sapņojam

cannibalsmith:

University (don't magine a campus coz it's not). Classroom. Classtmates. Chemistry teacher from my highschool (not first time I see her in my dreams) hands out papers for access to exams or something. While she does it, I'm chatting with Gwaihir. At one point in this process he too goes to the teacher and gets his paper. Then handing-out is over and I notice I've been missed. Class disperses. I walk up to the teacher and tell her I was missed.
She: "Oh, well, let me congratulate you for you're only one to have been kicked out already." *shakes my hand*
I go outside, Gwaihir follows me. Outside we don't end up in the street, but on a walkway very high above the ground (think 5th Element). We walk and chat:
Me: "Oh well. At least I got freedom, heh. Hardest part will be breaking it to may parents."
Gwai: "Ah, don't worry."
Then his girlfrined (or wife or something?) comes and joins up with us. Now due her being rather short, I notice that Gwihir looks tall (big?). Other features might be inaccurate: tanned skin, dark hair. He runs up to a trashcan, drops something in it, and returns. We go on:
Me: "But why did you choose this university."
Gwai: "Because a gaming shop (MTG, DnD, etc.) is along the way from home."
Then we go to a restaurant/bar/pub/whatever. It's on the same level above the ground. After some fuss with getting in (some granny in a wheelchair was blocking the entrance) we find ourselves a table, and the dream interrupts. 9 am.

(Sapnis angliski, jo es viņu nopublicēju arī kādā ārzemju forumā, un slinkums pārrakstīt - tāpat visi šeit zin angļu valodu... es ceru... tā ir?)

cannibalsmith:

by Tarantīno. Fo real! :D

Sapnis bija filma ar titriem un visu, kas pienākas. Filmas notikumi it kā risinājās pirms pirmās daļas. Un Mārtijs cīnījās pret meksikāņu gangsteriem. Un laika mašīna bija busiņš ar restēm logos kā sacīkšu mašīnām. Un visapkārt bija daudz egļu.

cannibalsmith:

Esmu bijis ļoti produktīvs! Pieci sapņi trijās dienās naktīs!

( bruņinieks un robots )

( lielais haoss )

( pašnāvnieks )

( specnazi )

( wasteland )

cannibalsmith:

Cīnījos pret skolotāju. Cīņa notika tā:
Katram no mums ir noteikts daudzums dzīvības un naudas (skolotājai vairāk abu). Par naudu var pirkt bonusus. Norādot ar pirkstu, no tā gala izšaujas sakošļāta papīra lodītes kā no ložmetēja. Cīņas laukums bija divas lielas ar eju savienotas klases. Un varēja lidot. Cīņā it kā piedalījās arī darkans, bet viņš tikai sēdēja solā un kaut ko rakstīja.

Skolotāja bija ļoti spēcīgs pretinieks un cīņas sākumā jau sašāva mani pamatīgi. Lai, zaudējot cīņu, es nenomirtu pavisam, es nopirku bonusu Stiprās Aknas. Es sāku lidot lielākiem lokiem. Aizlidoju aiz Darkana galda un paslēpos zem krēsla (nevis sola), un paprasīju, vai viņam nav kādu bonusu. Viņš man atbildēja, ka tūlīt uzrakstīs Marine Powerup, lai es tikmēr vēl palidinoties. Es izmetos no krēslapakšas un, raidot sēriju papīriņu skolotājas virzienā, slaidā lokā aizlidoju uz otru klasi. Tā vietā lai man sekotu, skolotāja sāka kempot pie ejas starp klasēm. Es sagaidīju izdevīgāku momentu un, swoosh, lielā ātrumā izlidoju cauri ejai, veiksmīgi izveiroties no vairuma lodīšu. Aizlidoju pie Darkana un viņš man iedeva veikala čeku. Es to atlocīju vaļā un konstatēju, ka tas nav vis bonuss, bet gan saraksts ar Marine bonusiem: Marine Boots, Marine Guns, Marine Powerup... Es viņu sāku skaļi lasīt cerībā, ka kāds no tiem iedarbosies.
Skolotāja: "Ugh, lameri. Es Darkanam to iešmaucu kabatā, lai apmānītu jūs."
Tā nu es cīņu zaudēju, bet nenomiru dēļ Stiprajām Aknām. :)

cannibalsmith:

Neskaitāmi autobraukšanas sapņi visas nakts garumā. Braukājos es ar tādu baltu, kantainu padomju laika automobīli. Starp sapņiem pilsētas ģeogrāfija mainījās, un es nākamajā sapnī nevarēju atrast ielas, ko biju sastapis iepriekšējā sapnī.

Kādā sapnī man kāds onkulis jautāja par braušanu ar autobusu uz Turciju. Es:
"Nu var jau, ja tu esi ar mieru nedēļu kratīties autobusā. Noteikti paņem līdzi kaut ko laika īsināšanai, tikai neņem grāmatas, jo tās nogurdina."
Sarunas laikā manu redzi piepildīja zemes globuss un uz tā varēja redzēt tādu līniju, kas iezīmē autobusa maršutu un savieno Rīgu ar Stambulu.

Tad bija sapnis, kur man Osītis bija mašīnā. Viņš, tarajs, nobloķēja man gāzes pedāli, un es nesos nenormālā ātrumā pa šosejas pretējo (labo) joslu un izvairījos no dažāda izmēra pretimnākošajiem braucamajiem. Stūre likās tāda smaga, taču man veiksmīgi izdevās izvairīties no sadursmēm. Atcerējos no autoskolas, kā pareizi jānovērš auto slīdēšana. Tad aiz kāda līkuma bija uzkalniņš, un tūlīt aiz tā šoseja beidzās ar milzīgu sienu. Mans auto palēcās un lidojumā ietriecās sienā.

Es pamodos, taču turēju acis ciet - jāiegaumē šis sapnis! Tad man ienāca prātā pamēģināt aiziet pierakstīt sapni ar aizvērtām acīm vizualizējot savu istabu. Jā, es piegāju pie sava galda, uz kura nez kāpēc nebija ne datora, ne grāmatu, ne bardaka - tikai zīmulis un lapa. Man tas radīja aizdomas, un es atskatījos atpakaļ uz to vietu, kur vajadzēja būt gultai, un konstatēju, ka tur ir siena - mana istaba ir kļuvusi uz pusi mazāka! Ne pārāk precīza vizualizācija, ne? Sapratu, ka patiesībā neatrodos, kur redzu sevi atrodamies. Jutos viegls un apreibis. Vizualizācija sāka zust, un es nenoturēju līdzsvaru un kritu. Viss sagriezās, un es attapos savā gultā. Realitātē.

josephine16:

Šonakt sapnjoju, ka bijaam aatomelektrostacijaa... Lietuvaa, bet taa nebija Ignaliina..., jo tai bija savaadaaks nosaukums un taa atradaas tieshi pilseetaa. Bet skurstenji bija izteikti tieshi taadi pashi. Es izdomaaju, ka jaaieiet iekshaa, paskatiities. Kokons atteicaas to dariit. Iegaaju iekshaa a tur smirdeeja, kaa veelaak noskaidroju... peec kaut kaadaam kjimikaalijaam. [nekad ieprieksh taadu smaku nebiju jutusi un vispaar tas liekas interesanti, kaa sapnii kaut kas var smirdeet?] Saaku tur runaaties ar tiem darbiniekiem angliski, bet izdraadiijaas, ka dazhi tur arii prata latvieshu valodu. necik taalu jau vinji mani nelaida un neko taadu neparaadiija, bet nemeloshu, ja teikshu, ka iipashi patiikami tur atrasties nebija. Peectam, kad no turienes izgaaju aaraa sapratu, ka atomelektrostacijaa tomeer straadaat nevareetu.

cannibalsmith:

Scēna: Kautkāds StarWars filmēšanas laukums, a tur vesels bars ar Veideriem. Man tas likās tik smieklīgi, un es smējos un smējos, un tie Veideri visi blenza uz mani, un es smējos vēl vairāk. Nomierinājies, es izvilku savu fočuku un atslēdzu zibspuldzi. Te vienai tehniskajai darbiniecei acis sāka spīdēt koši zaļi, un viņa sāka citai darbiniecei sludināt pasaules galu, kura savukārt bija neizpratnē, wtf. Es nofočēju to ar zaļajām acīm, un mamma (kas izrādījās stāvam man blakus!) aizrādīja, ka tā nav pieklājīgi, un paģērēja, lai mēs dodamies prom.

Scēna: Tokijas ielas. Trīs jaunieši brauc ar motorolleriem, kas izskatās sekojoši: priekšpuse kā tam vecajam japāņu motociklam (neatceros, kā sauca) ar stūres ragiem atliektiem vairāk atpakaļ. Aizmugurē ir tāda neliela platformiņa uz diviem riteņiem (tātad šie motorolleri ir tādi kā trīsriteņi) uz kuras ir sēšamais kautkāds: vienam tas bija dārza krēsls, citam ķeblis no bāra letes. Tātad, šie jaunieši brauc pa Tokijas šaurajām ielām un visa sapņa scēna atgādina reklāmu, kur manas domas par viņiem skan tādā dobjā diktora balsī. Viens no braucējiem ir galīgs sīcis, taču viņš ir meistarīgākais no visiem. Scēna beidzas ar to, ka viņi nobrauc lejā pa spirālveida rampu.

Atzīmēšu, ka gan smiekli, gan fotoaparāts jutās ļoti reāli. Fočuka ekrāniņu varēja labi salasīt, un pogu kombinācija zibspuldzes atslēgšanai sakrita ar reālo pasauli. Un vēl: dažās sapņa vietās es jutu spiedienu uz sava vaiga. Pamostoties, es pārliecinājos, ka biju gulējis uz sāniem.

josephine16:

hmm... sapnjoju viskautko... bet interesanti likaas, ka sapnjoju par peleem... es tur ar vinjaam speeleejos teeta iztabaa, pieskatiiju, lai nekur citur neaizbeeg... daudz vinju tu bija. Vienu briidi vinjas izskatiijaas peec miniatuuriem kakjiem, bet vienalga skaitiijaas peles :) Nu neko... no riita ar kokomutso (aka kokons ) domaajaam ko eediisim brokastiis, jo leduskapii nekaa iisti nebija, kaa jau parasti sestdienu riitos, kad paareejie ir aizbraukushi uz pilseetu, lai iepirktu paartiku. Atradaam biezpienu..., bet kreejums nebija, tapeec kokomutso teica, ka vajagot zapti. Noleemaam, jaaiet uz pagrabu pakalj.  Pagrabaa slazdaa meetaajaas paarbarojusies pele... hmm... kaarteejaa sakritiiba? Nez, nav pirmaa reize, parasti taa ir ar cilveekiem. Peekshjni neno shaa ne no taa redzu sapnii un naakoshaa dienaa sastopu...

neziniitis:

Māmiņdienas rītā sapņoju, ka mana omīte bija iepriekš neziņojot atbraukusi uz Liepāju no Bauskas (viņa nekad tā nedarītu), turklāt viņa bija gāāālīgā pālī (un pavisam noteikti ne tādā kondīcijā). Viņa bija sastrīdējusies ar manu krustēvu un viņai bija pavisam čābīgi. (Un pēc šī sapņa + vēl viena "mājiena" pāris dienas vēlāk visu laiku mani mocīja nelaba nojauta. Izdarīju visus pasākumus, kas manos spēkos, dumā nojauta prom. Forši.)

( Un te es atkal biši aizrāvos ar rakstīšanu.... )

cannibalsmith:

Es kopā ar savu (ex) klasi dodos uz savām mājām pēc ZPD. Ceļu sākam no trolejbusa pieturas, un dodamies pāri ielai. Kamēr vēl sarkanā gaisma, dzirdu Kasparu sarunājamies:
- Ha! Rūķītis Sprūdītis!
Pieejot tuvāk dzirdu Nauri:
- Nu es savu ZPD atradu mētājamies tāpat vien. Baigi paveicās.
Tad visi nonākam pie manas mājas, un Tora, pavērusi durvis, laiž visus iekšā. Es eju augšā uz savu dzīvokli:
pirmais stāvs - dzīvokļa numurs 7
otrais stāvs - 3
trešais stāvs - 7.5
"Kāds huligāns šiltes samainījis?" ir mana pirmā doma. Uz zemes atrodu mētājamies vēl šiltes no dzīvokļu durvīm. Pasperu vienu, un tā nokrīt stāvu zemāk pie Naura. Es viņam lieku pacelt to un parādīt man. Numur 7. Paprasu, lai nolaiž un parāda vēlreiz. Numur 10. Nu bāc! Paskatos griestos ar mēģinājumu domāt par ko pavisam citu (kā to daru, kad reality check trenēju), un paskatos vēlreiz uz šilti Naura rokās. Numur-- pamostos.

josephine16:

hmm... neesmu veel pieradusi pie shaadiem lucid dream. Nu, jaa, ko gan var gribeet tikai 3. taads vien ir bijis. Sapnii dejojaam... :) vnk dejojaam. Nevienu reizi neuzkaapaam viens otram uz kaajaam un katra naakamaa kustiiba bija dabiska un pashsaprotama. Tad izdomaaju, ka vajadzeetu kko pavaicaat, bet tikko, kaa to biju iedomaajusies... sapnja struktuura sashkjobiijaas, kaa uz aaraa meshanu, tad paardomaaju "nu, labi, labi, neko nepasiishu!" un vareeju atgriezties un turpinaat dejot. Peec kaada laika pamodos, kaadu ilgaaku laiku padziivojos augshaa... un tikai tad sapratu, ka nemaz neesmu pamodusies!!! Bet tas kaa es sho faktu konstateeju ar` bija reeciigi :D Paskatos aaraa pa logu, ieraugu kkaadu zvaigznaaju [kas izskatiijaas, kaa liela uzliime, kas karaajaas debesiis..., bet tad veel neaptveeru, ka sapnjoju], pakaapos paaris soljus tuvaak logam, lai kaartiigaak apskatiitos un ieraudziiju, ka zvaigznes paaraak aatri griezhaas un tikai tad iedomaajos: "eu, shitas vareetu buut sapnis..." Tad uzreiz gribeejaas tikt aaraa [no sapnja], jo nelikaas iipashi godiigi taada piespiedu patureeshana sapnii..., kaa nekaa vienreiz jau pamodos! Bet nevareeju... viss apkaart izlikaas paaraak reaali, laikam taadeelj bija gruuti piecelties, kaut gan labi zinaaju, ka sapnjoju. Biju stipraa izmisumaa un nezinaaju, ko dariit, lai tiktu aaraa, pat piedraudeeju, ka izdariishu pashnaaviibu, ja mani tuulinj pat neizlaidiis aaraa... nekas nenotika! Tad pie durviim kaads bija un teetis gaaja ielaist... es, ieraudiijusi teeti uzreiz [nezinkapeec] iedomaajos, ka vinjsh noteikti man speetu paliidzeet un taadeelj saucu vinju triis reizes, gribeedama vinjam visu izstaastiit, bet liidz staastiishanai es nemaz netiku, jo tad beidzot pamodos..., no mazmaziitinja trokshnja, ko izraisiija teetis savaa gultaa mazliet pakustoties... [btw vinjsh nebija aizmidzis... veel uz portatiivaa skatiijaas kkaadu filmu]. Tad taada atvieglojuma sajuuta bija..., bet bija mazliet bail atkal iet guleet [bija ~ 1:45 naktii], jo visaadas nelabas domas maiziijaas pa galvu... centos nomierinaaties. Tad veelaak arii aizmigu un vairaak sapnjus neatceros... bet no riita paardomaajot visu, pieveersu uzmaniigu tam, kaa pieceelos...

cannibalsmith:

sveetaa_seeta: man pēdējā laikā ir ļoti aprobežoti un viegli tulkojami sapņi. varbūt tāpēc, ka slimoju un ēdu daudz tablešu.

sapņoju, ka gribēju braukt uz saviem laukeim, bet zvanīju uldim zarembo, lai noskaidrotu, via viņš grib braukt līdzi. bet, ja negrib, vai mēs iesim dzert tēju pirms vai pēc manas lauku bruakšanas. (tieši vakar gribējām iet dzert tēju, un es aicināju raukt uz saviem laukiem)
tad vēl es skūpstījos ar ilzi klinšāni, jo tā ir bijis kaut kādā video ierakstā. tajā ierakstā gan ar ilzi klinšāni neskūpstījos es, bet gan anete konste. kamēr mēs tur skūpstījāmies, blakus sēdēja vineta birule. tad istabā ienāca mikus rutkovskis, kuram bija uzdauzīta acs, jo viņš ielauzās veikalā un stulbie apsargi viņam iesita. līva caune leca viņam virsū un vilka nost bikses. siksan bija zaļā krāsā un ar nelegurālu platumu.
atvainojos, ka šeit tik daudz personvārdu, bet viņi vienkārši tur bija.

Nez kāpēc Svētā Sēta datēja šo pukstu ar 2017. gadu. Tas čakarēja komūnas kalendāru, tāpēc izdzēsu oriģinālo pukstu un uztaisīju kopiju.

darkans:

Pēdējās dienas diezgan nogurdinošas, tādēļ šodien ap vieniem dienā parubījos uz dīvāna, uz kādām četrām stundām. Redzēju vairākus ļoti spilgtus sapņus, sen tā nebija bijis. Pamostoties atcerējos tikai divus no tiem.

( 2 pusdienlaika sapņi )

cannibalsmith:

Sapņoju par gaidāmo pilsētas aizstāvēšanas kauju Traxa DnD spēlē. Sapnis sākās ar fakta konstatāciju, ka mēs esam sliktāk sagatavojušies nekā vajadzētu un, un vēl bez manis ir tikai darkans. Vēl viena pamatīga atšķirība ir tā, ka viss notiek augstu kalnos dziļas ziemas apstākļos. Nemitīgi snieg. Sākas kauja, un es cītīgi komandēju pilsētas aizstāvjus. Pats Traxs ir viens no komandieriem, un es viņam rādu savu kaujas plānu uz kartes. Darkans tikmēr personīgi kaujas laukā ugunsbumbas mētā.

Pēc vairāku stundu kaujas (kuras laikā neviena no pusēm negūst pārsvaru), es gribu ieturēt pusdienas, un konstatēju, ka mani zobi ir ļoti netīri. Aizeju uz tualeti iztīrīt tos ar Colgate Total. Uzlieku uz birstes pavisam mazliet zobu pastas un sāku tīrīt. Tīrot konstatēju, ka emalja nāk nost, un zobi un smaganas paliek jēli. Te nu man sāk jukt realitāte ar šo un iepriekšējajiem sapņiem. Jā, es šajā sapnī atceros, ka man jau reiz zobi izkrita. Domāju:
"Ak nē, tikai ne atkal! Bāc, vajadzēja tomēr aiziet pie zobārsta nevis to memory karti pirkt. Tagad būs jāprasa nauda senčiem."
Te pēkšņi nez no kurienes ierodas mamma ar pilniem RIMI iepirkuma maisiem, un es pamostos.

bestia:

pamatīgi noliku konduktōri (situ arī (?)) un pārliecināju visus tramvaja pasažierus (1 precējies pāris, mana draudzene), ka man ir absolūta taisnība par to, ka viņa nepietiekami labi pilda savus dienesta pienākumus (nenāk klāt un ar smaidu sejā neapkalpo). tas bija uz kaut kāda tilta gar ezeru, pie kura zemē esošie akmeņi caur manām brillēm izskatījās dikti sarkani, tādi kā rūsaini (mēs sajūsminājāmies).
kaut kad vēlāk līdz nāvei piekāvu mājkalpotāju, kas, pie tam, nebija mana. iemeslu neatceros - ups! viņa atgādināja lupatu lelli - bezmugurkaulnieku pēc tam, es gandrīz noticēju.
un puķainajos svārkos, deju solī virpuļoju mājup pa, šķiet, Tērbatas ielu. = manas nakts aktrakcijas.

jocīgi tas, ka pēc remonta mājās, sapņus redzu pilnīgi katru nakti. un vēl visus atceros pie tam.

likvidet:

aizvakar nakts sapnī lidoju. beidzot. nezinu gan kāpēc, bet man pie abām rokām bij lentītes, ar tām dīvainā veidā varēja vadīt lidojumu. gadījās reizēm arī tā, ka lecot ārā no kādas mājas ceturtā stāva un taisoties lidot, nekas nesanāca un nošvīkstinājos zemē uz mutes. es gan nopriecājos, jo zobi netika izdauzīti.
šonakts sapnī toties slidoju. bija ziema, visi ceļi apledojuši biezā ledus kārtā un mēs, vairāki cilvēki, ar kurpēm pa kalniem un pa lejām tādā ātrumā, ka grūti kontrolēt notiekošo, traucāmies uz priekšu līdz nonācām līdz kādai vecai būdai, kur biju bijusi jau citā sapnī. gribēju pārējos brīdināt, lai neejam tur iekšā, bet negribējās runāt. tālāk gan nekas nenotika, jo es pamodos. vai arī aizmigu, es nezinu.

tati:

Staigājos pa vasarīgo Salaspili. Saule spīd, lietus līst (vecai mātei bikses tomēr neplīst). Eju no dambja uz mājām, satieku draugu, kurš braukājas mazā bērnu trīsritenītī, kurš ir dzeltenā krāsā. Skats visai iespaidīgs, jo drauga masa ir paliela, bet trīsritenis ir parastais mazo bērnu transports. Nu lūk, viņš pieskaņojies riteņa krāsai, uzvilcis dzeltenu cāļa cepuri un plašķi dzeltenā krāsā, braukājas pa ielu. Izrādās, ka notiek fotosesija. Fotogrāfs ielas malā stāv un fotogrāfē ar fotoaparātu kā senos laikos. Draugs aicina mani pievienoties bildei, kura vēlāk tikšot ierāmēta un pielikta pie sienas. Es atteicos un gāju uz mājām.

tati:

Ō, cik daudz sapņi mani ir piemeklējuši. Vienā naktī pat veselus 3 iesapņoju. Smalki. Nu tad lūk.

• Paliku no nezinukā stāvoklī un piedzemdēju divus bērneļus. Piedzima tādi sīciņi, sīciņi. Tad izrādījās, ka tie mani bērniņi ir tādi kā lellītes, kuri tikai aug lielāki. Varēja pateikt, ka tās ir lellītes pēc viņu stiklotajām acīm un gumijoto ķermeni. Viņi auga lielāki, es viņiem šuvu drēbītes. Bet es visu laiku par viņiem aizmirsu. Gāju uz veikalu, ieliku viņus iepirkumu maisiņā, bet produktus saliku pa virsu. Tad es apstājos uz ceļa, lai iedzertu alkogolu (nemātišķā rīcība) un noliku maisiņu uz zemes. Tas jau nebūtu nekas, ja ārā nebūtu ziema. Tad es iedzēru, atcerējos, ka mani bērni ir maisiņā uz sniega un pacēlu to. Domāju, ka man būs mazie sprāgonīši - a nekā! Šie tikai bišiņ (atkal) paaugušies.
• Lielveikals II (jau vienu reizi sapņoju, ka esmu lielveikalā). Ar māsu ejam vienā kafejnīcā iekšā un es uz dibena BLADĀKŠ - nokrītu. Padzeram kapiju, māsa aizsteidzas pēc lētajiem krūšturiem, es palieku. Kā eju ārā, tā atkal - bladākš. To ievēro viena jauna, simpātiska meitene. Sasmaidos. Izeju ārā sasarkusi (protams) un meklēju māsu. Atrodu viņu, mēs sapērkamies ēdamo un atkal ejam uz to pašu kafejnīcu. Kā eju iekšā, tā atkal - bladākš uz dibena. Tā meitene redz, kā es otro reizi esmu uz dibena (nosarkstu, sasmaidos apsēžos pie galdiņa). Pētot māsas jauniegūto krūšturi, dzeram kakao.
• Liels mūzikas festivāls brīvā dabā. Ir 3 skatuves -  liels kino ekrāns, bērnu skatuve un kautkāda maza skatuve mūziciņai. Mēs peldamies, ir silti un gaiša virmo sekss (tas tač ir festivāls!) ;]
  

likvidet:

sapnis tāds. mēs, 4 cilvēki(doma aizlidoja - 4 tankisti un suns) nokļuvām kādā ēkā un izdomājām, ka vajag dabūt kautko par brīvu(ko un kāpēc mēs laikam nezinājām). tad uzradās viena sieviete un mēs notēlojām nabagus un viņa piedāvāja par brīvu noskatīties koncertu, kas tūliņ sāksies. mēs baigi priecīgie iegājām zālē, kur jau bija sapulcējušies daudzi cilvēki un izrādījās, ka esam nokļuvuši trako namā. tas likās pavisam pašsaprotami un gājām piesēst(kas uzstājās es gan neatceros, man šķiet skanēja kaut kāda bērnu mūziciņa). sēžot uz krēsla(tas bija tāds liels garš krēsls, ziniet, kā estrādēs) viņš ik pa brīdim sāka traki kratīties un es nesapratu, vai tā esmu es, kas to krēslu krata, vai kāds cits! :D nobeiguma šim sapnim protams nav, jo vai nu neatceros, vai arī pamodos tai brīdī.
sapņos man bieži rādās cilvēki, ar kuri agrāk bijuši draugi, bet vairāk nav kontakts ar viņiem. tas pats bij arī šitajā sapnī. laikam atmiņas peld augšā.

tati:

Piektdienas nakti es pavadīju sapņos ar savu pusdienpuisi. Viņš ir reāla persona, kuru es zinu no pusdienu laikiem. Viņš šķita nenormāli mīlīgs, bet tad viņš sāka rādīt savu patieso seju - kļuva rupjš, brutāls vecis.Un tad es viņam teicu - vai nu es vai arī rupeklības, viņš azigāja. Baigā škrobe. Bet izrādās, ka dilstošā mēnesī sapņi nepiepildās, tā ka - viņš laikam nav rupēklis.