sapņojam

realitycheck:

( ... tālāk ... )

bikini_kill:

visbiežāk es sapņoju holivudas cienīgus dabas katastrofu sižetus. no bērnības tās ir viesuļvētras, kuru ir daudz un kuras nāk no tāluma. pēdējā laikā to ir ne vien daudz, bet tās arī posta, teiksim, rīgas centru un visi ir panikā. (bet šie sapņi ir interesanti un man patīk)
viesuļvētrām klāt piebiedrojušies cunami cienīgi viļni: braucam trolejbusā pa vanšu tiltu, kreisaja pusē pāri akmens tiltam nāk masīvi viļņi un paceļ mūsu nabaga trolejbusu nenormālā augstumā. kamēr trolejbuss "sērfo", vadītājs bļauj "mēs visi mirsim!!!", un tad gāžamies zemē. bet notiek gļuks - trolejbuss automātiski pārtop par lidmašīnu un veiksmīgi nosēžas pie pieturas "ķīpsala". viļņu nekur nav.

šonakt bija nedaudz citādāk: ar draugiem atpūtos kaut kādā kūrortā pie skaistām klintīm. starp divām klintīm atrodas milzīgs aizsprosts un HES: no viena puses ezers kalnos - no otras jūra un pludmale un daudz cilvēku. aizsprosts, šķiet, savu laiku ir nokalpojis un dod par to zināt, kad pēkšņi pāri nabaga tūristiem gāžas ūdens vājprātīgos apmēros. te notiek kārtējais sapņa gļuks - es ieskrienu viesnīcā, kura ir tieši zem aizsprosta, bet kuru dīvainā veidā ūdens masas neskar, tomēr turpinu cauri tai skriet, jo no jūras puses atkal nāk nenormāls cunami vilnis (???). dīvaini ir tas, ka izskrienot pa otru viesnīcas galu, manā priekšā ir latvijas cienīgi lauki kaut kādā februāri, bet viļņi turpina nākt. pēkšņi uzduros mammai un randomiem cilvēkiem, kuri nez kāpēc atrodas manā sapnī, bet beigas atkal pārslēdzas uz kūrortu, kas izskatās sagrauts, cilvēki skraida apkārt, vaimanā un meklē savus pazudušos. atrodu vienu no manām draudzenēm, mēs skumīgi noskatāmies visā ainā, jo zinām, ka tūlīt nāksies doties atpazīt savus mirušos draugus.
pamodos, sajūta nebija no patīkamākajām.

veata:

Mātes brālis bija miris. Negribēju viņu tāpat apglabāt, jo tā ir skumji un briesmīgi. Gribēju viņu iebalzamēt. Nopirku šņabi. Aiznesu mājās un noliku, šķiet, uz galda. Aizgāju uz kaut kādu apģērbu veikalu. Atgriezos mājās. Mammai prasīju par to šņabi. Viņa teica, ka ar to nevar. Es: "Bet mēs taču nevaram viņu tā vienkārši apglabāt. Viņš tā negribētu." Māte man piekrita un teica, ka viņam šņabi uzlējusi, ka tas neder, jo sāka smaržot pēc pelējušiem kastaņiem. Teicu, lai to šņabi kaut kur noliek, var taču noderēt kompresēm vai kaut kam tādam. Viņa piekrita un teica, ka man jānopērk viskijs vai konjaks (neatceros īsti), tādēļ gāju uz veikalu. Vienīgi nevarēju saprast, kā gan mums var pietikt ar vienu viskija pudeli, lai iebalzamētu veselu cilvēku. Vēl mani izbrīnīja, ka mātes brāļa līķim, kad uzlēja šņabi, sāka smaržot pēc pelējušiem kastaņiem. To visu, mūsu nodomus iebalzamēt mātes brāli, kurš bija miris, vajadzēja turēt slepenībā, jo arī droši vien citi to tā arī nesaprastu.

cannibalsmith:

Es un sadzērusies Anna nācām mājās no Mežaparka pāri Brasas tiltam. Es viņai jautāju, "kur pārējie", bet viņa: "Nekas, es neļāvu viņiem pazust." Tilts bija tik stipri izliekts, ka pa mitro bruģi nevarēja paiet, un mēs šļūcām lejā uz dibena. Man bikses palika dubļainas. Nošļūcis lejā, es atskatījos atpakaļ, un, jā, pārējā banda arī nāca pār tiltu. Viens spīdīgi pelēkā neilona jakā ar kapuci (hip-hop meets disco girls from space stilā) čoms meistarīgi stāvus kājās nošļūca.

Tad falšā pamošanās, attapos savā gultā un ar milzīgu piepūli piecēlos sēdus. Manu istabu pildīja zaļu uguntiņu mākonis. Tad sāka nākt virsū murgu bailes. Nospriedis, ka vairs nav jautri, sāku kratīt roku, lai pamostos. Kad tas nepalīdzēja, sāku kratīt galvu. Pēc pamošanās manu redzi traucēja mirgojoši punktiņi kā televizorā, kad staciju slikti uztver. Nakts vidus. Pierakstīju visu šo un gāju gulēt.

Manas murgu bailes varētu aprakstīt tā: sagrāb kādu aiz pleciem, krati un dusmīgi dudini "dududududu". Sapnī tā protams nav īsta skaņa un vibrācija, bet tāda visu apziņu piepildoša sajūta. Baigi nepatīkami.

cannibalsmith:

Datorspēles sapnis - 3D action arkāde. Grafika kā Šrekā. Cūka - snaiperis. Karojām pret nezinu ko. Par katru objective trīs punkti, atkarībā cik rūpīgi tu izpildi. Piemēram par tiltu, kam jātiek pāri:
1) to nolaist (acīmredzot tilts paceļamais)
2) ieslēgt prožektorus
3) pārbraukt pāri ar tanku

Tad bija otra spēle līdzīga Half Life 2. Tur es biju ieseivojies vietā, kur man jāskrien cauri ugunsgrēkam. Murgaini un nepatīkami.

Tad aizgāja šizo sapnis, kur kaķi dalās un cīnās ar savām kopijām. Un atstāj savus nagus iedūrušos viens otrā. Visiem kaķiem papildus kažokam bija dzelkšņi kā dzeloņcūkām. Un man viņi tādi glaudās klāt.

Beigās viss pārgāja murgā OOB style. Bailes nāca virsū un es kratīju galvu, bet īsti nelīdzēja. Tad veicu elpošanas vingrinājumus (sapnī vai realitātē - neatceros) un centos nelevitēt virs sevis. Beigās tomēr pamodos. 3:33 AM.

likvidet:

spēlējos ar suni, tad viņš man cilvēka balsī saka, ka grib bučoties. kāds pastāsta, ka ar gēnu inženierijas palīdzību ir panākts, ka suns var pateikt dažus teikumus cilvēka mēlē. man saka, ka tas suns ir manas dzimšanas dienas dāvana, mana sejas izteiksme šokā, kāds prasa, vai esmu dusmīga, atbildu, ka nē, tikai ļoti ļoti skumja. dāvinātāji uzskata, ka esmu nepateicīga un labprāt vēlētos mani nogalināt.
naidīgā noskaņa saglabājas arī nākamajā sapnī, kur tētiņš un žurks grib piebeigt mani, dažādas nightmare ainas saplūst virpulī un galva griežas virpulim pa vidu, kā filmās rāda, pamostos nakts vidū un pēcāk bail atkalaizmigt.

cannibalsmith:

Sapņiju, ka mācījos RTU kopā ar brālēnu. Sēdēju lasītavā, urbu grāmatas. Baigi sagribējās ēst. Devos uz RIMI, bet netīšām iekāpu 11. tramvajā un aizbraucu uz Bērnu Pasaules RIMI, bet tur no bērnu pasaules pāri palikušas tikai automātiskās stikla durvis. Un cilvēki staigāja caur viņām šurpu, turpu. Bet īstenībā RIMI atradās uz pretējā stūra - tur, kur Sportland. Bet īstenībā nē. Piezvanīju brālēnam un pastāstīju par notikušo. Tad devos tālāk, bet mani noķēra policisti un paskaidroja, ka es īstenībā esmu kaut kāds vampīrveidīgias, kas piedalās cīņas turnīrā (vakar noskatījos DOA - šausmas!), un visi gļuki ir tāpēc, ka es jūdzos nost no asimilētajām dzīvībām (es asimilēju suņus!!). Tad es atcerējos, ka īstenībā tās RIMI durvis ved uz blakus dimensiju. Bet tad es attapos savā gultā, bet ieraudzīju, ka mana pidžama dublējas - vienlaicīgi ir man mugurā un uz grīdas mētājas. Un manā istabā ir melns suns! Nē! Sāku kratīt galvu un pamodos. Pierakstīju sapni un likos gulēt.

Tad es sapņoju, ka esmu mājās, bet man dzenās pakaļ slepkava un Dainas tante ir iesaldēta ledusskapī.

Ā, un starp citu, manus datorspēļu sapņus ir nomainījuši sapņi par galda RPG. Sapņoju par druīdiem, pūķiem, prestižklasēm un fītiem. Visādas tabulas ar bonusiem peld garām. Ugh!

dags_slota:

ja jau man ir tas miega paralīzes paveids, tad sanāk, ka es neesmu murgojis jau kādus 5-7 gadus.. hmm varbūt kādas pāris reizes pa vidu.. hmm. nu ko - rekur pamatskolas lielais murgs, kas atkārtojās:

ir brūna pasaule. jekurā vietā, laukos, mājās, uz ceļa. un jebkurā vietā veļas bruunas lodes, kuras ar laiku palielinās un veļās lielākas, līdz ar to veidojot kādu nepanesamu smagumu. es jutos tik sasodīti izbijies un nelaimīgs. lodes bija visapkārt. tās bija arī itkā daļa no manis, piemēram, galvā k.kas sāka veidoties un spiedās pret galvaskausu iekšienē - tā, ka nebūtu iespējas izbēgt un tev jau būtu nolikts liktenis, no kura tu nespēj izvairīties un tev vienkārši jānoskatās, kā tas notiek..

_mamzele_:

Sveiki! Es gan īsti nezinu, vai šis postējams šeit, bet ir arī saistība ar sapņiem (murgiem?)..

Man, regulāri pie tam, rādās sapņi, kur es nododu savu otru pusi. Tā sajūta ir diezgan pretīga, pie tam. Šonakt atkal. Viss notiek ļoti reāli, nekas neliekas dīvaini, līdz sāku skūpstīties, vai apmēram tā ar kādu citu. Pirms to daru, šķiet, neapzinos, ka man vispār ir tas puisis, it kā neatceros par viņu, un tiklīdz k-kas noticis, kas liecina par nodevību- tā momentā atceros, ka man IR tā otrā puse. Seko ļoti nepatīkamas sajūtas, sirdsapziņass pārmetumi, nesapratne, nožēla, bailes par mīļotā reakciju.

Tie cilvēki, ar kuriem, it kā, "piekrāpju" nav nekādi slepenie iekāres objekti, tie vispār ir mistiska veidā tur gadījušies pazīstami/ mazpazīstami cilvēki. Un trakākais- šonakt nodevības partneri bija veseli divi, un viena no tām- meitene!!! Jāsaka uzreiz- manā gadījumā tas, absolūti, nav nekāda veidā ar k-ko sasaistāms, nekāda citādāka orientācija zemapziņas dzīlēs neslēpjās:)..

Lai nu kā- šī scenārija sapņi man jau bijuši kādas, laikam, 4as reizes, un katreiz pamostos ar pretīgu sajūtu, pēc brīža nomierinoties, un saprotot, ka viss labi.

Nezinu, ar ko tas būtu saistāms, jo pašas attiecības "uz urrā", un tā.

(izklausās bik ne tā, jāatzīst:)

likvidet:

Vel viens, sajutu zina gan nightmare, pirms paris dienam sapnots.
Gulu gulta, ir vesa, zilgana pustumsa, virs manis ir tas karuselitis ar spelmantam, kadus maziem berniem medz likt virs gultinam. Sana ir rokturis, kas paredzets karusela iegriesanai. Peksni rokturis pats sak griesties, sajutu pirmos bailu uzpludus. Viss klus arvien atraks un atraks, spelmantas vairs nevar atskirt vienu no otras, es aizspiezu acis lai neredzetu, jo bailes jau klust neizturamas, viebjos, tad saku dzirdet dazadas balsis man apkart. Skalas, klusas, visas kautko runa, neatceros ko, smadzenes spiezas ieksa sausmas lidz es uzmostos, galigi izmocita, nobijusies.

cannibalsmith:

Vakardienas iespaidā sapņoju, ka "operēju" cilvēkus. Taču manā sapnī "pacienti" acīmredzot neizjuta sāpes un arī nespēja nomirt no pārmērīga iekšējo orgānu zuduma. Un kamēr es viņiem atdalīju dažādas ķermeņa daļas, viņi ar manīm draudzīgi sarunājās. Visiem biju izņēmis acis un noņēmis visu ķermeņa ādu. Es pat ar knipju palīdzību pārliecinājos, ka pacients mani neredz, bet dzird. Sapnis acīmredzot notika manā istabā, kas mistiskā veidā bija gana ietilpīga. Kaut arī godam nosapņoju līdz galam, šis sapnis bija murgaini pretīgs.

pelican:

šonakt sapnī nosapņoju savu istabu, kas neskatoties uz nakts tumsu bija neticami gaiša, gulta bija sagriezusies un valdīja tāda aizsaules enerģija, ļoti sveša un nepatīkama, kad paskatījos uz balkona- tur stāvēja kalsns vīrietis atspiedies pret stiklu un lasīja grāmatu, es tā pārbijos, ka strauji modos, gulta pilnīgi fiziski kā karuselis atgriezās vecajā stāvoklī, es atvēru acis, sapnis nenormāli vilka atpakaļ- tik spēcīgi nekad nebija bijis, ka fiziski gandrīz neiespējami ir atvērt acis, kad atvēru- nekas izņemot gultu nebija mainījies- tā pati gaisma, vīrietis uz lodžijas- es tā pārmīzu jēgu, bail bij pilnīgi ierunāties skaļi, paralizētas balss saites, izmetos no gultas un aizskrēju uz virtuvi, sāku strauji rīt desu maizi, lai pārtrauktu to drausmo noskaņu, tad jau mierīgāka nācu atpakaļ- istaba bij atkal tumša, vīrietis pazuda, bet tas dīvainais klusums, kuram bija ilnīgi cita krāsa un skaņa- tas vēl tur bija, tāpēc saslēdzu visas iespējamās elektriskās ierīces, lai strādā, lai dūc, lai dzen prom. nosēdēju divas stundas augšā. tad aizgāju oteiz gulēt. sapņoju par baseinu.

likvidet:

ja nu tā sākām, tad es arī vienu šonakts īso sapni.
atrodos skaistā vietā, plūst upe, pār kuru ved tilts, apkārt zaļojoši koki, un ir vasara. upē peldas divi cilvēki, es kopā ar sirmu vīru ar tikpat sirmu bārdu, eju pāri tiltam. tad pamanu, ka vēl viens peldētājs taisas no krasta nelielās kraujas ar galvu pa priekšu lekt ūdenī. ielec, taču pārlieku tuvu krastam, un, netrāpījis īstajā dziļumā, iestieg smiltīs - pati galva ūdens apskalota iegrimusi dziļi smiltīs, bet viss rumpis un kājas ārpus ūdens taisnas kā stabs. es vilcinos, nezinu, ko darīt, nesaprotu situāciju. galu galā aizskrienu līdz nelaimē nokļuvušajam, ar rokām sataustu zem ūdens smiltīs ieaugušo seju un saucu palīgā cilvēkus. pieskrien divi puišeļi un aiz kājām izvelk viņu ārā. tālāk vairs bildi neredzu, bet paliek tikai sajūtas un domas par to, vai cilvēks dzīvs. (nenoskaidroju)

tajā pašā naktī arī sapņoju par zobu izkrišanu. taču šoreiz salīdzinot ar citām zobu sapņu reizēm bija vēl nepatīkamāk, jo likās, ka nu ir pa īstam, ka nesapņoju.
sākumā, kā vienmēr, ar mēli pārbraucu zobu rindām un secinu ka augšā priekšējais zobs kustās. tik ilgi viņu mocu, līdz izkrīt. seko nākamais zobs, un atkal nākamais. sākas histērija, lūdzos sev, lai šis būtu sapnis, bet nekā, esmu pārliecībā, ka atrodos reālajā plaknē. sāku skraidīt pa kāpnēm(biežs sapņu piedāvātais elements), līdz beidzot tomēr pamostos.

cannibalsmith:

Atceros, ka bija kautkāds sapnis kura sakarā mums vajadzēja atrast ielu uz kuras nolaisties lidmašīnām. Es nostājos vienā T-veida krustojumā un domāju, kur ved tās divas ielas, un kuru labāk izmantot. Es izvēlējos vienu un domās devos pa to līdz sasniedzu citu krustojumu (nu kā parasti cilvēks dara, kad domā kā labāk kautkur nokļūt). Tad man ienāca prātā ideja un es ievilku elpu un... teleportējos/projicējos uz to vietu. Tūlīt mani pārņēma baiļu sajūta. Sapnis nomainījās uz kautko dzīvu (vivid) out of body experience līdzīgu. Un tad es atskārtu, ka viss iepriekš takš bija sapnis un tā iela nav īsta, bet sapņu ilūzija. Izlēmu atvērt acis un pilnībā apjuku. Manai redzei pārklājās mana istaba, sapnis un... acis, kas skarījās man pretī. Tad es izlēmu piecelties un pierakstīt visu. Bija 3:48 no rīta. Tas viss bija ildzis kādas 2~5 sekundes. Un tās bailes...