sapņojam

realitycheck:

( ... tālāk ... )

psihs:

( es pamatskolā )

josephine16:

/me ar saņemsies un kādu sapni iemetīs... lai jau te tā štele bišku bīdās uz priekšu [heh, varbūt ka izdodas izraisīt masu psihozi ;D]
Tātad... vispār man atkal kādu laiku bija tukšias periods... tb neatcerējos [necentos atcerēties?] sapņus... bet tagad atkal esmu aktīvs.. he!
Vakar vakarā savā piezīmju blociņā ierakstīju, ka no rīta pieceļoties atcerēšos sapņus un patiesībā, kad no rīta piecēlos es bez maz vai apmulsu, cik daudz visu ko varēju atcerēties... dažādi sapņi... daudz visādu jokainību uh, taisni vai prieks!

Viss interesantākais no tā visa, ko pa visu nakti redzēju man likās - skola... it kā pavisam pierasta lieta ne? Bet šoreiz skola bija... ūū... no iekšpuses skola, kā jau skola, ja neskaita dažas papildu telpas. Vislabāk atceros Vienu divstāvīgu telpu, kas bija stāvgrūdām piekrauta ar visvisādiem interesantiem tehnikas brīnumiem. It kā tur neviens bez atļaujas iet nedrīkstēja, bet man bija gluži vienalga, jo biju gatavs uz turiei pārcelties kauču uz dzīvi. Vēl bija interesanti tas, ka skolu... nu labi "skolu" redzēju arī no ārpuses gandrīz kā no putna lidojuma... Tā izskatījās kā milzīga kupolveidīga ēka... visa metālā ar dažnedažādām plakanām metāla caurulēm, kas uz sienas veidoja interesantu rakstu... Visādas gaismiņas un vēl visādi brīnumi... nu riktīgi futūristiska... ā nu jā un ārpusē vēl bija tāda kaudzīte jautru robotiņu, kas neaizmirsa arī pasveicināt... :D

cannibalsmith:

University (don't magine a campus coz it's not). Classroom. Classtmates. Chemistry teacher from my highschool (not first time I see her in my dreams) hands out papers for access to exams or something. While she does it, I'm chatting with Gwaihir. At one point in this process he too goes to the teacher and gets his paper. Then handing-out is over and I notice I've been missed. Class disperses. I walk up to the teacher and tell her I was missed.
She: "Oh, well, let me congratulate you for you're only one to have been kicked out already." *shakes my hand*
I go outside, Gwaihir follows me. Outside we don't end up in the street, but on a walkway very high above the ground (think 5th Element). We walk and chat:
Me: "Oh well. At least I got freedom, heh. Hardest part will be breaking it to may parents."
Gwai: "Ah, don't worry."
Then his girlfrined (or wife or something?) comes and joins up with us. Now due her being rather short, I notice that Gwihir looks tall (big?). Other features might be inaccurate: tanned skin, dark hair. He runs up to a trashcan, drops something in it, and returns. We go on:
Me: "But why did you choose this university."
Gwai: "Because a gaming shop (MTG, DnD, etc.) is along the way from home."
Then we go to a restaurant/bar/pub/whatever. It's on the same level above the ground. After some fuss with getting in (some granny in a wheelchair was blocking the entrance) we find ourselves a table, and the dream interrupts. 9 am.

(Sapnis angliski, jo es viņu nopublicēju arī kādā ārzemju forumā, un slinkums pārrakstīt - tāpat visi šeit zin angļu valodu... es ceru... tā ir?)

cannibalsmith:

Cīnījos pret skolotāju. Cīņa notika tā:
Katram no mums ir noteikts daudzums dzīvības un naudas (skolotājai vairāk abu). Par naudu var pirkt bonusus. Norādot ar pirkstu, no tā gala izšaujas sakošļāta papīra lodītes kā no ložmetēja. Cīņas laukums bija divas lielas ar eju savienotas klases. Un varēja lidot. Cīņā it kā piedalījās arī darkans, bet viņš tikai sēdēja solā un kaut ko rakstīja.

Skolotāja bija ļoti spēcīgs pretinieks un cīņas sākumā jau sašāva mani pamatīgi. Lai, zaudējot cīņu, es nenomirtu pavisam, es nopirku bonusu Stiprās Aknas. Es sāku lidot lielākiem lokiem. Aizlidoju aiz Darkana galda un paslēpos zem krēsla (nevis sola), un paprasīju, vai viņam nav kādu bonusu. Viņš man atbildēja, ka tūlīt uzrakstīs Marine Powerup, lai es tikmēr vēl palidinoties. Es izmetos no krēslapakšas un, raidot sēriju papīriņu skolotājas virzienā, slaidā lokā aizlidoju uz otru klasi. Tā vietā lai man sekotu, skolotāja sāka kempot pie ejas starp klasēm. Es sagaidīju izdevīgāku momentu un, swoosh, lielā ātrumā izlidoju cauri ejai, veiksmīgi izveiroties no vairuma lodīšu. Aizlidoju pie Darkana un viņš man iedeva veikala čeku. Es to atlocīju vaļā un konstatēju, ka tas nav vis bonuss, bet gan saraksts ar Marine bonusiem: Marine Boots, Marine Guns, Marine Powerup... Es viņu sāku skaļi lasīt cerībā, ka kāds no tiem iedarbosies.
Skolotāja: "Ugh, lameri. Es Darkanam to iešmaucu kabatā, lai apmānītu jūs."
Tā nu es cīņu zaudēju, bet nenomiru dēļ Stiprajām Aknām. :)

bestia:

braucu it kā uz vasaras darbu ārzemēs, taču atrodos kaut kur tepat lv robežās. beigās izrādās, ka esmu kaut kādā skolā, nezināmā pilsētā, kur ir šausmīgi kalnaini ceļi (tieši un tikai ceļi), kas ļoti daudz krustojas. sajūta tāda, ka viņi tur vienkārši uzzīmēti, kā tāda sašvīkāta lapa. dzīvojam mēs kojās, mums ir piešķirtas pāris lielas telpas, kur ir daudz apaļu gultu. noteikumi - katru nedēļu mēs guļam kopā ar kādu pretējā dzimuma pārstāvi, šāds noteikums tiek izskaidrots ar to, ka tā ar vairāk cilvēkiem sapazīšoties. tā saucamā skola ir dīvaina pagrabtelpa, kas stiepjas garumā kilometriem, zemi griesti, pustumsa un mitrs. ar pasniedzējiem tiek sadzerts un par mājas darbiem visu var sarunāt, tiesa, ar mazliet nepiedienīgu piedāvājumu uzklausīšanu. koju ārpuse izskatās ļoti līdzīgi mājām manā dzimtajā pusē - 4 blokmājas izvietotas kvadrātā, pa vidu pagalms. vienai mājai pirmā stāva logi ir kādas 5x lielāki par pārējiem, pa tiem brīvi pārvietojas cilvēki, skatoties pa logiem iekšā, tāda sajūta, ka skatās fotoaparāta filmiņu-negatīvu - visi pārvietojas pa kadriem, bet ne sekvencē, katrā nākamajā kadrā pilnīgi citi cilvēki. nākamajai mājai zem 1ā stāva balkona ir solārijs, kas arī darbojas, spiežu podziņas, lai palīdzētu uzstādīt to verķi uz 15min, bet man tas lāgā neizdodas, nevaru salasīt displeju. solārija pieskatītājs ir kāds ļotiļotiļoti apaļš puisis, kurš nākamajā dienā jau ir nometis svaru. turklāt viņš izskatās uz mata kā dziedātājs, kurš man, khm, nepatīkļoti. viņš uzreiz sameklē sev draudzeni, dīvaini ir arī viņa ēšanas paradumi, viņi ar draudzeni vienmēr ēd kopā, viņš dzer kaut kādas mērces un marinādes, ēd kartupeļu mizas ar kečupu, tikmēr draudzene ēd pašus kartupeļus (pēc sejas izteiksmes izskatās, ka piespiedu kārtā). ātri vien meitene uzbarojas, izskatās gan kā stāvoklī, bet tas tiek nomaskēts ar indiešu stila drēbēm. viņa izskatās nikna, nelaimīga, skumja un ku-kū vienlaicīgi. es nolemju, ka viss šitais ir pārāk aizdomīgi, tāpēc vairs nekontaktēšos ar nevienu un vispār braukšu mājās. pamodiens.

/piedodiet, ka tik haōtiski, attaisnojos ar to, ka tas viss bija šorīt.

casiopea:

Tēma tāda - mācības notiek, bet visi soli un krēsli stāv ūdenī, tobiš ventas rumbā laikam. Tie kuriem sūdīgāk tie sēž jau līdz kaklam ūdenī a tiem kam labāk ir izdevies novietot savus solus uz akmeņiem. man ūdens ir līdz potītēm, tipa ne pārāk traka situācija. Tur viens sens klasesbiedrs sēž jau gandrīz viss zem ūdens, aizmirsis vēstures grāmatu un man bijusī klasesbiedrene cenšas man ieskaidrot ka lai es aizdodu jo mēs abas iztiksim ar vienu. Negribīgi grāmatu atdevu. Tā nu sēžam es ar tieku pie viņas uz akmeni un tad nāk lielie plūdi un sāk skalot prom nu ko es ieķeros klasesbiedrenē, šī kliedz ka viņa manisdēl no akmens nokritīs, tad es viņu piebeidzu iegāzu ūdenī un uzrāpos uz viņas sola un situ viļņiem ar vēstures grāmatu.

tobiš - sesija nāk :D bet mugi veljoprojām par vēsturi skolā :D

josephine16:

Šonakt sapņoju, ka ir jau piektdiena un man jāceļās, lai ietu uz skolu, bet es it kaa aizguleejos un taadeelj vajadzeeja visu steigaa dariit un tad atkal jau es no jauna celjos, tikai shoreiz veelvairaak aizguleejusies, kaa ieprieksheejaa reizee. Taa nu es tai sapnii nokaveeju skolu... :D

josephine16:

Nu vienkārši brīnišķīgu sapni redzēju..., tieši pirms mošanās. Nu, es jau būtu gribējusi viņu turpināt vēl un vēl..., bet bija jāceļās! Vide - skola, tiesa gan diezgan lielā mērā mainīta, bet ideja tā pati... Patiesībā to ko sapņoju parasti sapņošanas laikā uzskatu par patiesību, lai gan zināmas šaubas reizēm māc, taču galu galā uzvar - Who cares - attieksme pret lietām, kas varētu būt nepatiesas, piem., cilvēka auguma garums, vai kādas citas lietas. Sapnis piedāvāja vienu iespējamo variantu, kā atrisināt manu šī brīža aktuālāko problēmu, proti, pavasari! Sapņa piedāvātais variants bija ļoti tīkams, bet dzīvē praktiski nerealizējams... unforunately! Bet šitādi sapņi reizēm var būtiski uzlabot omu! =)