sapņojam

cannibalsmith:

Staigāju apkārt pa parku un satiku pārcilvēku, kurš tur nodarbojās ar fizkultūru - sprintoja apkārt. Zemē bija caurums, virs kura bija nojume. Es iekāpu caurumā un karājos, turoties pie malas, un mani izvilka. Tad es runājos ar to pārcilvēku pa visādām aktuālām tēmām, prasīju visādus padomus. Konkrēti atceros, ka prasīju kā piespiest sevi skriet rītos, kad līst vai ir sals. Žēl, ka neatceros atbildi. :) Tad viņš man stāstīja, ka strādā slimnīcā par datorseksopatologu vai kaut ko tikpat dīvainu un aicināja piebiedroties. Izrādījās, ka tā slimnīca ir tepat parkā. Iegāju iekšā un atradu savas ģimenes ārstes kabinetu. Tur sēdēja kāda cita pagaidu daktere, jo ģimenes ārste esot aizbēgusi. Kabinetā nāca iekšā kāds cits čoms, un es izgāju ārā. Apgāju riņķī slimnīcai un atradu sānu durvis, iegāju - tur gaitenis, pārdomāju un izgāju laukā. Piebrauca mašīna, un pa citām sānu durvīm ratiņkrēslos izstūma segā ietītu slimnieku. Tad es pamodos.