sapņojam

realitycheck:

( ... tālāk ... )

likvidet:

Interesanti, ar ko tas saistīts, agrāk līdzīgi daudz reizes bijis, un arī šonakt - briesmīga sāpe, nu, viens tēls neatlaidīgi ar pirkstu bakstīja manā kreisajā sānā un tas ir tāds diskomforts un sāp nenormāli. Atceros, ka senāk mani piemeklēja sapņi, kur es cīnos ringā un pretinieks vienmēr pamanās ar dunci iedurt, parasti mugurā, sajūtas tādas pašas, tikai vēl spēcīgākas. Nu lūk, no tās pirksta bakstīšanas es nakts vidū aiz sāpēm pamodos un domāju, ka šī jau nav pirmā reize, kad tajā pašā sānā dur, tad protams gribas pieņemt domu, ka man tiek uz kaut ko norādīts. Varu iedomāties, uz ko norāda sāpes mugurā, bet sānā, nav ideju.

cannibalsmith:

Kārtējais sapnis par Beach Party. Šoreiz darkans brauca ar tanku. Un man neatlaidīgi uzbruka sīka urla, bet es viņu visu laiku aizspēru prom. Vēl no LFFBiešiem dažus redzēju.

cannibalsmith:

Sapņoju, ka aizstāvu Zilupi no vāciešiem (jā, vāciešiem nevis krieviem). Tur bija arī gan Hitlers, gan Kārlis Ulmanis. Viens interesants moments bija, kad viens fricis man ar plinti sejā tēmēja. Notika vertigo zoom. Tad viņš izšāva, es apkritu, uz sekundi atrubījos un tad atkal atdzīvojos. Kārlis tikmēr bija samežģījis potīti or smth un paņēma M16A2, un saviem čomiem teica: "Jūs ejiet, es viņus aizturēšu!"

cannibalsmith:

Datorspēles sapnis - 3D action arkāde. Grafika kā Šrekā. Cūka - snaiperis. Karojām pret nezinu ko. Par katru objective trīs punkti, atkarībā cik rūpīgi tu izpildi. Piemēram par tiltu, kam jātiek pāri:
1) to nolaist (acīmredzot tilts paceļamais)
2) ieslēgt prožektorus
3) pārbraukt pāri ar tanku

Tad bija otra spēle līdzīga Half Life 2. Tur es biju ieseivojies vietā, kur man jāskrien cauri ugunsgrēkam. Murgaini un nepatīkami.

Tad aizgāja šizo sapnis, kur kaķi dalās un cīnās ar savām kopijām. Un atstāj savus nagus iedūrušos viens otrā. Visiem kaķiem papildus kažokam bija dzelkšņi kā dzeloņcūkām. Un man viņi tādi glaudās klāt.

Beigās viss pārgāja murgā OOB style. Bailes nāca virsū un es kratīju galvu, bet īsti nelīdzēja. Tad veicu elpošanas vingrinājumus (sapnī vai realitātē - neatceros) un centos nelevitēt virs sevis. Beigās tomēr pamodos. 3:33 AM.

cannibalsmith:

Latvijai, kas patiesībā bija ciems mežā, kam apkārt tecēja upe, kas patiesībā bija strautiņš, kurā bija Kireški (sausiņu drupačas), uzbruka krievi. Oskars Kalpaks pret tiem cīnījās. Bet es dzemdēju (sajūta kā liktu kluci) mesiju, kas izglābs Latviju. Mēs bērām strautā vēl drupačas, lai sajauktu krieviem pēdas.

cannibalsmith:

Mēs (es un manas māsas) ēdām virtuvē makaronus ar cīsiņiem un kečupu. Tad bija tāda kā ēdinu kauja pret koboldu, kurš nez no kurienes bija uzradies. Es no kaut kurienes izvilku +1 zobenu un zvetēju nabadziņu. Beigās sienas pulkstens bija notašķīts ar makaroniem un kečupu.

cannibalsmith:

Ā, jā. Aizvakar man bija sapnis, ka man bija jetpack, un es kā supervaronis lidinājos apkārt. Varbūt man vēl laikam bija šaujamierocis, ar kuru es kaut ko šāvu. Tur vēl bija cits čoms, kam arī bija jetpack. Mums garām brauca blondīne krutā mašīnā un, ieraudzījusi jetpackus, aiz skaudības iesaucās: "Bet man mašīnai puķes motorā!"

Vakar man bija sapnis ar WW2 noskaņu. Mēs (es, puika, un vēl viens čubārs) braucām lopu vagonos. Uz ziemeļiem (bet ne uz Gulagu). Ienaidnieks iznīcināja pārtikas konvoju. Bet puika ar ķiršu kauliņiem apšāva viena ienaidnieku forta visus sargus. Tad sapnis pārgāja datorspēles režīmā, un es sevi un puiku iezīmēju un liku būvēt town center. Izrādījās ziemeļos vēl bija citplanētieši.
Edit: Atcerējos! Vēl puikam bija seifs, kurā bija lādīte, kurā bija dvēsele, kuru viņš veda vilcienā. Lādīte kaut kad sapņa vidū pazuda. Un vēl es, ar garu stieni balansēdams, lēkāju starp lopu vagoniem.

cannibalsmith:

Mēs ar darkans eksplorējām spooky rajonu (vecpilsēta), kur bijām apmetušies viesnīciņā. Viss bija ļoti tumšs, un no katra stūra uzglūnēja briesmas. Vairākās vietās redzējām līķus, taču baidījāmies iet klāt, jo Trax bija GM (bet vienlaikus tas notika pa īstam, cik nu sapnī tas ir iespējams). Kad atgriezāmies noīrētajā istabiņā, es mēģināju ieslēgt gaismu, bet dabūju vieglu elektrošoku no slēdža un pamodos.

Tad bija sapnis par kādu piejūras kafejnīcu, kur viņi taisīja dzērienu, kuru neļāva nevienam dzert, jo tas patiesībā bija kaut kāds mega eliksīrs or something. Pa starpām vis kaut kas notika, bet beigās tas nonāca līdz vardarbībai - izrādījās, ka īpašnieki ir noziedzinieki un profesionāli karotāji vai kaut kas tāds. Viens šāva nost visus apmeklētājus, bet otra bija sieviete, kas ar karatē visus piekāva. Bet tad džeks ar ložmetēju šāva arī pa karatē sievieti, bet šī izvairījās no lodēm tādā komiksu bullet time stilā - ļoti super izskatījās. Tad īpašnieki aizbēga kafejnīcas pagrabā ar liftu, un izrādījās, ka tas iet super dziļi zemē, un tur ir bunkurs. Daži apmeklētāji, kas īstenībā bija aģenti, viņiem sekoja. Bet īpašnieki iedarbināja pašiznīcināšanās mehānismu, kas aizbēra šahtu ar akmeņiem. Tad sapnis patinās daudzus gadus uz priekšu, kur viens no izdzīvojušajiem aģentiem, jau vecs riteņkrēslā un pie sistēmas, rok (ar algota darbaspēka palīdzību) vaļā to visu. Tad viņš tur nodibināja kafejnīcas vietā baznīcu.

Trešajā sapnī mēs bijām sadalīti divās naidīgās nometnēs, starp kurām veda trīs ceļi, kuru malās bija no vīteņiem pīti krogi. Taču viens bija nokaltis, jo to ceļa posmu bija apsēduši bandīti. Tad nu mēs bandītus atvācām, un vītenis atkal kļuva zaļš. Es grasījos uzpit jaunu krogu, kad zvanīja modinātājs.

cannibalsmith:

Šīsnakts sapni atceros pavisam švaki. Atceros, ka mēs kopā ar darkans dzīvojām D&D pasaulē. Darkanam bija dārzs, kuru viņš steidzīgi kaplēja. Tad bija 2D fighting spēles grafikā cīņa faiteris pret mūku. Viņi abi izmantoja Enlarge Person. Cīņa bija līdzīga. Tuvu pie beigām mani uzmodināja modinātājs.

cannibalsmith:

Mēs kopā ar amerikāņiem uzbrukām Ziemeļkorejai. Ieņēmām kaut kādu ostas pilsētu. Tad mūsu pārtiju, kas sastāvēja no manis, darkans un ilitīda, kopā ar vēl kādiem čubāriem nosūtīja ar vilcienu uz ziemeļkorejas ziemeļiem. Galapieturā es no vilciena izlecu uz perona ar stilīgo trīspunktu piezemēšanos. Redzēju savu kreiso roku - man bija stilīgi cimdi. Pilsētiņā, kurā ieradāmies bija smadzeņu restorāns, un ilitīds par to bija sajūsmā. Tad mēs kaut ko darījām, neatceros. Tad Darkans nolaupīt un nolūtot amerikāņu busiņu, bet es viņu atrunāju. Tad es pamodos.

cannibalsmith:

Sākumā mēs ar kaut kādiem čomiem skrējām pa tādām kā parkūristu trasēm - pamestas noliktavas, utml. Tad es skraidīju apkārt pa ledu (kā multenēs pa tādu mazu aplīti), līdz ledus izkusa, un es iekritu ūdenī. Ūdens nebija baigi auksts - viegli izrāpos ārā. Tad sapnis nomainījās uz kosmosu un kariņu. Atceros, ka mums gribēja uzbrukt kāda planēta, kuras iedzīvotāji to bija pārvērtuši par kaut ko līdzīgu Death Star. Es ar pāris kājniekiem un kaut kādu helikopterīti centos iznīcināt viņiem mājas, kas darbina viņu staru ieročus. Tad sapnis pārgāja pirmajā personā, un es cīnījos pret vienu planētas bosiņu un viņa palīgiem (apšaude noliktavā). Vinnēju. Tad ieradās otrs bosiņš, bet es viņu nevarēju atvākt, jo man bija izbeigušies ieroči (pat zobeni nodiluši). Tad nu es vienkārši ar kulakiem situ pa seju un izmantoju lietas, kas pagadījās pa rokai, piemēram, ar karoti centos putru viņam nāsī iebāzt. Beigās izrādījās, ka viņš ir neiznīcināms, jo, kad viņam palika tikai viens hitpoints (visiem pretiniekiem virs galvas bija veselības mērītāji), un es viņa galvu atkārtoti dauzīju pret asu galda malu, pat tad viņš neatsprāga. Tad es pamodos.

cannibalsmith:

Šonakt kāvos ar urlām. Manu miegu iztraucēja kaķis, un es, vēl pa pusei sapnī būdams, spēru urlai taču trāpīju sienai pie gultas un sasitu īkšķi. Au!

psihs:

man pirkstos iekodās vilks, un es nevarēju tikt no viņa vaļā. tad itkā pamodos un ierakstiju to cibibā. saņēmu dažus komentārus - man prasīja cik pirksti man ir nokosti.

psihs:

nopirku sviestmizi pa 4 lati, naakosho reizi, kad gaaju pirkt chetras sviestmaizes vinja teica, ja es uzkaapshot pa trepeem astotajaa staavaa, tad dabuushot atlaidi, nopirku tad pa astonji lati, bet tajaa tornii nekaapu, gribeeju jau saakt eest, bet viens pimpis uz mani kautko uzdirsa, tad es vinjam teicu ka es vinjam izdauziishu purnu, un mees izgaajaam aaraa kauties (pastuumu malaa beernu ratus ar maati), es vinjam iepisu pa muti un vinsh izlidoja cauri stikliem atpakalj eedniicaa, izaardijaam visu eedniicu un vel iejaucaamies vienaas kaazaas

cannibalsmith:

Bija ļoti garš sapnis. Atceros, ka gāju pāri tiltam, kam nebija otra gala. Tas ielūza un tad es tur karājos. Tad vēl satiku atlanta, kas man kaut ko savrīgu teica, bet es neatceros, ko tieši. Sapnī pariodiski notika amerikāņu uzlidojumi uz Latviju. To laikā mēs slēpāmies pagrabā, kurā bija tas pats tilts un strautiņš.

Pēc kāda no uzlidojumiem izgāju ārā un attapos vecmāmiņas bijušā Zaķumuižas dārza priekšā. Debesīs redzēju attālināmies amerikāņu lidmašīnas. Ieskatoties cītīgāk pamanīju, ka tās īstenībā ir koka divplākšņu modelītes. Viņas atgriezās uz lidojošu bāzes gaisa kuģi (līdzīgi kā Independence Day). Es atcerējos Starcraft, kur protosiem arī ir tādi gaisa kuģi. Tad iedomājos, vai tik šitas nav sapnis.

Un protams, ka tas ir! Manu galvu piepildīja zināšanas un atmiņas no nomoda pasaules. Atcerējos visu pārgudro teoriju, ko esmu klāstījis visiem, apzināto sapņošanu popularizēdams. Veiksmīgi apspiedis satraukumu, kas parasti šādos brīžos mani pamodina, devos pastaigāties un papriecāties par ainavu. Debesis un zāle izskatījās lieliski. Kamēr es tā staigāju, tikmēr amerikāņu lidmašīnas demolēja kādu blakus ciemu. Pavisam debesī bija trīs bāzes kuģi.

Tad atcerējos par plaukstu rīvēšanu un, turpinot iet un vērojot apkārtni sāku tās berzēt. Sajūta lieliska! Tad atcerējos, ka esmu vienmēr gribējis lidot. Bez turpmākas vilcināšanās no līdzenas vietas (bez jebkādas ieskriešanās vai palēkšanās) lidoju tuvākā amerikāņu gaisa kuģa virzienā. Paātrinājumu un gaisa pretestību nejutu. Nepilnas sekundes laikā nolidoju vairākus kilometrus gaisa kuģa virzienā. Apkārtne saplūda, un sapnis sāka dzist. Gaisa kuģis pārvērtās par kaut ko pēc formas līdzīgu puķkāpostam.

Steidzīgi atsāku berzēt plaukstas. Pēc brīža viss bija pazudis un melnā tukšumā palika tikai manas plaukstas, kuras es rīvēju. Izlēmu pamosties un visu pierakstīt. Attapos guļam uz labā sāna savā gultā un uzreiz sapratu, ka tā nav nomoda pasaule. Vēlme piecelties izraisīja levitēšanu, taču tauste ziņoja, ka joprojām guļu (spiediens uz labā sāna nepazuda). Sāka nākt virsū OBE raksturīgā baiļu sajūta. Izlēmu turpināt mosties un sāku kratīt galvu. Pamazām atmodos guļus uz muguras. 6:27. Sāp galva.

Šis ir mans garākais un kvalitatīvākais apzinātais sapnis to date. Uzslavējiet mani. :)

likvidet:

( gari, un negalvoju par interesantuma pietiekamibu )

cannibalsmith:

Vot dīvains sapnis bija. Neapzinātais parastais. Taču es it kā zināju, ka tas ir sapnis, jo tēma bija par to, ka mani sapņu tēli sāk mani vajāt un mēģina nogalināt. Viņu līderis bija lapsucilvēks (antropomorfiska lapsa), kurš izrādījās nemirstīgs. Es viņu mēģināju samīt, bet vinš vienmēr atdzīvojās. Sapņa scēna kā tāda bija milzīgas kantainas telpas iekšpuse aizpildīta ar dažādām primitīvām. Daļa no tām bija pārvilktas ar tekstūrām, veidojot ēku, kastu butaforijas. Sapņa gaitā mani vajāja pieaugošs sapņu tēlu daudzums. Es no viņiem bēgu lēkājot kā apkārt kā Matricā, bet beigās viņi mani pilnībā ielenca.
Es sašutumā: "Ā, jūsu ir pārāk daudz. Pat minigun vai atombumba nelīdzētu!"
Lapsucilvēks: "Hahā, nu tev ir beigas!"
Es: "Taču es varu apturēt šo sapni!"
Un es tā arī izdarīju - viss apstājās. Tad es sapni pārstartēju un viss sākās no sākuma.

Tad es kādā ciklā sastapu citu sapņotāju un viņa personīgo sapņu tēlu. Šis sapņu tēls man pastāstīja, kā viņas sapņotājs atklāja apzināto sapņošanu un atklāja viņai, ka viņa ir sapņu tēls. Mūsu sarunas gaitā man atkal uzklupa lapsucilvēks, taču šoreiz viņš bija tikai dažus centimetrus augumā un lidinājās apkārt, savu apmetni vicinot kā spārnus. Es viņu veiksmīgi atgaiņāju.
Sapņu tēls: "Sākumā viņš [sapņotājs] nesaprata, kas īsti tas ir. Viņam likās, ka apzinātie sapņi ir kā datora operatīvā atmiņa."
Tā viņai stāstot man vizualizējās datora iekšas ar mikroshēmām. Ja esat redzējuši attiecīgas Dexter's Laboratory sērijas, tad varēsiet stādīties priekšā. Tad arī es sapratu, ka mostos, un sapnis sāka zust. Ar pašu sapņotāju diemžēl nepaspēju aprunāties.

cannibalsmith:

Karš kaut kāds. Mēs kādā pilsētā "tīram" mājas. Pretinieki bruņoti ar ar lāzertēmekļiem aprīkotām plintēm, kamēr mums tādi dīvainas vienrokturamas automātpistoles-granātmetēji. Ļoti bieži beidzas munīcija, un esam spiesti izmantot granātas nevietā.

Tad dabūju belzienu pa seju un izšķobīju zobu. Aiziet, zobu sanpnis! Nevaru aizvērt muti, sāp, kad mēģinu. Ilgi staigāju apkārt un mocos. Siekala tek no vaļējās mutes. Beigās atradu spoguli un ieraudzīju, ka viens no priekšzobiem un divi sānos karājas uz smaganas kā piena zobi. Paņemu, ar roku visus izrauju un gatavs. Sapņa beigās pamanu, ka šis karš ir mēs un musulmaņi pret citiem musulmaņiem.

cannibalsmith:

Aij, labi, nav ko slinkot, šeku, reku, jums ko lasīt!

Šonakt sapņoju akal par larpiem. Šoreiz ieziemiešu larps. Visi puspliki ar šķēpiem un iesmērējušies ar zābaksmēru. Vienā vietā bija stilīgā ēnu spēle, ķipa kad uzkur ugunskuru pie klints sienas un tad milzīga ēna projicējas. Vēlāk gājām kaut kam uzbrukumā. To vietu sargāja martinalsmith, un viņš lūdzās lai neuzbrūkam viņiem. Ķipa "no rush". :D Tad kāds atzinās, ka droši lietot šķēpu mācījies 20 gadus! Vēl pa starpām sajutu smaržu "klinšu kore" (or smth). Pamostoties arī ik pa brīdīm pēc "klints" novēdīja. :)

Vakarnakt sapņoju par to kā ar darkans ar stopiem pa Indiju ceļoju. Sākām ceļojumu kaut kādā čuhņā uz zemes ceļa. Tur bija kaut kāds dārzs, un pāri tā sētai sniedzās maizeskoka zari, kuros karājās tā augļi, kas izskatījās tādi cilindriski, iegareni kā desas. Es vienu norāvu un mēģināju atlobīt. Tad nostopējām pārbāzbāztu autobusu un braucām uz tuvējo pilsētu. Tur nonācām kaut kādā tā kā padomju laika dzelzceļa stacijā (dzelteni krāsotas, atlupušas sienas, et cetera). Atceros, ka šķendējos, ka nevar atrast normālu veikalu, kur kompasu nopirkt. Beigās nopirkām tādu palielu, kuram skala ir apakšā (wtf)! Tad izgāju ārā un un ieraudzīju panarāmu uz tādu šoseju kompleksu (uzbrauktuves, nobrauktuves, viadukti, utt) un sapratu, ka šito jau esmu redzējis kādā iepriekšējā sapnī un pamodos.