sapņojam

realitycheck:

Pirms gulētiešanas lasīju garum garo rakstu wikipēdijā par LSD.
Diemžēl no tā visa atcerējos [pietika čakluma pierakstīt 5:24] tikai dažus aspektus:

( ... tālāk ... )

ld:

biju Dzirkstītēs, slēpāmies no Viļa, kurš maniakāli gribēja dabūt cirvi. es slēpu cirvi, nesu brunču krokās paslēptu. tētis bija ļoti uztraucies. tad pēkšņi es stāvēju aiz mājas pie lielā oša, saule spoži spoži spīdēja acīs. es novilku Nameja gredzenu un sviedu suņiem kā kociņu. smējos. tētis sāpināts skatījās manī. gredzens bija viņa dāvana. es smējos, bet reizē jautāju, ko tas nozīmē, kāpēc es tā daru! tēva dāvanu, turklāt Nameja gredzenu aizsviest zālē - neiedomājami!!!!

pēc tam ilgi meklējām. atradu divus citus gredzenus, bet tie nebija mani. arī Nameja, bet savādāki. tad pēkšņi visa pļaviņa pilna gredzeniem, visur spīd sudrabs, bet manu neatrodam.

nesaprotu, ko tas varētu nozīmēt...

cannibalsmith:

Scēna: Kautkāds StarWars filmēšanas laukums, a tur vesels bars ar Veideriem. Man tas likās tik smieklīgi, un es smējos un smējos, un tie Veideri visi blenza uz mani, un es smējos vēl vairāk. Nomierinājies, es izvilku savu fočuku un atslēdzu zibspuldzi. Te vienai tehniskajai darbiniecei acis sāka spīdēt koši zaļi, un viņa sāka citai darbiniecei sludināt pasaules galu, kura savukārt bija neizpratnē, wtf. Es nofočēju to ar zaļajām acīm, un mamma (kas izrādījās stāvam man blakus!) aizrādīja, ka tā nav pieklājīgi, un paģērēja, lai mēs dodamies prom.

Scēna: Tokijas ielas. Trīs jaunieši brauc ar motorolleriem, kas izskatās sekojoši: priekšpuse kā tam vecajam japāņu motociklam (neatceros, kā sauca) ar stūres ragiem atliektiem vairāk atpakaļ. Aizmugurē ir tāda neliela platformiņa uz diviem riteņiem (tātad šie motorolleri ir tādi kā trīsriteņi) uz kuras ir sēšamais kautkāds: vienam tas bija dārza krēsls, citam ķeblis no bāra letes. Tātad, šie jaunieši brauc pa Tokijas šaurajām ielām un visa sapņa scēna atgādina reklāmu, kur manas domas par viņiem skan tādā dobjā diktora balsī. Viens no braucējiem ir galīgs sīcis, taču viņš ir meistarīgākais no visiem. Scēna beidzas ar to, ka viņi nobrauc lejā pa spirālveida rampu.

Atzīmēšu, ka gan smiekli, gan fotoaparāts jutās ļoti reāli. Fočuka ekrāniņu varēja labi salasīt, un pogu kombinācija zibspuldzes atslēgšanai sakrita ar reālo pasauli. Un vēl: dažās sapņa vietās es jutu spiedienu uz sava vaiga. Pamostoties, es pārliecinājos, ka biju gulējis uz sāniem.

likvidet:

taa iisi.
tikko sanaaca atcereeties, ka shonakt sapnii vienkaarshi nereaali smeejos. smeejos, taa ka visas plaushas pushu skiida(nee, ne tieshaa noziimee, diemzeel). un apstaaties nevareeju. bet par ko semeejos, to gan nezinu.
ko sapnju graamatas par smiekliem saka?