sapņojam

cannibalsmith:

Datorspēles sapnis - 3D action arkāde. Grafika kā Šrekā. Cūka - snaiperis. Karojām pret nezinu ko. Par katru objective trīs punkti, atkarībā cik rūpīgi tu izpildi. Piemēram par tiltu, kam jātiek pāri:
1) to nolaist (acīmredzot tilts paceļamais)
2) ieslēgt prožektorus
3) pārbraukt pāri ar tanku

Tad bija otra spēle līdzīga Half Life 2. Tur es biju ieseivojies vietā, kur man jāskrien cauri ugunsgrēkam. Murgaini un nepatīkami.

Tad aizgāja šizo sapnis, kur kaķi dalās un cīnās ar savām kopijām. Un atstāj savus nagus iedūrušos viens otrā. Visiem kaķiem papildus kažokam bija dzelkšņi kā dzeloņcūkām. Un man viņi tādi glaudās klāt.

Beigās viss pārgāja murgā OOB style. Bailes nāca virsū un es kratīju galvu, bet īsti nelīdzēja. Tad veicu elpošanas vingrinājumus (sapnī vai realitātē - neatceros) un centos nelevitēt virs sevis. Beigās tomēr pamodos. 3:33 AM.

cannibalsmith:

Ā, jā. Aizvakar man bija sapnis, ka man bija jetpack, un es kā supervaronis lidinājos apkārt. Varbūt man vēl laikam bija šaujamierocis, ar kuru es kaut ko šāvu. Tur vēl bija cits čoms, kam arī bija jetpack. Mums garām brauca blondīne krutā mašīnā un, ieraudzījusi jetpackus, aiz skaudības iesaucās: "Bet man mašīnai puķes motorā!"

Vakar man bija sapnis ar WW2 noskaņu. Mēs (es, puika, un vēl viens čubārs) braucām lopu vagonos. Uz ziemeļiem (bet ne uz Gulagu). Ienaidnieks iznīcināja pārtikas konvoju. Bet puika ar ķiršu kauliņiem apšāva viena ienaidnieku forta visus sargus. Tad sapnis pārgāja datorspēles režīmā, un es sevi un puiku iezīmēju un liku būvēt town center. Izrādījās ziemeļos vēl bija citplanētieši.
Edit: Atcerējos! Vēl puikam bija seifs, kurā bija lādīte, kurā bija dvēsele, kuru viņš veda vilcienā. Lādīte kaut kad sapņa vidū pazuda. Un vēl es, ar garu stieni balansēdams, lēkāju starp lopu vagoniem.

cannibalsmith:

Vot dīvains sapnis bija. Neapzinātais parastais. Taču es it kā zināju, ka tas ir sapnis, jo tēma bija par to, ka mani sapņu tēli sāk mani vajāt un mēģina nogalināt. Viņu līderis bija lapsucilvēks (antropomorfiska lapsa), kurš izrādījās nemirstīgs. Es viņu mēģināju samīt, bet vinš vienmēr atdzīvojās. Sapņa scēna kā tāda bija milzīgas kantainas telpas iekšpuse aizpildīta ar dažādām primitīvām. Daļa no tām bija pārvilktas ar tekstūrām, veidojot ēku, kastu butaforijas. Sapņa gaitā mani vajāja pieaugošs sapņu tēlu daudzums. Es no viņiem bēgu lēkājot kā apkārt kā Matricā, bet beigās viņi mani pilnībā ielenca.
Es sašutumā: "Ā, jūsu ir pārāk daudz. Pat minigun vai atombumba nelīdzētu!"
Lapsucilvēks: "Hahā, nu tev ir beigas!"
Es: "Taču es varu apturēt šo sapni!"
Un es tā arī izdarīju - viss apstājās. Tad es sapni pārstartēju un viss sākās no sākuma.

Tad es kādā ciklā sastapu citu sapņotāju un viņa personīgo sapņu tēlu. Šis sapņu tēls man pastāstīja, kā viņas sapņotājs atklāja apzināto sapņošanu un atklāja viņai, ka viņa ir sapņu tēls. Mūsu sarunas gaitā man atkal uzklupa lapsucilvēks, taču šoreiz viņš bija tikai dažus centimetrus augumā un lidinājās apkārt, savu apmetni vicinot kā spārnus. Es viņu veiksmīgi atgaiņāju.
Sapņu tēls: "Sākumā viņš [sapņotājs] nesaprata, kas īsti tas ir. Viņam likās, ka apzinātie sapņi ir kā datora operatīvā atmiņa."
Tā viņai stāstot man vizualizējās datora iekšas ar mikroshēmām. Ja esat redzējuši attiecīgas Dexter's Laboratory sērijas, tad varēsiet stādīties priekšā. Tad arī es sapratu, ka mostos, un sapnis sāka zust. Ar pašu sapņotāju diemžēl nepaspēju aprunāties.

cannibalsmith:

Šorīt sapņoju par kosmosu. Visas atklāta kosmosa scēnas bija no 3. personas, smukā 3D grafikā. Sākumā ceļoju nelielā man piederošā kuģītī kopā ar diviem citiem kosmonautiem. Es pats personīgi pilotēju. Skaidri neatceros, kas tieši notika, bet nebeidzās labi, or something.

Tad pa starpām es kravas kuģī vedu plazmu un mani noķēra pirāti, un izmantoja kuģī esošo enerģijas konvertoru, lai visu plazmu pataisītu par munīciju. Visu pievāca un aiztinās. Piezvanīju uz mājām un pateicu, ka man nekas nekait. Kārtībnieki plātīja rokas, sak' visa krava tāpat munīcijā pārstrādāta.

Tad es pievienojos citai komandai kā pilots uz lielāka un ļoti smuka un ātra kuģa, kas bija tādas plūdlīnijas formnas līdzīgi kā mūsdienu lidmašīnas, tikai ar asimteriskiem spārniem. Tajā braucienā arī es paņēmu līdzi savus čomus. Aizbraucām mēs uz kādu ekzotisku planētu un lidojām pa kanjonu. Planēta bija pilna ar neiespējamiem augiem un dzīvniekiem: milzu kosas, niedres (ar bumbuļiem galā), dīvainas formas koki. Milzu ērgļi un tīģeri. Scēna pārmetās: uz sauszemes cīnījās haizivs un krokodils. Haizivs iebāza krokodilam mutē savus taustekļus un sāka sūkt enerģiju ārā. (Redzes punkts: krokodila iekšas) Krokodils savukārt iebāza taustekļus haizivs taustekļos un sāka sūkt enerģiju atpakaļ. Tā viņi tur cīnījās. Viens no maniem čomiem kosmonautiem:
"Re, krokodils vinnē, haizivs tagad pārvērtīsies par smuku taurenīti!"
Un āreče, haizivs patiešām aizauga ciet: seja mute pazuda un atstāja gludu vietu, spuras ielīda ķermenī. Palika tāda kūniņa.

Tad es "pamodos" savā istabā. Mani modināja viens no čomiem. Es konstatēju, ka man vairākās ķermeņa daļās ir nobrāzumi un zem ādās izrādās nevis miesa, bet zila plazma! Tā es kādu brīdi rausījos spazmās (nu ķipa sāpes, bet nesāp. dīvina sajūta.) kamēr pamodos pa īstam.

(Piezīme: Iespaidojos no vakar lasītā Fading Suns?)

cannibalsmith:

Esmu bijis ļoti produktīvs! Pieci sapņi trijās dienās naktīs!

( bruņinieks un robots )

( lielais haoss )

( pašnāvnieks )

( specnazi )

( wasteland )