sapņojam

realitycheck:

Ap astoņiem iedzēru pamatīgi niknu kafiju, gulēt aizgāju ~ 23iem, aizmigt īsti nevarēju kādas 3 h.
( ... tālāk ... )

psihs:

biju baznīcā uz dievkalpojumu, kanpi gan paspēju, tieši tad kad durvis jau vērās ciet, un beigās visiem dalīja lielu kravu ar augļiem un konfektēm, jo laikam mēs bijām kautkādi trūcīgie, bet dievkalpojums pats liekas notika islandē. Es dabūju saēsties daudz vīnogas.

cannibalsmith:

Neskaitāmi autobraukšanas sapņi visas nakts garumā. Braukājos es ar tādu baltu, kantainu padomju laika automobīli. Starp sapņiem pilsētas ģeogrāfija mainījās, un es nākamajā sapnī nevarēju atrast ielas, ko biju sastapis iepriekšējā sapnī.

Kādā sapnī man kāds onkulis jautāja par braušanu ar autobusu uz Turciju. Es:
"Nu var jau, ja tu esi ar mieru nedēļu kratīties autobusā. Noteikti paņem līdzi kaut ko laika īsināšanai, tikai neņem grāmatas, jo tās nogurdina."
Sarunas laikā manu redzi piepildīja zemes globuss un uz tā varēja redzēt tādu līniju, kas iezīmē autobusa maršutu un savieno Rīgu ar Stambulu.

Tad bija sapnis, kur man Osītis bija mašīnā. Viņš, tarajs, nobloķēja man gāzes pedāli, un es nesos nenormālā ātrumā pa šosejas pretējo (labo) joslu un izvairījos no dažāda izmēra pretimnākošajiem braucamajiem. Stūre likās tāda smaga, taču man veiksmīgi izdevās izvairīties no sadursmēm. Atcerējos no autoskolas, kā pareizi jānovērš auto slīdēšana. Tad aiz kāda līkuma bija uzkalniņš, un tūlīt aiz tā šoseja beidzās ar milzīgu sienu. Mans auto palēcās un lidojumā ietriecās sienā.

Es pamodos, taču turēju acis ciet - jāiegaumē šis sapnis! Tad man ienāca prātā pamēģināt aiziet pierakstīt sapni ar aizvērtām acīm vizualizējot savu istabu. Jā, es piegāju pie sava galda, uz kura nez kāpēc nebija ne datora, ne grāmatu, ne bardaka - tikai zīmulis un lapa. Man tas radīja aizdomas, un es atskatījos atpakaļ uz to vietu, kur vajadzēja būt gultai, un konstatēju, ka tur ir siena - mana istaba ir kļuvusi uz pusi mazāka! Ne pārāk precīza vizualizācija, ne? Sapratu, ka patiesībā neatrodos, kur redzu sevi atrodamies. Jutos viegls un apreibis. Vizualizācija sāka zust, un es nenoturēju līdzsvaru un kritu. Viss sagriezās, un es attapos savā gultā. Realitātē.

cannibalsmith:

Es eju pa kaut kādām šaurām, burģētām ieliņām, līdz nonāku ieliņā, kur patrulē mašīna, kas līdzīga Batman Begins braucamajam. Slēpjoties aiz stūra, izdomāju, ka, lai tiktu tālāk, mašīnu ir jāuzspridzina. Taču es nevaru paspēt nolikt mīnu ielinas vidū tā, lai mašīna nepamana. Tad izdomāju iemest to mīnu pa augšējo lūku salonā. Ieslēdzu mīnu un skrienu klāt. Izdzirdējuši mīnas taimera pīkstēšanu, braucēji pamet mašīnu un aizbēg. Bet īstenībā mīna ir paciņa Selgas cepumu (vaniļas). Es viņu atslēdzu, izņemot cepumus no iepakojuma. Mašīnas vadība dīvaina: stūres nav, ir tikai ātrumkloķis. Nez no kurienes blakus sēdeklī uzrodas mitrs čubārs ar tik vien kā dvieli ap gurniem. Esmu neizpratnē, kāpēc viņš man sēž tik tuvu! Uzlieku roku uz ātrumkloķa un mašīna sāk kustēties.
- Brokastis! - mani pamodina.

likvidet:

no shodienas sapnja atceros zirgu, kuram bij uzshkeersts veeders un no kura karaajas aaraa iekshas, nezinu, varbuut taas bij plaushas, anatomiju nepaarzinu diezko laaga. vinsh bija melns, dikti nemieriigs, visu laiku nikjojaas, staajaas uz pakaljkaajaam un zviedza, bij dikti neapmierinaats ar dziivi, bet nevar jau paarmest njemot veeraa jau ieprieksh rakstiito par vinja nelaimeem ar valjeejo veederu. tad paraadiijaas kaadas 10 reizes lielaaks milzonis, ariidzan zirgs un centaas vinju savaldiit. shis bija balts un acis aarkaariigi labsirdiigas un liidzjuutiigas. bet kaa jau tas bij paredzams un kas ir raksturiigi man - nekaada skaista nobeiguma nebuus, es laikam te pamodos vai arii vienkaarshi taalaako neatceros. interesanti tas, ka es shitanii sapnii neparaadiijos. tas diezgan neraksturiigi maniem sapnjiem.
atceros veel citu siiku sapnja fragmentu.
es vadiiju lielo kravas mashiinu un peekshi kaukas nogaaja greizi un tas milziigais autombiilis uzmeta apkaart kaadus 7 kuulenjus liidz iedragaaja kaiminjseetaa. es gan kautkaadaa veidaa ar veelvienu cilveeku, kas arii bij tai kravas mashiinaa iztikaam no mashiinas aaraa un necietaam avaariju. taalaak jau tas gruzaviks paarveertaas par dalju no tur esoshaa šķūņa un visaadaam veljas auklaam. un mees tik staigaajaam apkaart ap to vietu un nevareejaam izlemt, vai teikt kaiminjiem, ka mees esam vainiigie, vai laisties lapaas. protams, shitanii nesakariigajaa vietaa sapnis beidzaas.