sapņojam

cannibalsmith posted in sapnji:

Vot dīvains sapnis bija. Neapzinātais parastais. Taču es it kā zināju, ka tas ir sapnis, jo tēma bija par to, ka mani sapņu tēli sāk mani vajāt un mēģina nogalināt. Viņu līderis bija lapsucilvēks (antropomorfiska lapsa), kurš izrādījās nemirstīgs. Es viņu mēģināju samīt, bet vinš vienmēr atdzīvojās. Sapņa scēna kā tāda bija milzīgas kantainas telpas iekšpuse aizpildīta ar dažādām primitīvām. Daļa no tām bija pārvilktas ar tekstūrām, veidojot ēku, kastu butaforijas. Sapņa gaitā mani vajāja pieaugošs sapņu tēlu daudzums. Es no viņiem bēgu lēkājot kā apkārt kā Matricā, bet beigās viņi mani pilnībā ielenca.
Es sašutumā: "Ā, jūsu ir pārāk daudz. Pat minigun vai atombumba nelīdzētu!"
Lapsucilvēks: "Hahā, nu tev ir beigas!"
Es: "Taču es varu apturēt šo sapni!"
Un es tā arī izdarīju - viss apstājās. Tad es sapni pārstartēju un viss sākās no sākuma.

Tad es kādā ciklā sastapu citu sapņotāju un viņa personīgo sapņu tēlu. Šis sapņu tēls man pastāstīja, kā viņas sapņotājs atklāja apzināto sapņošanu un atklāja viņai, ka viņa ir sapņu tēls. Mūsu sarunas gaitā man atkal uzklupa lapsucilvēks, taču šoreiz viņš bija tikai dažus centimetrus augumā un lidinājās apkārt, savu apmetni vicinot kā spārnus. Es viņu veiksmīgi atgaiņāju.
Sapņu tēls: "Sākumā viņš [sapņotājs] nesaprata, kas īsti tas ir. Viņam likās, ka apzinātie sapņi ir kā datora operatīvā atmiņa."
Tā viņai stāstot man vizualizējās datora iekšas ar mikroshēmām. Ja esat redzējuši attiecīgas Dexter's Laboratory sērijas, tad varēsiet stādīties priekšā. Tad arī es sapratu, ka mostos, un sapnis sāka zust. Ar pašu sapņotāju diemžēl nepaspēju aprunāties.