itin nemaz strādāt. jo liekas - ko nu tur vairs iespringt. bet ir ko iespringt. jāuzraksta pāris vēstuļi. jānokopj astes. lai jauno gadu var uzsākt nevis grebjot vecos parādus, bet skaisti :)
un vecajā plānotājā vairs neko negribas rakstīt. pat nestiepju to līdzi. jaunajā jau sāku ķēpāt iekšā visas tikšanās, sanāksmes utt.