sapņojam

psihs:

Vakar vakarā man bija tā saucamais obe, tas sākās, kad biju jau gandrīz izgulējies (varētu būt kādas 7 stundas), bet vel tā kā drusku nāca miegs, parasti tad arī tādas lietas man sanāk, un šoreiz arī tas sākās ar vibrācijām galvā, apmēram kā cauri ietu strāva. Tā kā man tā jau ir bijis iepriekš, tad es jau zināju ka būs obe un varētu teikt, ka pat apzināti paaugstināju vibrācijas. Uzlidoju savā istabā griestu augstumā, pielidoju pie loga, paskatījos ārā, bet ar to arī viss beidzās. Pēctam pamodos un man sanāca "iziet" vēlreiz, šoreiz sanāca mazliet vairāk palidināties, cauri durvīm, līdz virtuvei un ārā pa logu. Vispār visās istabās bija diezgan tumšs, jo bija jau nakts, varēja redzēt ārā zvaigznes, bet citreiz man ir gadījies "iziet" naktī, bet ārā ir gaišs. Vēl kas interesanti, ka šoreiz es redzēju savas (iedomātās?) rokas, citreiz atkal rokas neredz vispār. Nekad man nav bijis, tā, ka es staigātu, vienmēr sanāk pārvietoties lidojot. Kad nākošreiz kaut kas tāds atgadīsies, domāju paskatīties uz sevi - t.i. vai redzēšu sevi gultā vai arī redzēšu tukšu gultu, vel būtu interesanti paskatīties spogulī vai arī, piemēram, kādas mašīnas stāv ārā uz ielas. Pagaidām cik sanācis par šo lasīt netā un pašam mēģināt, neesmu atradis nekādus pierādījumus, ka tas tiešām būtu "out of body", drīzāk gan iekšā manā prātā. Ja nu vienīgi tā realitātes sajūta un tas, ja, piemēram, es guļu kaut kādā svešā istabā, tad es tieši tajā istabā arī "izeju".

psihs:

http://lobsang.times.lv/

tikai gribēju pareklamēt grāmatu "Tu Esi Mūžīgs", var palasīties par astrāliem pārgājieniem, sapņiem un citām interesntām lietām. latviski :)

bi4:

http://www.paradigm-sys.com/ctt_articles2.cfm?id=31
interesanti par OBE, taisni vai gribas ticēt, ka tā tomēr nav kautkāda ceļošana mūsu pašu zemapziņā, jo kā gan viņa varēja zināt to numuru, protams, ja tas viss nav safabricēts. Ja kādam viegli sanāk obe, varbūt vajadzētu pamēģināt kautko līdzīgu. Vienreiz atceros redzēju pulksteni un tad cēlos augšā pārbaudīt vai patiešām pareizi esmu redzējis, neatceros vai sakrita vai nē... Kautgan saka, ka astrālī cipari bieži vien izskatoties savādāk, kā reālajā pasaulē...

bi4:

Kāda ir atšķirība starp lucid dreaming (apzināta sapņošana) un out of body experience? Vai tas tomēr nav viens un tas pats? Un, ja nav, tad kā to var atšķirt?

cannibalsmith:

[Sapnī] gribēju pielikt jaunu bildi savai sienai, taču tad atskārtu, ka tas jau ir noticis. Un patiešām kārtīgu nopētīšanu bilde neizturēja un iztvaikoja. It kā saprotu, ka šis ir sapnis, bet neiegūstu kontroli un apziņu. Sapni nomaina pretīgs OBE, kur to vien spēju, kā piecelties (pielevitēt) stāvus un nolaisties atpakaļ guļus. Jūtu, ka mans ķermenis ir paralizēts. Mēģinājums ļauties šim stāvoklim tikai vēl vairāk piepildīja mani ar visapkārt esošo baiļu "esenci". Sāku kratīt galvu, lai pamostos, un pamodos tajā pašā pozā, kādā biju iekš OBE. Kamēr sāku sakopot domas, pamanīju gaisā dzirksteles, izbijos un iededzu gaismu.

Šī jau nav pirmā reize, kad mans sapņu "es" saprot, ka tas ir sapnis, bet nenodod kontroli man. Man tas galīgi nepatīk.

josephine16:

Esmu tik aizņemts... ka... jau jāiet gulēt, bet es vēl neesmu paspējis šeit iemest iepriekšējās nakts piedzīvojumus...
Tā kā bija pilnmēness... yeah... es atkal mocījos ar bezmiegu... nu gluži kā taoreiz ar kafijas pupiņām :DDD
Vēlreiz atgādinu, ka nevienam neko tādu neiesaku..., bet arī šoreiz es saķēru OBE. Un diezgan stipri... nezinu, ko tur sapņoju, bet kad sapnī kau tādu personu pieminēja, es saķēru OBE, tad gribēju tā kā atkratīties no viņas... atgriezos sapnī, bet kad atkal tika pieminēts tas kāds, jau atkal OBE un tā kādas 3 - 4 reizes... pēdējā reizē mēģināju pagriesties uz muguras! Nereālā sajūta! It kā sasplitojies uz divām daļām... viena daļa paliek guļam uz sāna, kamēr otra griežās, lai gulētu uz muguras... bet tad vēdera kreisā puse sāka tik ļoti kutēt un kņudēt, ka nevarēju vairāk izturēt :DD un taisīju beidzot acis vaļā... tad pēc tam vairs OBE mani nevajāja :DDD
Njā jāpiemin atkal tas troksnis, kas ir, kad tikko kā ieej OBE...

cannibalsmith:

Atceros, ka bija kautkāds sapnis kura sakarā mums vajadzēja atrast ielu uz kuras nolaisties lidmašīnām. Es nostājos vienā T-veida krustojumā un domāju, kur ved tās divas ielas, un kuru labāk izmantot. Es izvēlējos vienu un domās devos pa to līdz sasniedzu citu krustojumu (nu kā parasti cilvēks dara, kad domā kā labāk kautkur nokļūt). Tad man ienāca prātā ideja un es ievilku elpu un... teleportējos/projicējos uz to vietu. Tūlīt mani pārņēma baiļu sajūta. Sapnis nomainījās uz kautko dzīvu (vivid) out of body experience līdzīgu. Un tad es atskārtu, ka viss iepriekš takš bija sapnis un tā iela nav īsta, bet sapņu ilūzija. Izlēmu atvērt acis un pilnībā apjuku. Manai redzei pārklājās mana istaba, sapnis un... acis, kas skarījās man pretī. Tad es izlēmu piecelties un pierakstīt visu. Bija 3:48 no rīta. Tas viss bija ildzis kādas 2~5 sekundes. Un tās bailes...