sapņojam

cannibalsmith:

Es šonakt nosapņoju, ka Valdis (kolēģis) noslīkst. Viņš netika ārā no ūdens, jo krasts bija pārāk stāvs un nogrima. Pēc tam es skatījos dzidrajā ūdenī un redzēju, ka viņa līķis ir maisiņā ietīts Vaio portatīvais. Tas viss notika padomju laikos pludmalē, kura bija monolīta - visas smiltis bija salipušas kopā.

veata:

Lietus laikā dalīju lapiņas par Karostas bērnu dienu. Kādai sievietei nosaucu savu mobilā telefona numuru, kuru viņa pierakstīja lapiņas otrā pusē. Īsti nesapratu, kāpēc dodu savu numuru, jo nekas neskaidrs taču nevar būt – uz lapiņas viss ir uzrakstīts. Biju sanervozējusies par to, kas tad galu galā iznāks ar bērnu dienu un akciju priekš skolas. Nebija skaidra man pašai muļķīgā darbība – lietus laikā dalīt lapiņas. Jutos kā pusmiegā, ar nelieliem apziņas uzplaiksnījumiem.

cannibalsmith:

Kārtējais sapnis par Beach Party. Šoreiz darkans brauca ar tanku. Un man neatlaidīgi uzbruka sīka urla, bet es viņu visu laiku aizspēru prom. Vēl no LFFBiešiem dažus redzēju.

cannibalsmith:

Sapnis sākās ar to, ka es iegādājos pus-žurku-pus-kaķi. Spicas ausis, spalvaina aste un ņaud, bet ļoti maziņš, iegarens un ar grauzēju zobiem - viņš nevarēja sakost gaļu, ko viņam iedevu. Visu sapni pavadīju vāķījot viņu.

cannibalsmith:

Es un sadzērusies Anna nācām mājās no Mežaparka pāri Brasas tiltam. Es viņai jautāju, "kur pārējie", bet viņa: "Nekas, es neļāvu viņiem pazust." Tilts bija tik stipri izliekts, ka pa mitro bruģi nevarēja paiet, un mēs šļūcām lejā uz dibena. Man bikses palika dubļainas. Nošļūcis lejā, es atskatījos atpakaļ, un, jā, pārējā banda arī nāca pār tiltu. Viens spīdīgi pelēkā neilona jakā ar kapuci (hip-hop meets disco girls from space stilā) čoms meistarīgi stāvus kājās nošļūca.

Tad falšā pamošanās, attapos savā gultā un ar milzīgu piepūli piecēlos sēdus. Manu istabu pildīja zaļu uguntiņu mākonis. Tad sāka nākt virsū murgu bailes. Nospriedis, ka vairs nav jautri, sāku kratīt roku, lai pamostos. Kad tas nepalīdzēja, sāku kratīt galvu. Pēc pamošanās manu redzi traucēja mirgojoši punktiņi kā televizorā, kad staciju slikti uztver. Nakts vidus. Pierakstīju visu šo un gāju gulēt.

Manas murgu bailes varētu aprakstīt tā: sagrāb kādu aiz pleciem, krati un dusmīgi dudini "dududududu". Sapnī tā protams nav īsta skaņa un vibrācija, bet tāda visu apziņu piepildoša sajūta. Baigi nepatīkami.

cannibalsmith:

Nosapņoju savu filmas "Henkoks" versiju. Īsto filmu es neesmu redzējis. Henkoks joprojām bija Will Smits, bet viņš bija filmas ļaunītis. Galvenie varoņi bija maģiska meitenīte ar saidkikiem. Henkokam bija uzdots iznīcināt lāci, kura eksistence nezinu kāpēc bija nevēlama. Bet šis to lāci aizveda uz savu privāto salu un lidinājās apkārt ar aliņu rokās un priecājās "yē, man ir lācis!". Ieradās protagonisti, bet Henkoks bija pārāk spēcīgs. Tad ieradās policija, un likās, ka Henkokam kirdik, bet šis nokrāsoja varoņus par tīģeriem, un policija, ahā, un ielika varoņus cietumā. Tad filmas epilogā tika parādīts, kā izvērtās visu dzīves daudzus gadus vēlāk. Maģiskā meitenīte atsēdēja termiņu, izauga, Henkoks novecoja, un beigās tāda scēna, kas parāda, ka viņa tagad dzīvo parastu dzīvi, cenšās savilkt galus kopā ir padevusies ikdienas pelēcībai un atmetusi cerību atriebties Henkokam.

Vēl pa starpām bija scēnas, kuras nespēju ievietot notikumu secībā. Piemēram, viena, kur Henkoks sūta savus minionus uzbrukumā uz varoņu bāzi, kas ir liels balts tornis ar spēka lauku apkārt. Un scēna, kur Henkoks stāsta ļauno midzeņu iekārtošanas speciālistam, ka viņš grib trīs pazemes līmeņus un dod to nosaukumus (neatceros).

cannibalsmith:

Gatavojāmies ziemas olimpiskajām spēlēm uz daugavas. Pie Pļaviņām bija savācies bars ar cilvēkiem, daži no tiem skafandros. Viens no viņiem parādīja pakaļu latviešiem, un viens latviešu džeks skafandrā neveikli skrēja pa ledu kauties. Viņus ātri izšķīra. Bet tad vairāki skafandru čomi taranēja šļūdoni visiem aiz muguras, un tas sāka slīdēt un iestūma daļu cilvēku ūdenī. Daži cilvēki, mani ieskaitot, sērfoja pa ūdens virsu ar to šļūdoni, līdz tas izkusa. Tad mēs draudzīgi izpeldējāmies ledus aukstajā ūdenī.

Tad vēl pa starpām tur bija Atis, kurš, kad tam jautāja, ko darīt, ka viss ledus izkusis, teica: "Kuš, mums ir ogles!" un Brunonkulis, kurš smējās un apkrita uz ledus, un Inārtante.

Vēl jāpiezīmē lietu izskats. Daugava bija dažus desmitus metru plata. Pļaviņas bija tāds maziņš paugurs ar durvīm priekšā, kur sākās Daugava. Un šļūdonis bija metru plats. Skafandri bija tādi balti un tik resni, ka ripoja kā lodes.

darkans:

Kārtējo reizi sapņoju, ka sācies karš. Šoreiz sēdēju zālītē pie Salu tilta centra pusē uz kalniņa ar ģimeni, kad sākās uzlidojums. Debesīs parādījās milzīgs daudzums lidmašīnu, gan bumbvedēju, gan iznīcinātāju. Dažas no tām sāka vertikāli nosēsties. Es centos visus sadzīt blakus esošajā dārzeņu laukā, lai netrāpītu zem lidmašīnām. Tad notika kkāds sapņa pārrāvums un esmu iesēdināts kuģītī, un virzienā augšup pa Daugavu mani ved uz Japānu. Tā izrādās ļoti tuvu (tepat aiz Zaķusalas) un mēs piestājam pie kkāda veca japāņa mājas. Esmu komandā ar 2 čubāriem un mums liek uzvilkt kkādus japāņu bruņu tērpus, lai spēlētu lomu spēli. Tas viss, lai vecinātu tautu sadraudzību un iepazītos ar citvalstu kultūru. Man jātēlo kkāds čubārs, kas iet samurajam prasīt viņa meitas roku. Bet tas viss uz kādu laiku atliekas un mūs iedzen kajītē. Kuģīts brauc prom no japāņa mājas un mēs pa logu redzam kā pie mājas piebrauc nākamais kuģīts un tas ir pilns ar lietuviešiem. Mani komandas biedri sāk fanātiski savicināties ar lietuviešiem un kliekt "braļukas!" un lietuvieši atbild. Es nodomāju, "redz kā karš satuvina kaimiņvalstis". Tad atkal notiek sapņa pārrāvums un es atrodos Troika tipa karuselī, tikai tas tiek izmantots kā lidaparāts. Lidojam virs lielceļiem. Es joprojām atrodos "tautu sadraudzības veicināšanas" pasākumā un tieku vests kkādā ekskursijā. Beigās mēs piezemējamies vietā, kas izskatās pēc padomju mikrorajona. Es sāku lēnām pamosties un vēl sapnī nodomāju "bāc, žēl, ka es tagad pamodīšos un neredzēšu turpinājumu šim interesantajam sapnim, žēl, ka es nevaru noseivoties un paturpināt nākamajā naktī".

cannibalsmith:

Mans sapņu es ir iemācījies jauna veida lidošanu - mazliet atrauties no zemes un tā pat stāvus slīdēt uz priekšu lielā ātrumā. Virs ūdens arī strādā.

Vispār šorīt sapnī blandījos apkārt pa Rīgu, kurai blakus bija Meksika. Meksikā bija netīrs gaiss. Un Vecrīga izskatījās citādāk.

cannibalsmith:

Sapņoju, ka aizstāvu Zilupi no vāciešiem (jā, vāciešiem nevis krieviem). Tur bija arī gan Hitlers, gan Kārlis Ulmanis. Viens interesants moments bija, kad viens fricis man ar plinti sejā tēmēja. Notika vertigo zoom. Tad viņš izšāva, es apkritu, uz sekundi atrubījos un tad atkal atdzīvojos. Kārlis tikmēr bija samežģījis potīti or smth un paņēma M16A2, un saviem čomiem teica: "Jūs ejiet, es viņus aizturēšu!"

cannibalsmith:

Es tagad pie gultas turu kladi, un ja nakts vidū pamostos, uzreiz pierakstu sapni. Tumsā. Pusnomodā. Rokraksts līdz ar to ir tāds kāds ir. Re, ko pierakstīju:

3. personā sieviete ar mašīnu, tai sadeg motors tam man arī.
Aiztusējām ar filatēlistu mežā sadeguša motora scenāriju.
Narko suns skraida apkārt, [paskrien man cieši garām, es nobīstos un pamostos].

Biju treilerī, un sapnis visu laiku gāja uz paralīzi. Vislaik modos. Vai tas dēļ riekstiem, [ko ēdu visu vakardienu kā vienīgo paiku]?

cannibalsmith:

Sapņoju 2D. Kaut kāda stratēģiskā spēle, kur vienības attēlojas tik vien kā zaļi un sarkani punktiņi.

Tad mēs bijām seši cilvēki kafejnīcā kaut kādā: es, atiitis, her_crow un vēl trīs čubāri. Her_crow visu laiku bija sašutis par to, ka mums visiem nepietiek vietas viņa vaļēja tipa mašīnā. Bija auksts, un visi bija satuntuļojušies. Un izbalsoja, ka man netiek vieta mašīnā. Un aizbrauca.

cannibalsmith:

Biju pludmalē kaut kur pie Liepājas. Daudz LFFB cilvēku. Laikam. Gunta+? Tur pat netālu bija pilsēta, kur es meklēju, kur nopirkt LEGO. Tad es biju milzu betmens or smth un cīnījos pret kādu. Tad visi brauca mājās, un es dabūju vietu mašīnā pie vairākām meitenēmm un es "paldies" un apskāvāmies - ļoti patīkama sajūta.

cannibalsmith:

Staigāju apkārt pa parku un satiku pārcilvēku, kurš tur nodarbojās ar fizkultūru - sprintoja apkārt. Zemē bija caurums, virs kura bija nojume. Es iekāpu caurumā un karājos, turoties pie malas, un mani izvilka. Tad es runājos ar to pārcilvēku pa visādām aktuālām tēmām, prasīju visādus padomus. Konkrēti atceros, ka prasīju kā piespiest sevi skriet rītos, kad līst vai ir sals. Žēl, ka neatceros atbildi. :) Tad viņš man stāstīja, ka strādā slimnīcā par datorseksopatologu vai kaut ko tikpat dīvainu un aicināja piebiedroties. Izrādījās, ka tā slimnīca ir tepat parkā. Iegāju iekšā un atradu savas ģimenes ārstes kabinetu. Tur sēdēja kāda cita pagaidu daktere, jo ģimenes ārste esot aizbēgusi. Kabinetā nāca iekšā kāds cits čoms, un es izgāju ārā. Apgāju riņķī slimnīcai un atradu sānu durvis, iegāju - tur gaitenis, pārdomāju un izgāju laukā. Piebrauca mašīna, un pa citām sānu durvīm ratiņkrēslos izstūma segā ietītu slimnieku. Tad es pamodos.

cannibalsmith:

Studējām ar Darkanu pie Wolfa kaut kādā advanced class, kur bija svaru celšana, kartings un lekcijas. Es kaut ko sameloju, lai Darkanu kaut kam pielaistu vai kaut kā tā. Protams to atklāja instantly un Wolfs bija mega nikns. Teica, ka mēs esam aitas, bet programmatūras izstrāde ir priekš vilkiem. Tad es piedalījos kartingu sacīkstēs (kas īstenībā bija ar tālvadību vadāmi modeļi), un Wolfs noturēja manu kartingu pitstopā, līdz pārējie finišē.

cannibalsmith:

Nosapņoju alternatīvu endingu Neon Genesis Evangelionam. Tas viss sākās ar to, ka es biju pludmalē, kur pilns ar milzu robotiem, godzillām, utml. Tā izrādījās filma ar lellēm (nevis datorgrafiku). Bet galvenais moments sapnī bija, ka es biju Shinji (vadīju milzu robotu), un man bija jāizvēlas ierocis, un starp izvēlēm bija milzu plasma rifle no Halo un milzu kečupa pudeles dažādās krāsās.

nenoteiksme:

Viņnakt "redzēju" sapni, kurā nebija attēla, taču tā vietā pirmo reizi dzirdēju dziesmu. Nu, nevis tā, it kā to kāds dziedātu, bet kā ierakstu. Rekur arī būs dziesma --> http://yy.lv/upload/index.php?ACT=4&f=97484&ext=MP3
Tā visai jocīgi. Un jo jocīgāk, jo pavisam noteikti zinu, ka atrados Liepājā uz ziemeļu mola. Sapnis tāds, kuru ne redzēt, bet dzirdēt un sajust. Pavisam noteikti tā bija vēsa pavasara diena. Tā mazlietiņ skumji likās, bet skumjums vairāk tika definēts kā pārejoša parādība. Jauki! :)

cannibalsmith:

Šorīt sapņoju ka cīnos ar kaut kādiem ļaunīšiem uz mēness, kas riņķo pa ūdens pasauli. Es lāgā neatceros sapņa sākumu, bet mēs ķipa viņus atsitām. Viņiem bija bāze uz planētas. Tā izskatījās kā tukšs gleznas rāmis - arī izmēra ziņā. Mēs kapsulās nolaidāmies ūdenī ap viņu bāzi. Izrādījās, ka mūsu nosēšanās kapsulas īstenībā ir maziņas un negrimst. Es tās paņēmu saujā un metu tās pret ūdeni. Tad es ieskatījos ūdenī, un tur peldēja tārpi. Tad pēkšņi izrādījās, ka tas viss ir liels akvārijs, kas atrodas virtuvē, kurā es skatos, un tur peld beigtas, resnas ķirzakas. Es bāžu roku caur stiklu, izvelku kādu ārā un besos, ka viņas beigtas. Viņas izskatījās kā no gumijas un visādās krāsās.

cannibalsmith:

Šorīt sapnī tusēju apkārt pa savu dzīvokli un pazīstamām ielām, un vizinājos trolejbusā. Izskatās, ka rīta nosnaudiena sapņi ir ļoti vienkārši. Ekstrēmākais moments bija, kad iegāju vannas istabā un paskatījos spogulī (kurš atradās pie nepareizās sienas) - es tur ieraudzīju sevi, bet līdz ko tas notika, attēls dubultojās, un es zaudēju līdzsvaru. Mana reakcija bija "wow, sapņos patiešām tā ir!". Jā, es it kā sapratu, ka sapņoju, bet neieguvu ne kontroli, ne atmiņu.

cannibalsmith:

Šorīt sapnī aizgāju uz RTU 301. zāli. Tur kāds lektors diezgan lielai auditorijai rādīja kādu zilu slaidu ar baltiem kvadrātiem uz lielā ekrāna. Pats lektors bija kalsns. Ienākot zālē, sāku skatīties apkārt un gandrīz vai jutu, kā smadzenes nespēj uzģenerēt saturu pietiekami ātri. Mirkli vēlāk zaudēju redzi un sapnis pajuka.