sapņojam

realitycheck:

Pēc netīši piedzīvotās sleep paralysis
iekārtoju sapņu kladi un pēc pāris dienām jau apzināti mēģināju izsaukt lucid dreaming.

( 15.02.2011 lucid dreaming atskaite )

realitycheck:

Mana pieredze. Tekstu gan nokopēju no sava vecā bloga.

( GARŠ TEKSTS!!! )

psihs:

Tikko kā bija 2 apzinātie sapņi, es pamodos un man bija sausa mute, tapēc domāju piecelties un aiziet padzerties, bet nevarēju piecelties, jo bija miega paralīze vel, un tad pēkšņi likās, ka apstjās sirds un mirstu, it kā uzlidoju kaut kur augšā, bet viss apkārt bija tumšs. Pie sevis domāju nē nedrīkstu vel mirt, bet pēc kāda laika it kā samierinājos, padomāju, nu labi, jauns jau vel biju, bet beidzot varbūt būs miers (no dzīves. utt.), bet pēc kāda laika, drīz pēctam pamodos. Kad pamodos sanāca velreiz aizmigt, sākumā bija tāda džinkstoņa ausīs, un es jutu, ka varu kontrolēt tās džinkstoņas frekfenci. Ļāvos lai viņa paliek arvien smalkāka, kamēr viņa kļuva par tādu kā pīkstienu, un tad es piecēlos no gultas un ieraudzīju savu logu. Šoreiz biju pārsteigts, jo nebija man apkārt tumšs, bet ārā bija gaišs, rudens laikam. Izlidoju pa logu ārā, drusku ielidoju jumtā, bet tas jau nekas. Skatos kokiem visiem vienādas lapas (zaļas, ovālas), skatos atkal uz lapām (brīnos kapēc tādas lapas), lapas paliek par kļavas lapām. Lidoju tālāk, skatos parkā kaut kāda aka, bet es zinu, ka dzīvē tur tā aka nav, skatos uz aku, un viņa paliek par krūmu. Ieraugu, pretējo māju, kas sapnī ir nevis sarkana, bet balta. Redzu, ka logā stāv kaut kāda meitene. Ielidoju pie viņas, pieskaros ar roku galvai, meitene kaut ko novicinājās ar rokām un pārtapa par vīrieti. Tad es pamodos un izdomāju, ka beidzot jāiet padzerties.

darkans:

Sapņoju, ka stāvu pieturā un gaidu trolejbusu, lai brauktu uz vasarnīcu. Laiks diezgan auksts, snieg, un brauktuve pilna ar brūno, slapjo sniega masu. Dēļ trokšņa blakus istabā uz mirkli pamostos un sākās apzinātais sapnis. Izdomāju, ka, lai ātrāk nokļūtu vasarnīcā, es tak varētu tur aizlidot. Viegli palecos ar skatu uz debesīm un iekrītu ar seju sniegā uz braucamās daļas. Trolejbuss signalizēdams man uzbrauc virsū.

cannibalsmith:

Sapņoju par to, kā es aizbraucu uz Ameriku. ( garš teksts )

cannibalsmith:

Šonakt bija ļoti garš un skaists sapnis - žēl, ka atceros tik maz no viņa. Es tusēju apkārt pa tādu ideālu happy place paradīzi, kur viss bija košs, tā kā ar bloom. Vienā brīdī apzinājos, ka sapņoju (bet ne līdz galam - kā iepriekš) un lidoju. Lidoju tā riktīgi kā jābūt - pilna kontrole ar galvu pa priekšu - ļoti patīkama, gandrīz eiforiska sajūta. Uzlidoju debesīs līdz mākoņiem un šļūcu lejā pa no mākoņiem veidotu slidkalniņu.

bi4:

Kāda ir atšķirība starp lucid dreaming (apzināta sapņošana) un out of body experience? Vai tas tomēr nav viens un tas pats? Un, ja nav, tad kā to var atšķirt?

psihs:

šodien bija šķidrais sapnis, bet visai sūdīgs, tipa lidinājos pa savu istabu, a viss tāds kā tumšs, sūdīgi kautko redzēt

cannibalsmith:

Bija ļoti garš sapnis. Atceros, ka gāju pāri tiltam, kam nebija otra gala. Tas ielūza un tad es tur karājos. Tad vēl satiku atlanta, kas man kaut ko savrīgu teica, bet es neatceros, ko tieši. Sapnī pariodiski notika amerikāņu uzlidojumi uz Latviju. To laikā mēs slēpāmies pagrabā, kurā bija tas pats tilts un strautiņš.

Pēc kāda no uzlidojumiem izgāju ārā un attapos vecmāmiņas bijušā Zaķumuižas dārza priekšā. Debesīs redzēju attālināmies amerikāņu lidmašīnas. Ieskatoties cītīgāk pamanīju, ka tās īstenībā ir koka divplākšņu modelītes. Viņas atgriezās uz lidojošu bāzes gaisa kuģi (līdzīgi kā Independence Day). Es atcerējos Starcraft, kur protosiem arī ir tādi gaisa kuģi. Tad iedomājos, vai tik šitas nav sapnis.

Un protams, ka tas ir! Manu galvu piepildīja zināšanas un atmiņas no nomoda pasaules. Atcerējos visu pārgudro teoriju, ko esmu klāstījis visiem, apzināto sapņošanu popularizēdams. Veiksmīgi apspiedis satraukumu, kas parasti šādos brīžos mani pamodina, devos pastaigāties un papriecāties par ainavu. Debesis un zāle izskatījās lieliski. Kamēr es tā staigāju, tikmēr amerikāņu lidmašīnas demolēja kādu blakus ciemu. Pavisam debesī bija trīs bāzes kuģi.

Tad atcerējos par plaukstu rīvēšanu un, turpinot iet un vērojot apkārtni sāku tās berzēt. Sajūta lieliska! Tad atcerējos, ka esmu vienmēr gribējis lidot. Bez turpmākas vilcināšanās no līdzenas vietas (bez jebkādas ieskriešanās vai palēkšanās) lidoju tuvākā amerikāņu gaisa kuģa virzienā. Paātrinājumu un gaisa pretestību nejutu. Nepilnas sekundes laikā nolidoju vairākus kilometrus gaisa kuģa virzienā. Apkārtne saplūda, un sapnis sāka dzist. Gaisa kuģis pārvērtās par kaut ko pēc formas līdzīgu puķkāpostam.

Steidzīgi atsāku berzēt plaukstas. Pēc brīža viss bija pazudis un melnā tukšumā palika tikai manas plaukstas, kuras es rīvēju. Izlēmu pamosties un visu pierakstīt. Attapos guļam uz labā sāna savā gultā un uzreiz sapratu, ka tā nav nomoda pasaule. Vēlme piecelties izraisīja levitēšanu, taču tauste ziņoja, ka joprojām guļu (spiediens uz labā sāna nepazuda). Sāka nākt virsū OBE raksturīgā baiļu sajūta. Izlēmu turpināt mosties un sāku kratīt galvu. Pamazām atmodos guļus uz muguras. 6:27. Sāp galva.

Šis ir mans garākais un kvalitatīvākais apzinātais sapnis to date. Uzslavējiet mani. :)

likvidet:

( gari, un negalvoju par interesantuma pietiekamibu )

josephine16:

Es biju savā istabā, skatījos ārā pa logu un ar kādu sarunājos [neatceros ar ko, jo šķiet, ka viņu neredzēju vienkārši zināju, ka tas kāds tur ir]. Teicu, ka esmu īpaša, dievišķa.
Tad debesīs parādijās gaišs sfērisks aplis un tajā iekšā švakas grafikas gaismas pūķis. Tad jau es lidoju viņam pretī [zinot, ka esmu sapnī]. Sajūta bija neaprakstāmi patīkama. Tik pat dzīvīga, tik pat reāla, kā tad, kad biju pārdozējusi tās kafijas pupiņas. Neaprakstāmi.

shrinaut:

kārtējie notikumi nomoda un sapņu starptelpā. viss sākās, ka dzirdēju kā brālis vandās pa savu gultu, bet sapnis turpinājās - atrados savā istabā gultā un rokās turēju pīpīti. pazīstamu cilvēku balsis teica, ka esot par daudz ielikts, paskatījos un patiešām bija nedaudz par daudz :) pārņēma viegluma sajūta un nolēmu apgulties. šajā brīdī manis sapņu tēls apgūlās guļošajā manī. efekts bija momentāns - gultu zem sevis vairs nejutu un pats ļoti ātri, haotiski sāku kustēties šurpturp guļus stāvoklī, ausīs skanēja vējš. līdzīgi kā filmās dažreiz izmanto dubultattēlu, lai radītu redzes šilierēšanās efektu, tikai šī otra attēla kustības ir daudzreiz ātrākas. nolēmu, ka acis labāk netaisīt vaļā un nemēģināt arī celties. pēc brīža kustības norima un attaisīju acis. gaisā uz vietas lidinājās dinozauriņš mīkstās mantiņas veidā. tā ik pa brīdim strauji apgriezās uz citu pusi, tad atkal lēni rotēja. visi drošvien ir redzējuši cilvēciņus skafandros, kas lidinās izplatījumā. tagad iedomājietis, ka šo cilvēciņu apņem neredzami pirksti un kustina dažādos virzienos, apmēram tā kustējās dino. aiztaisīju acis un iedomājos kādu citu tēlu viņa vietā, tomēr attaisot acis dino joprojām turpat planēja. gribēju viņu paņemt rokās, taču tas ne visai izdevās, jo rokas nevarēja pakustināt kā gribētos. it kā tās saņemtu saraustītu signālu un katra cilājās savā virzienā. pēc nelieliem pūliņiem tās izdevās 'normalizēt' un dino tika nolikts zemē blakus brāļa gultai. tad arī pamodos.
tas viss īstenībā neilga pat minūti, bet sajūtas bija ļoti intensīvas. pētot istabu, konstatēju, ka dinozauriņš īstenībā bija griestu lampa :) un aiz atvērtā logu varēja dzirdēt vienmērīgu lapu šalkoņu

josephine16:

Atrados it kaa natas skolā un nezin kā, attapos, ka patiesībā sapņoju. Gāju ārā no tās skolas, ar domu, satikt Kādu. Izgāju ārā, sāku plivināties pa gaisu un atcerējos Erinas teikto, par lidošanu gaismas ātrumā. Kad izdomāju pārbaudīt cik ātri es spēju palidot, visa struktūra kā jau parasti nojuka. Paliku tikai es un ātrums. Ātrums palielinājās aizvien ciešāk saspiežot plaukstu dūrē. Tad pēc kāda laciņa izmeta. Pie pozitīvajiem faktoriem jāmin, ka šoreiz neizjutu bailes. Bet nesaprotu, kāpēc vienmēr, kad atjēdzos, ka sapņoju viss pazūd?

josephine16:

Paareedos grauzdeetas kafijas pupinjas shokolaadee, shii neapdomiigaa riiciiba protams atstaaja sekas... nevareeju vairs kaa parasti ielikties gultaa un vnk atluuzt kaa parasti. ilgi nevareeju aizmigt, groziijos, shkjita , ka nav gultaa taadas vietas, taada iespeejamaa staavoklja, kuraa vareetu aizmigt...
Bet tas bija kkas WOW! Sapnjoju, ka man jaatiek uz autobusu. Pieturaa kaareiz viens staaveeja un es, zinaadama, ka tas ir iistais noleemu pieskriet, lai nenokaveetu. Paaris soljus paskrienu, tad ar slaidu leecienu paareju uz lidoshanu... Tad visa struktuura atkal pazuud... pazuud pietura un autobuss... viss pazuud, palieku tikai es ar savaam izjuutaam. Palika mazliet baisi, veeljoprojaam paliek baisi... bet taas ir uzspiestas sajuutas, to var labi just. Bet taa fiziskaa sajuuta... kkas tik neiedomaajami reaals, novicinaaju rokastaa, kaa bokseejoties un sajuuta patieshaam taada, kaa es to reaali dariitu, tachu tai pashaa laikaa apzinos, ka gulju gultaa un nepakustinu pat mazo pirkstinju... Ausiis nepanesama shnjaakonja. Ar raadiitaajpirkstiem aizspiezhu ausis. Nekas nemainaas. Shnjaakshana ir manii iekshaa. Pamostos un shnjaakshana attiet tikai ar laiku... Tik kvalitaates zinjaa tiirs lucidais man nav bijis... tas toch bija kkas!

josephine16:

hmm... neesmu veel pieradusi pie shaadiem lucid dream. Nu, jaa, ko gan var gribeet tikai 3. taads vien ir bijis. Sapnii dejojaam... :) vnk dejojaam. Nevienu reizi neuzkaapaam viens otram uz kaajaam un katra naakamaa kustiiba bija dabiska un pashsaprotama. Tad izdomaaju, ka vajadzeetu kko pavaicaat, bet tikko, kaa to biju iedomaajusies... sapnja struktuura sashkjobiijaas, kaa uz aaraa meshanu, tad paardomaaju "nu, labi, labi, neko nepasiishu!" un vareeju atgriezties un turpinaat dejot. Peec kaada laika pamodos, kaadu ilgaaku laiku padziivojos augshaa... un tikai tad sapratu, ka nemaz neesmu pamodusies!!! Bet tas kaa es sho faktu konstateeju ar` bija reeciigi :D Paskatos aaraa pa logu, ieraugu kkaadu zvaigznaaju [kas izskatiijaas, kaa liela uzliime, kas karaajaas debesiis..., bet tad veel neaptveeru, ka sapnjoju], pakaapos paaris soljus tuvaak logam, lai kaartiigaak apskatiitos un ieraudziiju, ka zvaigznes paaraak aatri griezhaas un tikai tad iedomaajos: "eu, shitas vareetu buut sapnis..." Tad uzreiz gribeejaas tikt aaraa [no sapnja], jo nelikaas iipashi godiigi taada piespiedu patureeshana sapnii..., kaa nekaa vienreiz jau pamodos! Bet nevareeju... viss apkaart izlikaas paaraak reaali, laikam taadeelj bija gruuti piecelties, kaut gan labi zinaaju, ka sapnjoju. Biju stipraa izmisumaa un nezinaaju, ko dariit, lai tiktu aaraa, pat piedraudeeju, ka izdariishu pashnaaviibu, ja mani tuulinj pat neizlaidiis aaraa... nekas nenotika! Tad pie durviim kaads bija un teetis gaaja ielaist... es, ieraudiijusi teeti uzreiz [nezinkapeec] iedomaajos, ka vinjsh noteikti man speetu paliidzeet un taadeelj saucu vinju triis reizes, gribeedama vinjam visu izstaastiit, bet liidz staastiishanai es nemaz netiku, jo tad beidzot pamodos..., no mazmaziitinja trokshnja, ko izraisiija teetis savaa gultaa mazliet pakustoties... [btw vinjsh nebija aizmidzis... veel uz portatiivaa skatiijaas kkaadu filmu]. Tad taada atvieglojuma sajuuta bija..., bet bija mazliet bail atkal iet guleet [bija ~ 1:45 naktii], jo visaadas nelabas domas maiziijaas pa galvu... centos nomierinaaties. Tad veelaak arii aizmigu un vairaak sapnjus neatceros... bet no riita paardomaajot visu, pieveersu uzmaniigu tam, kaa pieceelos...

neziniitis:

Kā parasti pamodos ap sešiem. Iespējams pat agrāk, tik baisi celties negribējās. Bet pāri sešiem tomēr izlīdu no gultas un kādu stundu pavandījos pa istabu, bet tad izdomāju, ka esmu baisi slinka un vajadzīgo nemaaz negribas darīt, iegāju gulēt. Un tad sākās.
( tālāk )

Esmu novērojusi, ka vienmēr sapņos redzu ūdeni/ūdenstilpnes, tikai tie reti kad ir galvenais objekts sapnī, peldos arī salīdzinoši reti (un nekad no laba prāta :D ). Dažreiz šie ūdeņi ir rāmi, dažreiz pavisam otrādi, dažreiz koši zili un tīri, dažreiz dubļaini un netīri. Aizvakar bija vienā sapnī bija tāda diezgan zīmīgs notikums ar ūdeni saistīts.
( tālāk )

josephine16:

sapnjoju, ka staigaaju pa kkaadaam shauraam ielinjaam un man uzkasaas divas vecenes, grib telefonu nozagt... es uz vinjaam taa paskatos, noreecos un saku: "Pfff, ko juus iedomaajaties, juus nemaz neesat iistas, juus esat manaa sapnii!" Tad vinjas pazuda. Mana naakamaa doma: "Stay calm! Izmetiis veel no sapnja..." neizmeta. Tad naakoshais funktieris man uznaaca paaraak strauji un gribot negribot ar paaraak lielaam emocijaam:"Man vinjsh jaasatiek!" Visas sapnja struktuura nojuka... kkaadas aptuvenas vinja aprises paraadiijaas... un viss... shajaa vietaa mani izmeta.

darkans:

Pēdējās dienas diezgan nogurdinošas, tādēļ šodien ap vieniem dienā parubījos uz dīvāna, uz kādām četrām stundām. Redzēju vairākus ļoti spilgtus sapņus, sen tā nebija bijis. Pamostoties atcerējos tikai divus no tiem.

( 2 pusdienlaika sapņi )

neziniitis:

Pāris nedēļas atpakaļ man bija sapnis, kurā apzinos, ka sapņoju. Ok, saprotu, ka sapņoju, to zinu turklāt visai droši. Atcerējos (sapnī), ka amerikāņi mūždien sev kniebj, lai pārliecinātos, ka sapnis. Protams man to obligāti vajadzēja izmēģināt. :D Nu iekniebu, nesāpēja protams. :) Kad mēģināju vairāk padarīties pa sapņu pasauli, mani no sapņa izmeta (burtiski) un es pamodos.

Kādus divus mēnešus atpakaļ man bija sapnis, kurā es sapņoju, ka pamostos. Pēc tam vēl reiz pamostos(sapnī). Un tad vēlreiz pamostos (joprojām sapnī). Līdz beidzot pa īstam pamostos savā gultā. Mans personiskais rekords [lepna], vēl nav sanācis pamosties četras reizes sapnī + vienu pa īstam. Kādi ir jūsu rekordi?

shrinaut:

situācija sapņa un nomoda starptelpā, kad gribas sevi piecelt, bet nav spēka, rokas kā magnēts pie gultas. nevis kāds spiestu zemē, drīzāk turētu rokas virs muguras, lai nevarētu piecelties augstāk par noteikto līmeni. vēl čuksti, lai es guļot, guļot un biedējoši spēcīgi, ātri sirdspuksti, kas vēsta vienu - būs eksplozija. pretojos līdz izdevās pamosties līdz galam un viss nomierinājās.

tā notiek reti, bet fragmentāri atceros daudzus šīs nakts sižetus un tēlus. atceros kā pierakstīju uz lapiņas kādu teicienu, kas man šķita nozīmīgs un gribējās, lai tas būtu arī šeit, tomēr esmu paspējis aizmirst. dzidrāka apjausma par atrašanos sapnī notika citā sižetā un sākās ar sava veida pacelāja atrakciju bastejkalnā, kas izvērtās par levitāciju caur kokiem un tad arvien augstāk. bija nomākusies diena, bet jo augstāk cēlos, jo izteiktāk sāka spīdēt laternas un mašīnu sarkanās bremžu ugunis. skaņu ņirbulis kļuva klusāks, klusāks līdz varēju dzirdēt savu elpu. šajā brīdī radās apjausma, ka esmu sapnī. apaļais mēness tinās plānā dūmakā, nedaudz mistiska noskaņa un ar katru izelpu attālinājos no pilsētas robustā reljefa. sāku apzināti izmantot procesu, lai uzzinātu, cik tālu iespējams tikt, tomēr pēc dažām izelpām uz vietas bija skaidrs, ka sekos kritiens. tas bija diezgan lēns bez bailēm, jo sapnis. slīdēju lejup starp mājām un uz tām krītošais pēcpusdienas saules ēnu gradients zīmīgi kļuva arvien tumšāks, bet debesīs joprojām vēls vakars. tas bija savdabīgāk par visu pārējo. atsitiena vietā nejūtīgs slīdējuma turpinājums virs asfaltētās virsmas līdz pamodos.

domāju par ēnām, kas tik ļoti izcēlās. sajūta it kā nokļūtu atpakaļ mutē, kas ir tikai atvērta. sevi sažļembā tie, kuri izvēlas to darīt.