katastrofas @ 22:12
darkans:
Sapņoju, ka atrodos kādā jūras krastmalā un piedzīvoju dažādas katastrofas. Es atrados nelielā nojumē. No sākuma milzīgi cunami viļņi (tādi ap metriem 15) šļāca ūdeni man virsū un dažiem citiem cilvēkiem kas atradās ar mani. Pēc tam redzēju milzīgu viesuļvētru, kas mētāja pa gaisu dažādus pludmalē esošos priekšmetus. Nobeigumā milzonīgs kodolsprādziens pie horizonta. Kad pamanīju izveidojušos sēni, šķita, ka tā varētu būt par tālu, bet lēnām redzēju tuvojošos liesmainu sprādzienu vilni. Šķita, ka jūtu radiāciju uz sevis - visa āda kļuva kā ar adatiņām, kā arī dzirdēju šausmīgi skaļu un dunošu skaņu ausīs un spēcīgas galvassāpes. Nodomāju "cerams esmu pietiekoši tuvu, lai nomirtu ātri un nesāpīgi". Tad sajutu tādu kā otro vilni, dunošā skaņa vēl skaļāka, āda sāk lobīties no sejas, tad neizturamas sāpes un pamostos.
Sapņoju, ka atrodos kādā jūras krastmalā un piedzīvoju dažādas katastrofas. Es atrados nelielā nojumē. No sākuma milzīgi cunami viļņi (tādi ap metriem 15) šļāca ūdeni man virsū un dažiem citiem cilvēkiem kas atradās ar mani. Pēc tam redzēju milzīgu viesuļvētru, kas mētāja pa gaisu dažādus pludmalē esošos priekšmetus. Nobeigumā milzonīgs kodolsprādziens pie horizonta. Kad pamanīju izveidojušos sēni, šķita, ka tā varētu būt par tālu, bet lēnām redzēju tuvojošos liesmainu sprādzienu vilni. Šķita, ka jūtu radiāciju uz sevis - visa āda kļuva kā ar adatiņām, kā arī dzirdēju šausmīgi skaļu un dunošu skaņu ausīs un spēcīgas galvassāpes. Nodomāju "cerams esmu pietiekoši tuvu, lai nomirtu ātri un nesāpīgi". Tad sajutu tādu kā otro vilni, dunošā skaņa vēl skaļāka, āda sāk lobīties no sejas, tad neizturamas sāpes un pamostos.
aizsapņoties