sapņojam

veata:

Lietus laikā dalīju lapiņas par Karostas bērnu dienu. Kādai sievietei nosaucu savu mobilā telefona numuru, kuru viņa pierakstīja lapiņas otrā pusē. Īsti nesapratu, kāpēc dodu savu numuru, jo nekas neskaidrs taču nevar būt – uz lapiņas viss ir uzrakstīts. Biju sanervozējusies par to, kas tad galu galā iznāks ar bērnu dienu un akciju priekš skolas. Nebija skaidra man pašai muļķīgā darbība – lietus laikā dalīt lapiņas. Jutos kā pusmiegā, ar nelieliem apziņas uzplaiksnījumiem.

bestia:

padalos ar kārtējo lidošanas sapni. šoreiz kaut kādu iemeslu dēļ bēgu no O-Ren Ishii. parastais ieskrējiens+palēciens, lai tiktu gaisā. interesanti tas, ka, lidojot virs/pa kādu zemes ceļu, izjutu katru tā negludumu, gluži kā braucot mašīnā. foršas sajūtas, kad lietū, manā acu priekšā, deviņstāvu slimnīcai no sāniem izaug aizvēsturiska izskata torņi (līdzīgi kā Poterfilmās), un attopos riņķojot ap tiem, bet logā esošais slimnieks ar nepārprotamu acu skatienu liek noprast, ka neesmu tur gaidīta.

tati:

Staigājos pa vasarīgo Salaspili. Saule spīd, lietus līst (vecai mātei bikses tomēr neplīst). Eju no dambja uz mājām, satieku draugu, kurš braukājas mazā bērnu trīsritenītī, kurš ir dzeltenā krāsā. Skats visai iespaidīgs, jo drauga masa ir paliela, bet trīsritenis ir parastais mazo bērnu transports. Nu lūk, viņš pieskaņojies riteņa krāsai, uzvilcis dzeltenu cāļa cepuri un plašķi dzeltenā krāsā, braukājas pa ielu. Izrādās, ka notiek fotosesija. Fotogrāfs ielas malā stāv un fotogrāfē ar fotoaparātu kā senos laikos. Draugs aicina mani pievienoties bildei, kura vēlāk tikšot ierāmēta un pielikta pie sienas. Es atteicos un gāju uz mājām.

tati:

Šonakt bija vasara. Biju savās vecajās mājās, kur dzīvoju līdz 12 gadiem. Mājā es paliku pa nakti ar vēl kādiem draugiem un vienu traku kaķi, kurš nenormāli gribēja tikt iekšā, bet mēs nelaidām to razbainieku iekšā. Kad pienāca rīts, mēs gājām ārā, jo spīdēja saule. Atverot durvis, tas trakais, mazais kaķis ieķērās un iekodās man rokā. Iekodās rokā tik spēcīgi un nelaida vaļā, ka pat dauzot visu kaķi+roku pret sienu, viņš nepalaidās. Tā kā parodiju filmās viņš tēloja dzīvnieku uzbrūkam sastingušā pozā [iekodies, maita]. Kautkā es no viņa atsvabinājos un devos tālāk uz veikalu. Gāju viena pati pa priekšu draugiem. Pēkšņi skatos, ka tas mūdzis man atkal seko. Nekādīgi traki nereaģēju, jo viņš neizskatījās tik trakoti draudīgs kā iepriekš. Sāka līt silts lietus ar smalkām lāsēm. Es apstājos zem veikala jumta un gaidīju, kad tas pāries. Atnāca arī draugi un kaķis. Stāvējām ar darugiem, kaķi un vietējiem zem jumta un skatījāmies, kā vējš nēsā lietu no vienas ielas puses uz otru. Ļoti skaisti izskatījās tas, kā lietus mētājās un svaidījās. Sajūtas bija pozitīvas.