sapņojam

realitycheck:

Pirms gulētiešanas lasīju garum garo rakstu wikipēdijā par LSD.
Diemžēl no tā visa atcerējos [pietika čakluma pierakstīt 5:24] tikai dažus aspektus:

( ... tālāk ... )

realitycheck:

Ap astoņiem iedzēru pamatīgi niknu kafiju, gulēt aizgāju ~ 23iem, aizmigt īsti nevarēju kādas 3 h.
( ... tālāk ... )

realitycheck:

( ... tālāk ... )

cannibalsmith:

Sapņoju par datorspēli, kas bija Stronghold un Settlers apvienojums. Tur arī bija kuģi un akmens un dzelzs varēja arī izbeigties. Asasini nogalināja manu sievu, es ielādēju no seiva, bet tad asasini nogalināja manu meitu. Tad sākās cits sapnis par Kimiko, bet zvanīja modinātājs.

cannibalsmith:

Šorīt sapņoju par Internetu. Es nesapņoju, kas šēžu pie datora, nē, weblapas aizpildīja visu manu redzi. Video un bildes arī rādījās "pa pilnu ekrānu". zeno bija iepostējias savā blogā, kas bija ar zaļu fonu un mazītiņu fontu, ka rīko mājās brūvēta vīna degustāciju, un es biju uzaicināto saraksta pašā apakšā.

ulzha:

Bija kkāds tusiņš, nez vai ne pie I. Cēsīs, bet es tur neesmu bijis, un tik liela abpusēja mīla kā sapnī arī mums nav. Ieradāmies, kko padarījām, pēc tam gājām pa pilsētu, jo mājās it kā tikmēr viņa kko gatavoja. Tad es atgriezos un mēs divatā skaustījāmies un čubinājāmies, un pēkšņi kkāds burlaks meta nazi, viņu nogalinot. No blakustelpas. Kurā bija tumšs, un spīdēja tikai zilibalta lampiņa slepkavniekam pie kreisā deniņa — kkāds robokops. Tad sākās laikam visādas šausmīgas darbības (action) scēnas, bet nu es beigās vienā tumšā istabā panikā atkritu gultā un sastindzis skatījos, kā ienāk ēna pa durvīm. Tad es viņam kkādā sakarā parādīju fakuci, nez kāpēc viņš atdeva nazi, un es viņu sadūru visur kur — kaklā, sirdī no priekšas un muguras, kādas desmit reizes, bet viņš sevišķi raženi neasiņoja un vēl tā kā čāpstināja muti un acis, kā garlaikodamies.

ulzha:

Darbība norisinās kādā pilsētā, varbūt Maskavā, pie kaut kāda liela dievnama, tāda, par kura esību man ārpussapņa ziņu nav. Tam ir nepilnīga, bet ne gluži gruvešu paskata ķieģeļu virsbūve un redzama 16.-17. gs. akmens milzu kupola veida pagrabtelpas ārpuse. Gar to pa trepītēm kāpjam; ir kāds hiperaktīvs vārtuvērējvīriņš; es zinu, ka viņš tikpat brīvi sveiks arī baznīcas galvas un/vai tās organizācijas galvas, kuras sanāksmi apmeklēt esmu ieradies. Tumšā hallē ir kaut kas līdzīgs muzeja telpām. Pagriežot skapi, uz kura izgrebts Seti, iekļūstam zālē ar sēdekļu rindām. Tur ir pilns cilvēku, vairāki ar korporāciju krāsām un pazīstami, tiek sveicināti un celti amatos, bet pasākums, cik saprotams, ir kaut kas slepenāks par korporāciju. Manās rokās nokļūst apliecība vāciņos, kurā starp citām rokraksta biogrāfijas lietām uzsvērts, ka es esot "sol♭ ģitāras solists jeb soloists", pirms tam uzskaitot, ka tādā un tādā pasākumā kādu svētdienu iepriekš es esot izpildījis dziesmas tādā, tādā un tādā mažorā. Pārņem izbrīns, gandrīz vicinu apliecību pa gaisu un saucu "WTF". Bet klausāmies, kā uz skatuves uzstājas meiteņu stīgu ansamblis, arī viena ģitāriste.

bikini_kill:

visbiežāk es sapņoju holivudas cienīgus dabas katastrofu sižetus. no bērnības tās ir viesuļvētras, kuru ir daudz un kuras nāk no tāluma. pēdējā laikā to ir ne vien daudz, bet tās arī posta, teiksim, rīgas centru un visi ir panikā. (bet šie sapņi ir interesanti un man patīk)
viesuļvētrām klāt piebiedrojušies cunami cienīgi viļni: braucam trolejbusā pa vanšu tiltu, kreisaja pusē pāri akmens tiltam nāk masīvi viļņi un paceļ mūsu nabaga trolejbusu nenormālā augstumā. kamēr trolejbuss "sērfo", vadītājs bļauj "mēs visi mirsim!!!", un tad gāžamies zemē. bet notiek gļuks - trolejbuss automātiski pārtop par lidmašīnu un veiksmīgi nosēžas pie pieturas "ķīpsala". viļņu nekur nav.

šonakt bija nedaudz citādāk: ar draugiem atpūtos kaut kādā kūrortā pie skaistām klintīm. starp divām klintīm atrodas milzīgs aizsprosts un HES: no viena puses ezers kalnos - no otras jūra un pludmale un daudz cilvēku. aizsprosts, šķiet, savu laiku ir nokalpojis un dod par to zināt, kad pēkšņi pāri nabaga tūristiem gāžas ūdens vājprātīgos apmēros. te notiek kārtējais sapņa gļuks - es ieskrienu viesnīcā, kura ir tieši zem aizsprosta, bet kuru dīvainā veidā ūdens masas neskar, tomēr turpinu cauri tai skriet, jo no jūras puses atkal nāk nenormāls cunami vilnis (???). dīvaini ir tas, ka izskrienot pa otru viesnīcas galu, manā priekšā ir latvijas cienīgi lauki kaut kādā februāri, bet viļņi turpina nākt. pēkšņi uzduros mammai un randomiem cilvēkiem, kuri nez kāpēc atrodas manā sapnī, bet beigas atkal pārslēdzas uz kūrortu, kas izskatās sagrauts, cilvēki skraida apkārt, vaimanā un meklē savus pazudušos. atrodu vienu no manām draudzenēm, mēs skumīgi noskatāmies visā ainā, jo zinām, ka tūlīt nāksies doties atpazīt savus mirušos draugus.
pamodos, sajūta nebija no patīkamākajām.

cannibalsmith:

Braucu kopā ar čomu ar vilcienu uz Ķīnas austrumiem. Bet Ķīna atradās Krievijas teritorijā un izskatījās, kā ziemeļkoreja. Braucu, turoties pie pēdējā vagona. Tā darīja arī ķīnieši. Pēc kāda laika visi ķīnieši nokāpa un palikām mēs divi. Beigās aizbraucām līdz kaut kādai pilsētai un slēpāmies no policijas.

cannibalsmith:

Braucu trolejbusā kopā ar Darkanu, un iekāpj kontrole. Visi rāda savas kartiņas (nevis etalonus), un es mudos, mudos, bet arī beigās izvelku tādu saņurcītu. Tad kontrole saka: "un tagad izvelciet savas transporta dienasgrāmatas." Visi izvelk kaut kāus papīriņus un sāk kaut ko pierakstīt. I'm like what the fuck. Darkans: "ā, jā," un iedod man Rīgas transporta izdotu vienas lapas avīzi, kurā ir sarakstīti pilnīgi suņu murgi: Šajā satraucošajā laikmetā blabla, un tad bezbiļetnieki tiek pielīdzināti narkomāniem, beholderiemm, melnajai maģijai, un vispār ir elles izdzimumi. Mans sašutums bija tik liels, ka es pamodos.

cannibalsmith:

Sapņoju, ka esmu kaut kādā studentu pasākumā, kas notiek lielā zālē. Mēs ķipa esam jauniņie. Un tad visi dziedāja. Es vairumu dziesmu nezināju, bet zināju par sēriem/bēriem kumeliņiem. Interesanti, ka nomodā tās dziesmas vārdus vairs neatceros. Un, ka dziesmas, ko nezināju, bija ar atskaņām.

Edit: Man liekas, ka tas bija: visiem sašiem sirmi zirgi, visiem caunu cepurītes.

cannibalsmith:

Šonakt nosapņoju ļoti skaistus negaisa mākoņus. Krita neiespējami lielas sniegpārslas. Un es ēdu viena čoma taisīts salātus. "Baigi garšīgi," es teicu, bet šis: "Ai, vienkārši sagriezu, ko atradu."

cannibalsmith:

Taisīju mammai saldējumu - uz avīzes. Komplektā līdzi nāca maziņš simtkājis, kas nezinu ko tam saldējumam izdara. Bet man viņš iekrita izlietnē, un es viņu ķerstīju, un kaķis pa starpām traucēja, un kaut kādi circeņi vēl tur bija, bet beigās iedabūju saldējumā, un šis izauga par Madagaskaras tarakānu. Tad gribēju saldējumu salikt uz šķībja, bet nevarēju piemērotu atrast, un tad vienkārši nesu uz avīzes mammai to saldējumu, bet tad avīze netīšām azlocījās ciet, un saldējums pazuda.

darkans:

Sapņoju, ka atrodos kādā jūras krastmalā un piedzīvoju dažādas katastrofas. Es atrados nelielā nojumē. No sākuma milzīgi cunami viļņi (tādi ap metriem 15) šļāca ūdeni man virsū un dažiem citiem cilvēkiem kas atradās ar mani. Pēc tam redzēju milzīgu viesuļvētru, kas mētāja pa gaisu dažādus pludmalē esošos priekšmetus. Nobeigumā milzonīgs kodolsprādziens pie horizonta. Kad pamanīju izveidojušos sēni, šķita, ka tā varētu būt par tālu, bet lēnām redzēju tuvojošos liesmainu sprādzienu vilni. Šķita, ka jūtu radiāciju uz sevis - visa āda kļuva kā ar adatiņām, kā arī dzirdēju šausmīgi skaļu un dunošu skaņu ausīs un spēcīgas galvassāpes. Nodomāju "cerams esmu pietiekoši tuvu, lai nomirtu ātri un nesāpīgi". Tad sajutu tādu kā otro vilni, dunošā skaņa vēl skaļāka, āda sāk lobīties no sejas, tad neizturamas sāpes un pamostos.

cannibalsmith:

Mani šorīt no sapņa par pirātiem pus-uzmodināja mobilā low-battery signāls. Pavēru acis, konstatēju, ka esmu paralizēts, un sāku ākstīties, mēģinot runāt. Sanāca vien kluss vaids. Tad atgriezos pie pirātiem.

cannibalsmith:

Devos pirkt kaut kādu mugursomu. Aizlidoju uz veikalu, paņēmu, konstatēju, ka tā baigi traucē lidot. Pēc vairākiem mēģinājumiem atrauties no zemes, tas tomēr izdevās un sākās foršākais lidojums ever. Lidoju virs Valdemāra ielas no centra puses aptuveni 70 km/h. Bija skaista vasaras diena bez mākoņiem. Šajā brīdī sapnis kļuva ļoti kvalitatīvs un reāls. Visas sajūtas pilnībā strādāja, un es varēju redzēt savas rokas. Es arī apzinājos un consciously izmantoju visus sapņu likumus (vienīgi trūka apzināties ka šis ir sapnis). Sākumā lidoju ar galvu pa priekšu, tad pārgāju uz sēdošu, un turēju rokas priekšā it kā pie stūres un murmulēju "vrumm, zumm, njeooouuu", un tajā pat laikā skaidri apzinājos, ka īstenībā lidojumu vadu ar domu spēku. Aptuveni pie mākslas skolas nolaidos zemu un lidoju virs gājēju galvām. Dzirdēju viņu pārsteiguma saucienus. Aiz RIMI iela pārgāja šosejā, un es tās malā pamanīju kaut kādu pamestu ēku ar sētu riņķī. Atcerējos, ka Darkans grib tur tikt. Pārlidoju pāri žogam un nosēdos rāpus izkaltušaajā zālienā - super taustes sajūta. Domāju pie sevis "bļā, sapņa kvalitāte kā ceļojumam astrālā. žēl, ka Darkana te nav." Tad ielūkojas kaut kādā kontrolakā, un tur bija tumšs, un es sapratu, kas tas grauj sapni. Mēģināju piecelties, un rīvēju plaukstas, bet pēc dažām sekundēm tomēr pamodos.

cannibalsmith:

Attapos Warhammer Fantasy pasaulē un kopā ar čomiem devos meklēt bagātības. Pārbridām pāri upei, aiz kuras bija rūķu zemes. Tad mēs atradām trīs tempļus: pirmais bija pilns ar bronzas monētām, otrais bija pilns ar sudraba monētām, bet trešais - ar zelta. Katrs nākamais templis bija augstāks par iepriekšējo, bet man pofig, jo es tak varu lidot! Tad kāds teica, ka vajaot to atdot varas iestādēm, bet es nē, un tad es sāku ietīt salvetēs sudraba rotas lietas. Pēkšņi izrādījās, kas ir patumšs, tāpēc es iespraudu rozetē un ieslēdzu galda lampu.

cannibalsmith:

Sapņoju, ka tusēju ar Glūņu (no Adamsu ģimenes), un mēs vienmēr esam bijuši labākie draugi un kopā gājuši skolā un pēc tam universitātē. Mēs bijām vienāda auguma. Viņš norāva manas Beach Party aproces, un es viņam par to iespēru pa dibenu, uz ko viņš atbildēja ar savu raksturīgo rūcienu.

Un tad es nosapņoju, ka mans NGage ir saķēris vīrusus un rāda man porn linkus.

Edit: Holy shit, šo komūnu jau ir piedraugojuši 100 cibiņu!

cannibalsmith:

Sapnī izdzīvoju (nevis survive, bet) Need for Speed: Porche Unleashed - braukāju ar 911 pa Pirenejiem - un raudāju aiz laimes. Tad vēl pa starpām bija Starcraft, un Poģiks pārcēlās dzīvot uz Čehiju.

veata:

Mātes brālis bija miris. Negribēju viņu tāpat apglabāt, jo tā ir skumji un briesmīgi. Gribēju viņu iebalzamēt. Nopirku šņabi. Aiznesu mājās un noliku, šķiet, uz galda. Aizgāju uz kaut kādu apģērbu veikalu. Atgriezos mājās. Mammai prasīju par to šņabi. Viņa teica, ka ar to nevar. Es: "Bet mēs taču nevaram viņu tā vienkārši apglabāt. Viņš tā negribētu." Māte man piekrita un teica, ka viņam šņabi uzlējusi, ka tas neder, jo sāka smaržot pēc pelējušiem kastaņiem. Teicu, lai to šņabi kaut kur noliek, var taču noderēt kompresēm vai kaut kam tādam. Viņa piekrita un teica, ka man jānopērk viskijs vai konjaks (neatceros īsti), tādēļ gāju uz veikalu. Vienīgi nevarēju saprast, kā gan mums var pietikt ar vienu viskija pudeli, lai iebalzamētu veselu cilvēku. Vēl mani izbrīnīja, ka mātes brāļa līķim, kad uzlēja šņabi, sāka smaržot pēc pelējušiem kastaņiem. To visu, mūsu nodomus iebalzamēt mātes brāli, kurš bija miris, vajadzēja turēt slepenībā, jo arī droši vien citi to tā arī nesaprastu.