sapņojam

darkans:

Kārtējo reizi sapņoju, ka sācies karš. Šoreiz sēdēju zālītē pie Salu tilta centra pusē uz kalniņa ar ģimeni, kad sākās uzlidojums. Debesīs parādījās milzīgs daudzums lidmašīnu, gan bumbvedēju, gan iznīcinātāju. Dažas no tām sāka vertikāli nosēsties. Es centos visus sadzīt blakus esošajā dārzeņu laukā, lai netrāpītu zem lidmašīnām. Tad notika kkāds sapņa pārrāvums un esmu iesēdināts kuģītī, un virzienā augšup pa Daugavu mani ved uz Japānu. Tā izrādās ļoti tuvu (tepat aiz Zaķusalas) un mēs piestājam pie kkāda veca japāņa mājas. Esmu komandā ar 2 čubāriem un mums liek uzvilkt kkādus japāņu bruņu tērpus, lai spēlētu lomu spēli. Tas viss, lai vecinātu tautu sadraudzību un iepazītos ar citvalstu kultūru. Man jātēlo kkāds čubārs, kas iet samurajam prasīt viņa meitas roku. Bet tas viss uz kādu laiku atliekas un mūs iedzen kajītē. Kuģīts brauc prom no japāņa mājas un mēs pa logu redzam kā pie mājas piebrauc nākamais kuģīts un tas ir pilns ar lietuviešiem. Mani komandas biedri sāk fanātiski savicināties ar lietuviešiem un kliekt "braļukas!" un lietuvieši atbild. Es nodomāju, "redz kā karš satuvina kaimiņvalstis". Tad atkal notiek sapņa pārrāvums un es atrodos Troika tipa karuselī, tikai tas tiek izmantots kā lidaparāts. Lidojam virs lielceļiem. Es joprojām atrodos "tautu sadraudzības veicināšanas" pasākumā un tieku vests kkādā ekskursijā. Beigās mēs piezemējamies vietā, kas izskatās pēc padomju mikrorajona. Es sāku lēnām pamosties un vēl sapnī nodomāju "bāc, žēl, ka es tagad pamodīšos un neredzēšu turpinājumu šim interesantajam sapnim, žēl, ka es nevaru noseivoties un paturpināt nākamajā naktī".

cannibalsmith:

Sapņoju 2D. Kaut kāda stratēģiskā spēle, kur vienības attēlojas tik vien kā zaļi un sarkani punktiņi.

Tad mēs bijām seši cilvēki kafejnīcā kaut kādā: es, atiitis, her_crow un vēl trīs čubāri. Her_crow visu laiku bija sašutis par to, ka mums visiem nepietiek vietas viņa vaļēja tipa mašīnā. Bija auksts, un visi bija satuntuļojušies. Un izbalsoja, ka man netiek vieta mašīnā. Un aizbrauca.

cannibalsmith:

Karš. Dienēju armijā. atlanta arī, bet viņu nesatiku. darkans savukārt tajā pašā vienībā, kur es. Sargājam kaut kādu pludmali. Kaut kādā sakarā kāds karavīrs ir dabūjis bultu ciskā, un viņam tagad tur tāds apsārtums. Darkans uz to atbild, parādot divus tādus (jau sadzijušus) ievainojumus un sakot "Hahā!".

Te pēkšņi uzbrūk amerikāņu desants. Es attopos bez plintes un skrienu sameklēt vienu, bet seržants man un vēl vienam čubārām liek uzsēsties uz tādām vienvietīgajām raķetēm un izlidot kādu gabaliņu jūrā, kur stāv laiva ar līdzīgām raķetēm. Ielecu laivā un sapklēšu visas tās raķetes (viņas izrādās no papīra). Tad metamies peldēt atpakaļ uz krastu. Ūdens ir ļoti sāļš (sāļāks nekā Latvijas jūrmalā).

Izkāpju krastā un dodos meklēt vietu un veidu kā izžāvēties. Cik var noprast, amerikāņu desants ir veiksmīgi atvairīts. Šajā brīdī pamanu savu degunu (ziniet, to var redzēt, kad skatās uz sāniem), kuram ir pinne. Pienāk seržants un saka:
"Man vienbrīd likās, ka tu grasies dezertēt."
Es: "Ņemiet vērā, ka mana vienīgā iepriekšējā šaušanas pieredze ir bijusi bumbiņpistoles un peintbols. Izvēlieties kurš sāpīgāks."
Pamostos. Ir 7:00.