cannibalsmith:
mūzika: KAJIURA Yuki - Family Affection
Aij, labi, nav ko slinkot, šeku, reku, jums ko lasīt!
Šonakt sapņoju akal par larpiem. Šoreiz ieziemiešu larps. Visi puspliki ar šķēpiem un iesmērējušies ar zābaksmēru. Vienā vietā bija stilīgā ēnu spēle, ķipa kad uzkur ugunskuru pie klints sienas un tad milzīga ēna projicējas. Vēlāk gājām kaut kam uzbrukumā. To vietu sargāja
martinalsmith, un viņš lūdzās lai neuzbrūkam viņiem. Ķipa "no rush". :D Tad kāds atzinās, ka droši lietot šķēpu mācījies 20 gadus! Vēl pa starpām sajutu smaržu "klinšu kore" (or smth). Pamostoties arī ik pa brīdīm pēc "klints" novēdīja. :)
Vakarnakt sapņoju par to kā ar
darkans ar stopiem pa Indiju ceļoju. Sākām ceļojumu kaut kādā čuhņā uz zemes ceļa. Tur bija kaut kāds dārzs, un pāri tā sētai sniedzās maizeskoka zari, kuros karājās tā augļi, kas izskatījās tādi cilindriski, iegareni kā desas. Es vienu norāvu un mēģināju atlobīt. Tad nostopējām
pārbāzbāztu autobusu un braucām uz tuvējo pilsētu. Tur nonācām kaut kādā tā kā padomju laika dzelzceļa stacijā (dzelteni krāsotas, atlupušas sienas, et cetera). Atceros, ka šķendējos, ka nevar atrast normālu veikalu, kur kompasu nopirkt. Beigās nopirkām tādu palielu, kuram skala ir apakšā (wtf)! Tad izgāju ārā un un ieraudzīju panarāmu uz tādu šoseju kompleksu (uzbrauktuves, nobrauktuves, viadukti, utt) un sapratu, ka šito jau esmu redzējis
kādā iepriekšējā sapnī un pamodos.