sapņojam

psihs:

uzprasu cik pulstens - jau tūlīt būšot 10 vakarā man saka, ātri ieskrienu kaut kādā krievu vietējā alko bodē, tur paņemu kaut kādu mazo latvijas balzāmu, un tad domāju divlitrīgo alu varbūt, bet domāju neies labi kopā ar balzāmu, atlieku atpakaļ, un prasu vai vīni esot, šī saka, ka esot tikai kaut kāds baltais 22,4 % alk tilpuma, nu labi, tad dodiet man 2 gb. es saku. jāmaksā esot Ls - 5.40. iedodu šai Ls 20, a šī tur izdod čeku bet izliekās, ka it kā aizmirsusi gan vīnus iedot, gan atlikumu. Tikmēr jau arī veikals tukšs palicis, a es prasu a kur mana nauda, un vīni? šī joprojām izliekās, ka neko nezin un saka ja tūlīt netīšoties prom saukšot mentus vai ko tur laikam. bet es, kamēr viņa vel nepaspēj kaut ko izdarīt vienkārši sāku viņu žņaugt nost. tad skatos, ka esmu viņu nožņaudzis - neelpo un nav pulsa, un domāju, ka laikam tomēr jāmēģina atdzīvināt. taisu mākslīgo elpināšanu un sirds masāžu - 3x elpināšana, 10x sirds, lai gan laikam jau tur bija savādāk jātaisa, bet pie sevis nodomāju, ka tā būs vispareizāk. tad šī noklepojās un nāk pie samaņas. tad es paņemu somu un no augšējā plaukta piekrauju pilnu ar latvijas balzāmiem, kamēr šī skatās. saku - tas par to, ka atļāvu viņai dzīvot

cannibalsmith:

Sapņoju, ka devos mājās no universitātes. Nonākot pieturā, konstatēju, ka tur pilns ar urlām. Paši viņi arī pilni. Viens no viņiem man nez kāpēc iedeva attaisītu, pilnu alus pudeli. Viņi ķipa vienu no savējiem pavadīt atnākuši. Pienāca trolejbuss, un es un pavadāmais iekāpām iekšā. Nonācām pieturā, kas uz Valdemāra ielas pie Lāčplēša ielas. Es viņam nez kamdēļ teicu, ka jāpārsēžās, bet viņš neko nerubīja. Atdevu alus pudeli un pārsēdos 3. trolejbusā, kas pieturā bija pienācis tieši pirms mums, bet es pēdējā brīdī paspēju pa aizmugurējām durvīm iešmaukt. Bet iekšpuse šim trolejbusam bija kā tramvajam. Es pamanīju, ka uz grīdas sīcene mētājās. Sāku lasīt: viens divdesmitnieks, divi, trīs, oi bļē, lats, divi, trīs, beigās divlatniekus jau lasīju! Pilna sauja. Pieturā pirms manējās iekāpa kontrole, bet nekas - parādīju kartiņu. Pienāca mana pietura, izkāpu un pamodos.

Paēdu brokastis un izlēmu vēl pasnaust. Tad bija divi sapņi. Viens standarta spiegu sapnis: lavīšanās pa koridoriem, izvairīšanās no sargiem. Un tad bija sapnis, kas sastāvēja tikai no taustes: es ilgi un cieši apskāvu atlanta. Mmmm... ^___^

psihs:

nopirku sviestmizi pa 4 lati, naakosho reizi, kad gaaju pirkt chetras sviestmaizes vinja teica, ja es uzkaapshot pa trepeem astotajaa staavaa, tad dabuushot atlaidi, nopirku tad pa astonji lati, bet tajaa tornii nekaapu, gribeeju jau saakt eest, bet viens pimpis uz mani kautko uzdirsa, tad es vinjam teicu ka es vinjam izdauziishu purnu, un mees izgaajaam aaraa kauties (pastuumu malaa beernu ratus ar maati), es vinjam iepisu pa muti un vinsh izlidoja cauri stikliem atpakalj eedniicaa, izaardijaam visu eedniicu un vel iejaucaamies vienaas kaazaas