sapņojam

realitycheck:

Ap astoņiem iedzēru pamatīgi niknu kafiju, gulēt aizgāju ~ 23iem, aizmigt īsti nevarēju kādas 3 h.

2:47 Ar brāli ar mašīnu braucam pa mazpilsētas grantētajiem ceļiem. Viņš man stāsta, pa kuriem ceļiem pēkšņi nogriežoties, iespējams aizbēgt no policijas, ja tā seko.

4:40 Man rokās ir kaut kāds uzi automāts es bēgu no vecmammas lauku mājas, kur man pakaļ dzenas kaut kādi sliktie kaut kas. Aizskrienu uz sava vecā darba ēku, skrienu augšā pa kāpnēm, kuru katrā kāpņu laukumiņā stāv 2 melnādaini resni apsargi, tērpti baltos kreklos, melnās uzvalka biksēs un melnās kurpēs. Vienā no tiem apstājos un stāstu viņiem, no kā bēgu.

8:00 Ar brāli braucam ar 2 baltu zirgu vilktu vilcienu pajūgu. Aizbraucam līdz kaut kādai slavenai vilcienu katastrofas vietai, kur no augsta tilta zemē bija nokritis manas bijušās klases ekskursijas vagons. Vagonā atrodam mazu kastīti, kurā ielikti vairāki mazi, mazi piezīmju blociņi. Apskatos tuvāk un saprotu, ka katrā blociņā ir informācija par kādu avārijā piedalījušos cilvēku. Gribu atrast savu blociņu, taču, kad to it kā atrodu, iekšā redzu brāļa bildes. Jūtos apbēdināts un greizsirdīgs, pēkšņi atceros, ka patiešām - avārija nenotika manas klases ekskursijas laikā, bet gan brāļa klases ekskursijas laikā. [Wtf?]

...

Atkal esmu vecmammas mājās. Jāiet pirtī. Ieeju iekšā, bet tur pirts auksta, jo tajā pirmais iegājis ir čigānu trio no zelta talantiem dziedātājs (tas, kurš kopā ar Ingrīdu Ūdri vienā citā šovā performēja) un izlējis visu karsto ūdeni uz grīdas. Tad kaut kāda maza, peldkostīmā tērpta meitene mani izlamā par to, ka esmu pirti saindējis ar savām vilnas zeķēm...