sapņojam

ulzha:

Darbība norisinās kādā pilsētā, varbūt Maskavā, pie kaut kāda liela dievnama, tāda, par kura esību man ārpussapņa ziņu nav. Tam ir nepilnīga, bet ne gluži gruvešu paskata ķieģeļu virsbūve un redzama 16.-17. gs. akmens milzu kupola veida pagrabtelpas ārpuse. Gar to pa trepītēm kāpjam; ir kāds hiperaktīvs vārtuvērējvīriņš; es zinu, ka viņš tikpat brīvi sveiks arī baznīcas galvas un/vai tās organizācijas galvas, kuras sanāksmi apmeklēt esmu ieradies. Tumšā hallē ir kaut kas līdzīgs muzeja telpām. Pagriežot skapi, uz kura izgrebts Seti, iekļūstam zālē ar sēdekļu rindām. Tur ir pilns cilvēku, vairāki ar korporāciju krāsām un pazīstami, tiek sveicināti un celti amatos, bet pasākums, cik saprotams, ir kaut kas slepenāks par korporāciju. Manās rokās nokļūst apliecība vāciņos, kurā starp citām rokraksta biogrāfijas lietām uzsvērts, ka es esot "sol♭ ģitāras solists jeb soloists", pirms tam uzskaitot, ka tādā un tādā pasākumā kādu svētdienu iepriekš es esot izpildījis dziesmas tādā, tādā un tādā mažorā. Pārņem izbrīns, gandrīz vicinu apliecību pa gaisu un saucu "WTF". Bet klausāmies, kā uz skatuves uzstājas meiteņu stīgu ansamblis, arī viena ģitāriste.

nenoteiksme:

Viņnakt "redzēju" sapni, kurā nebija attēla, taču tā vietā pirmo reizi dzirdēju dziesmu. Nu, nevis tā, it kā to kāds dziedātu, bet kā ierakstu. Rekur arī būs dziesma --> http://yy.lv/upload/index.php?ACT=4&f=97484&ext=MP3
Tā visai jocīgi. Un jo jocīgāk, jo pavisam noteikti zinu, ka atrados Liepājā uz ziemeļu mola. Sapnis tāds, kuru ne redzēt, bet dzirdēt un sajust. Pavisam noteikti tā bija vēsa pavasara diena. Tā mazlietiņ skumji likās, bet skumjums vairāk tika definēts kā pārejoša parādība. Jauki! :)

tati:

Ō, cik daudz sapņi mani ir piemeklējuši. Vienā naktī pat veselus 3 iesapņoju. Smalki. Nu tad lūk.

• Paliku no nezinukā stāvoklī un piedzemdēju divus bērneļus. Piedzima tādi sīciņi, sīciņi. Tad izrādījās, ka tie mani bērniņi ir tādi kā lellītes, kuri tikai aug lielāki. Varēja pateikt, ka tās ir lellītes pēc viņu stiklotajām acīm un gumijoto ķermeni. Viņi auga lielāki, es viņiem šuvu drēbītes. Bet es visu laiku par viņiem aizmirsu. Gāju uz veikalu, ieliku viņus iepirkumu maisiņā, bet produktus saliku pa virsu. Tad es apstājos uz ceļa, lai iedzertu alkogolu (nemātišķā rīcība) un noliku maisiņu uz zemes. Tas jau nebūtu nekas, ja ārā nebūtu ziema. Tad es iedzēru, atcerējos, ka mani bērni ir maisiņā uz sniega un pacēlu to. Domāju, ka man būs mazie sprāgonīši - a nekā! Šie tikai bišiņ (atkal) paaugušies.
• Lielveikals II (jau vienu reizi sapņoju, ka esmu lielveikalā). Ar māsu ejam vienā kafejnīcā iekšā un es uz dibena BLADĀKŠ - nokrītu. Padzeram kapiju, māsa aizsteidzas pēc lētajiem krūšturiem, es palieku. Kā eju ārā, tā atkal - bladākš. To ievēro viena jauna, simpātiska meitene. Sasmaidos. Izeju ārā sasarkusi (protams) un meklēju māsu. Atrodu viņu, mēs sapērkamies ēdamo un atkal ejam uz to pašu kafejnīcu. Kā eju iekšā, tā atkal - bladākš uz dibena. Tā meitene redz, kā es otro reizi esmu uz dibena (nosarkstu, sasmaidos apsēžos pie galdiņa). Pētot māsas jauniegūto krūšturi, dzeram kakao.
• Liels mūzikas festivāls brīvā dabā. Ir 3 skatuves -  liels kino ekrāns, bērnu skatuve un kautkāda maza skatuve mūziciņai. Mēs peldamies, ir silti un gaiša virmo sekss (tas tač ir festivāls!) ;]
  

likvidet:

sapnis tāds. mēs, 4 cilvēki(doma aizlidoja - 4 tankisti un suns) nokļuvām kādā ēkā un izdomājām, ka vajag dabūt kautko par brīvu(ko un kāpēc mēs laikam nezinājām). tad uzradās viena sieviete un mēs notēlojām nabagus un viņa piedāvāja par brīvu noskatīties koncertu, kas tūliņ sāksies. mēs baigi priecīgie iegājām zālē, kur jau bija sapulcējušies daudzi cilvēki un izrādījās, ka esam nokļuvuši trako namā. tas likās pavisam pašsaprotami un gājām piesēst(kas uzstājās es gan neatceros, man šķiet skanēja kaut kāda bērnu mūziciņa). sēžot uz krēsla(tas bija tāds liels garš krēsls, ziniet, kā estrādēs) viņš ik pa brīdim sāka traki kratīties un es nesapratu, vai tā esmu es, kas to krēslu krata, vai kāds cits! :D nobeiguma šim sapnim protams nav, jo vai nu neatceros, vai arī pamodos tai brīdī.
sapņos man bieži rādās cilvēki, ar kuri agrāk bijuši draugi, bet vairāk nav kontakts ar viņiem. tas pats bij arī šitajā sapnī. laikam atmiņas peld augšā.

likvidet:

ticiet(mani veeljoprojaam uzjautrina shii daudzskaitlja forma) vai nee, bet mana sapnju graamata akal kautkur nozuda! :D
varbuut pastiisies joka peec, kauko saistiibaa ar nagiem?(jaa, akal jau tie nagi) nagu grieshanu? nu sapnjoju, ka kaads brutaali man griez nagus, sajuutas bij taadas, kaa beerniiibaa, kad mamma njem roku un griez un tad ir taadas bailes, ka nogrieziis dziljaak nekaa vajag un tad saapees. a sapnii man nogrieza arii, taa liidz pashiem pirkstiem, liidz asiniim. taa tak nedriikst, juus sasodiitie shkeereetaaji.

un tad veel vakar man bij superiigs sapnis. laikam sakaraa ar to, ka pirms guleetieshanas bij paardomas par psihodeeliskajaam lietinjaam. un pieljauju iespeeju, ka salietojoties kaadas narkotikas vareetu gadiities lidiziigs efekts. taa, nu vot, shitam beidzot vairs nevareetu piedeeveet maajsaimniechu sapnju titulu.
iedomaajieties pashu trakaako, psihodeeliskaako kraasu salikumu. lillaa, rozaa, zalsh, tumshi zils, sarkans, oranzsh, viss, viss kopaa, visaadi sajaukts, taadaa haosaa. taads izskatiijaas gaiss, debesis. veel lielaaku efektu piedeva tas, ka tas gaiss bij sadaliits taados kluciishos, nu, teiksim, divu cilveeku galvu lielumaa. tie kluciishi ir taadi - aarpraatiigi kraasaini, viens tuvaak man, cits taalaak, bet kopumaa vinji visi atrodas kautkur taalumaa. bija nakts(gruuti pateikt peec kaa es to noteicu). es izeju aaraa no savas maajas, lai izstaidzinaatu suni un ieraugu lielo kraasu spraadzienu sev priekshaa, jutos kaa sapnii(vispaar es arii biju sapnii), tomeer nedaudz bailiigi. mana maaja taadaa tumshi, tumshi zilaa kraasaa viscaur iekraasojusies. vienaa no kaiminju logiem skan kautkas dikti elektronisks, izklausaas peec baigaa tuc-tuc, tomeer, man taa muuzika liekas pati labaakaa kaada vien skaneejusi un es nobriinos par to, ka man ir tik forshi kaiminji. radaas asociaacijas, ka tur ir nevis kaiminji, bet, ka tajaa dziivoklii lido elfinji, kuriem spiid spaarni. aizskari tam logam arii taadi - ar taureniishiem. taa nu es eju, un mans suns, par kuru biju nedaudz piemirsusi, aizskrien kautkur aiz maajas stuura, kur ir pilniigs melnums un kur man negribas iet. un es vinju vairs nevaru sasaukt atpakalj. taa nu vinsh aiziet, bet es palieku savaa psihodeelijaa.
shitam sapnim nav nekaada sizeta, ir tikai vizuaalais efekts, kursh iespiedaas man galvaa. laikam neveiksmiigi meeginu jums atstaastiit, bet nu vismaz sev par prieku uzraksiiju kautko. vispaar shitas kraasu zinjaa ir pats kraasainaakais un izteiktaakais sapnis, ko es savaa muuzaa vispaar esmu redzeejusi.

noveelu jums arii taadu sapni kaadreiz redzeet! priekaa!

likvidet:

pavisam iisi.
es toties vieniigo, ko no riita atmostoties, tiirot zobus un kaukaadaa veidaa bish saapiigi aizkjerot nagu aiz (sazinkaadaa veidaa) zobubirstes, atcereejos, ka naktii sapnjoju, ka taisu baigo muuziku izmantojot tikai nagus! :D ziniet kaa reizeem ir, kad nervozee - tirkshkina vienu nagu pret otru. un tad nu es sapnii taa nepraatiigi tirkshkinaaju un skaneeja kaa skalji, dobji knipji. un pamatiigi aizraavos, un tirkshkinaaju diktum ilgi!
o, nesakariigi, gauzaam nesakariigi man tie sapnji padodas! un nedomaaju ka te pat vareetu kauko izskaidrot! :D