sapņojam

darkans:

Sapņoju, ka atrodos kādā jūras krastmalā un piedzīvoju dažādas katastrofas. Es atrados nelielā nojumē. No sākuma milzīgi cunami viļņi (tādi ap metriem 15) šļāca ūdeni man virsū un dažiem citiem cilvēkiem kas atradās ar mani. Pēc tam redzēju milzīgu viesuļvētru, kas mētāja pa gaisu dažādus pludmalē esošos priekšmetus. Nobeigumā milzonīgs kodolsprādziens pie horizonta. Kad pamanīju izveidojušos sēni, šķita, ka tā varētu būt par tālu, bet lēnām redzēju tuvojošos liesmainu sprādzienu vilni. Šķita, ka jūtu radiāciju uz sevis - visa āda kļuva kā ar adatiņām, kā arī dzirdēju šausmīgi skaļu un dunošu skaņu ausīs un spēcīgas galvassāpes. Nodomāju "cerams esmu pietiekoši tuvu, lai nomirtu ātri un nesāpīgi". Tad sajutu tādu kā otro vilni, dunošā skaņa vēl skaļāka, āda sāk lobīties no sejas, tad neizturamas sāpes un pamostos.

cannibalsmith:

Šorīt sapņoju ka cīnos ar kaut kādiem ļaunīšiem uz mēness, kas riņķo pa ūdens pasauli. Es lāgā neatceros sapņa sākumu, bet mēs ķipa viņus atsitām. Viņiem bija bāze uz planētas. Tā izskatījās kā tukšs gleznas rāmis - arī izmēra ziņā. Mēs kapsulās nolaidāmies ūdenī ap viņu bāzi. Izrādījās, ka mūsu nosēšanās kapsulas īstenībā ir maziņas un negrimst. Es tās paņēmu saujā un metu tās pret ūdeni. Tad es ieskatījos ūdenī, un tur peldēja tārpi. Tad pēkšņi izrādījās, ka tas viss ir liels akvārijs, kas atrodas virtuvē, kurā es skatos, un tur peld beigtas, resnas ķirzakas. Es bāžu roku caur stiklu, izvelku kādu ārā un besos, ka viņas beigtas. Viņas izskatījās kā no gumijas un visādās krāsās.

cannibalsmith:

Zastavene! Divi indiāņi (japāņi?) dzīvo pilsētā (ne moderna. drīzāk orientāla.) un kaut ko dara ar dzīvniekiem. Meiča čubinās ar savu iemīļoto čūsku (kamera no augšas. tas notiek uz terases? čūska ir milzīga.).

Tad mēs esam divi indiāņi ar zaļi mālētām sejām (mans biedrs izsakās, ka krāsa ir permanenta). Mēs ieradāmies džungļos pie kādas upes un sazinājāmies ar pilsētas japāņiem, sitot pa zemi ar kung fu sitieniem (ķipa morzas kods. un par spīti tam, ka zeme bija smiltis, sitieni radīja dobju skaņu it kā sistu pa koka grīdu vai bungām).

Tad mūs iztraucēja aligators. Es nobijos, uzskrēju kokā un pamodos. Mēģinot iegaumēt sapni es uz brīdi atkal aizsnaudos un nosapņoju, ka to pierakstu. 4:25.

cannibalsmith:

Sākumā ar nelielas buras plīdzību slīdu pa ūdens virsmu jūrā. Tad "paceļās" aizvien vairāk buras, un beigās tāda liela, visās varavīksnes krāsās, bura. Un tas viss atrauj mani no virsmas un es, striķītī karājoties (turoties ar rokām), aizlidoju prom pa vējam nezināmā virzienā.

Papildināts: Starp citu, aizvakar pirmo reizi kopš uzstādīšanas (nepilnu mēnesi atpakaļ), taimeris, kas četros no rīta uz 15 minūtēm ieslēdz gaismu istabā, mani pamodināja. Rezulāts gan nav tāds, kādu gaidīju: pamošanās nav maiga. Sapnis tiek vardarbīgi pārtraukts ar sarkanu, biedējošu uzplaiksnījumu. Man arī neizdevās sakopot domas, lai veiktu luciditātes vingrinājumu, un tūlīt pat atkal zaudēju samaņu. :)

neziniitis:

Kā parasti pamodos ap sešiem. Iespējams pat agrāk, tik baisi celties negribējās. Bet pāri sešiem tomēr izlīdu no gultas un kādu stundu pavandījos pa istabu, bet tad izdomāju, ka esmu baisi slinka un vajadzīgo nemaaz negribas darīt, iegāju gulēt. Un tad sākās.
( tālāk )

Esmu novērojusi, ka vienmēr sapņos redzu ūdeni/ūdenstilpnes, tikai tie reti kad ir galvenais objekts sapnī, peldos arī salīdzinoši reti (un nekad no laba prāta :D ). Dažreiz šie ūdeņi ir rāmi, dažreiz pavisam otrādi, dažreiz koši zili un tīri, dažreiz dubļaini un netīri. Aizvakar bija vienā sapnī bija tāda diezgan zīmīgs notikums ar ūdeni saistīts.
( tālāk )

casiopea:

Tēma tāda - mācības notiek, bet visi soli un krēsli stāv ūdenī, tobiš ventas rumbā laikam. Tie kuriem sūdīgāk tie sēž jau līdz kaklam ūdenī a tiem kam labāk ir izdevies novietot savus solus uz akmeņiem. man ūdens ir līdz potītēm, tipa ne pārāk traka situācija. Tur viens sens klasesbiedrs sēž jau gandrīz viss zem ūdens, aizmirsis vēstures grāmatu un man bijusī klasesbiedrene cenšas man ieskaidrot ka lai es aizdodu jo mēs abas iztiksim ar vienu. Negribīgi grāmatu atdevu. Tā nu sēžam es ar tieku pie viņas uz akmeni un tad nāk lielie plūdi un sāk skalot prom nu ko es ieķeros klasesbiedrenē, šī kliedz ka viņa manisdēl no akmens nokritīs, tad es viņu piebeidzu iegāzu ūdenī un uzrāpos uz viņas sola un situ viļņiem ar vēstures grāmatu.

tobiš - sesija nāk :D bet mugi veljoprojām par vēsturi skolā :D

cannibalsmith:

Divdimensiju sprite datorgrafikas sapnis. Stratēģija. Es komandēju nelielu floti ar dažāda izmēra zemūdenēm zilā okeānā, kur apkārt peld mazas jaukas zivtiņas. Peldot viņas rotē ap savu asi gareniski. Es viņas vācu kā resursu lai apgreidotu savu lielo zemūdeni. Ilgu laiku lēni attīstos līdz attopos, ka jāuzbūve vairāk villageri! Kautkā sagadās, ka eskorta zemūdenes atpaliek no manas lielās zemūdenes un pēkšņi uzbrūk martinalsmith zemūdene (viņš personīgi neparādās sapnī, taču instinktīvi zinu, ka to zemūdni sūtīja viņš) ar asām malām un cenšas sagriezt manu zemūdeni. Es personīgi jūtu sāpes, itkā griezts tiktu man pašam. Pamostos.

josephine16:

Sapnjoju par vasarniicu uz uudens... taa kaa vientulja sala... un apkaart uudens un vienmeer jaatkarojas no haiziviim, kas nekad neizskataas pietiekami reaalas, bet taadas kaa rakjetes, bez maz vai mehaaniskas... tad nu es ar taam haiziviim tur vilaik slakteejos.

likvidet:

ja nu tā sākām, tad es arī vienu šonakts īso sapni.
atrodos skaistā vietā, plūst upe, pār kuru ved tilts, apkārt zaļojoši koki, un ir vasara. upē peldas divi cilvēki, es kopā ar sirmu vīru ar tikpat sirmu bārdu, eju pāri tiltam. tad pamanu, ka vēl viens peldētājs taisas no krasta nelielās kraujas ar galvu pa priekšu lekt ūdenī. ielec, taču pārlieku tuvu krastam, un, netrāpījis īstajā dziļumā, iestieg smiltīs - pati galva ūdens apskalota iegrimusi dziļi smiltīs, bet viss rumpis un kājas ārpus ūdens taisnas kā stabs. es vilcinos, nezinu, ko darīt, nesaprotu situāciju. galu galā aizskrienu līdz nelaimē nokļuvušajam, ar rokām sataustu zem ūdens smiltīs ieaugušo seju un saucu palīgā cilvēkus. pieskrien divi puišeļi un aiz kājām izvelk viņu ārā. tālāk vairs bildi neredzu, bet paliek tikai sajūtas un domas par to, vai cilvēks dzīvs. (nenoskaidroju)

tajā pašā naktī arī sapņoju par zobu izkrišanu. taču šoreiz salīdzinot ar citām zobu sapņu reizēm bija vēl nepatīkamāk, jo likās, ka nu ir pa īstam, ka nesapņoju.
sākumā, kā vienmēr, ar mēli pārbraucu zobu rindām un secinu ka augšā priekšējais zobs kustās. tik ilgi viņu mocu, līdz izkrīt. seko nākamais zobs, un atkal nākamais. sākas histērija, lūdzos sev, lai šis būtu sapnis, bet nekā, esmu pārliecībā, ka atrodos reālajā plaknē. sāku skraidīt pa kāpnēm(biežs sapņu piedāvātais elements), līdz beidzot tomēr pamostos.

josephine16:

Šonakt seiloju pa kariibu juuru un ciiniijos ar kkaadu nevaajo veci... =D
Kaa tas kashkjis panesaas vairs neatceros, atceros, ka vinjam kko makten riebiigu samuldeeju un tad, beegot no vinja, pieceelos. =D

likvidet:

ar vienu citu cilveeku ar visaam dreebeem juuraa plunchaajos, cik es sapratu, bija vasara, siiki, siiki vilniishi un es ieraudziiju pa uudens virsmu peldoshu graamatu. panjeemu bet laikam nelasiiju, vienkaarshi tureeju rokaas un neuzdriiksteejos laist valjaa(tad nebuutu laaga). arii otram cilveekam bija graamata. tad nu ej nu saproti kaadaa sakaraa izdomaaju, ka man jaapieraada tam cilveekam, ka es varu nosliikt. un es iepeldeeju dziljumaa, un burbuljoju nost uudens dibenaa. sajuutas nebija no labajaam, riistiijos, un nosliikt nemaz ar negribeeju un paldies dievam tas cilveeks panjeema un izvilka mani virs uudens.

bij cits sapnis arii, no kura es atceros tikai to, ka nostopeeju taadu sarkani rozaa ziguli, tikai divreiz mazaaks par iistu ziguli un izraadiijaas, ka taa ir taas kozlenes "hubba bubba" razotaaju personiigaa mashiina, ar kuras paliidziibu vinji reklamee savu produktu.