sapņojam

cannibalsmith:

Brīvdabas lomu spēle ar skojošām komandām: parastie (tērpušies kimono), stiklinieki (staigāja apkārt apkrāvušies ar kolbām un ar lurstrām galvā), trombonisti (staigāja apkārt ar pūšaminstrumentiem). Es sākumā biju pie parastajime, bet vēlāk pie stikliniekiem. Spēlē piedalījās arī vismaz viens jamaikietis. Aceros vēl scēnu, kur kaut kādi divi sīkie māģināju nošaut GMus ar melnā šaujampulvera pašdarinātām pistolēm, bet GM viņus strostēja un mācīja, kā tas pareizi jādara. Nē, nu pistolēs nebija ložu.

Tad reklāmas pauze, kur japāņi reklamē uzlejamos sporta laukumus. Ķipa ir kaut kāds laukums, izlej spaini tādas masas, un tā izklājas taisnstūra laukumā ar visām līnijām un pat sponsoru logo.

Tad es slidinājos kerzavikos pa deju zāli. Man mikrofona vads bija sapinies starp kājām un es ilgi viņu piņķerēju vaļā. Tad sapnis kļuva 60 gadu filmu kvalitātē (blāvākas krāsas, utml). Tad man bija jādzied ar vienu čubāru kāda dziesma. Un tagad jautrākais: viņš zināja vārdus, bet es nē! Tā nu es nodungoju līdzi. Režisors (nēģaris ar mikrofonfrizūru) bija sajūsmā.

Tad uzbruka ļaunie puiši, jo, kā izrādās, mani kerzaviki ir jet-boots! Tā nu viņi ielaužās, nošauj režisoru un pieprasa man tos jet-boots. Es ākstos:
"Kurus?"
"Nu tos, kas tev kājās!"
"Kur?"
"Netēlo muļķi!"
Tad es neatceros kā, bet izbēgu no viņiem un aizskrēju uzkalniņu. Sapņa grafika nomainījās atpakaļ. Uz uzkalniņa satiku Ģirtu, un viņš man sāk rādīt zilumus uz savas muguras. Un viņam lejas daļā mugurkauls bija tik izspiedies, ka man likās ka viņam ir aste! Un tad es pamodos. 9:00 am.

Edit: vēlāk mazgājot traukus no rīta, atcerējos, ka sapnī vēl pa starpām sagriezu plaukstu, un kā parasti šis ievainojums bija dīvains un īpaši riebīgs. Asiņošanas nebija, bet pats ievainojums kā tāda plaisa, ap kuru āda lobījās nost un akal gaļa apakšā utt. Un neviens no sapņu tēliem nevēlējās iedot kādu marles saiti.

cannibalsmith:

Karš. Dienēju armijā. atlanta arī, bet viņu nesatiku. darkans savukārt tajā pašā vienībā, kur es. Sargājam kaut kādu pludmali. Kaut kādā sakarā kāds karavīrs ir dabūjis bultu ciskā, un viņam tagad tur tāds apsārtums. Darkans uz to atbild, parādot divus tādus (jau sadzijušus) ievainojumus un sakot "Hahā!".

Te pēkšņi uzbrūk amerikāņu desants. Es attopos bez plintes un skrienu sameklēt vienu, bet seržants man un vēl vienam čubārām liek uzsēsties uz tādām vienvietīgajām raķetēm un izlidot kādu gabaliņu jūrā, kur stāv laiva ar līdzīgām raķetēm. Ielecu laivā un sapklēšu visas tās raķetes (viņas izrādās no papīra). Tad metamies peldēt atpakaļ uz krastu. Ūdens ir ļoti sāļš (sāļāks nekā Latvijas jūrmalā).

Izkāpju krastā un dodos meklēt vietu un veidu kā izžāvēties. Cik var noprast, amerikāņu desants ir veiksmīgi atvairīts. Šajā brīdī pamanu savu degunu (ziniet, to var redzēt, kad skatās uz sāniem), kuram ir pinne. Pienāk seržants un saka:
"Man vienbrīd likās, ka tu grasies dezertēt."
Es: "Ņemiet vērā, ka mana vienīgā iepriekšējā šaušanas pieredze ir bijusi bumbiņpistoles un peintbols. Izvēlieties kurš sāpīgāks."
Pamostos. Ir 7:00.

cannibalsmith:

Dzīvojām centrifūgā. Nu ziniet tādā kā Space Odissey, ķipa mākslīgā gravitācija kosmosā n stuff. Taču mēs nebijām kosmosā, bet gan uz salas, un pašā centrifūgā bija riktīga antigravitācija. Gulējām mēs vienmērīgi izkārtojušies, lai pārāk nenovirzītu centrifūgas smaguma centru.

Tad mēs ar māsu braukājām tādā kā gaisa tramvajiņā, taču īstenībā tā bija tāda milzīga sliede, kur man kājas iekšā iesprūda un mēs pa to sliedi kaut kā slīdējām uz priekšu. Centrifūga izrādījās karājamies gaisā virs salas. Mēs veicām lielu apli ap salu un cauri visādiem šķēršļiem, piemēram zemiem kokiem, kas pa pieri sadod, ja nepieliecās, utml.

Atgriezāmies centrifūgā. Tad tai uzbruka teroristi. Viņi sāka plēst nost centrifūgas sienas, un varēja redzēt kā zeme apkārt griežas. Es paņēmu ar skābi pildītu ūdens pistoli un apšaudīju teroristus. Viņi nošāva vectēvu. Vēl atklājās, ka antigravitācija sniedzas arī mazliet ārpus centrifūgas sienām, jo varēja staigāt pa tukšu gaisu blakus centrifūgas grīdas malai.

(Pirmā nakts turot acis vaļā guļus uz sāniem. Šoreiz patiešām nepamanīju kā aizmigu!)

cannibalsmith:

Šorīt sapņoju par kosmosu. Visas atklāta kosmosa scēnas bija no 3. personas, smukā 3D grafikā. Sākumā ceļoju nelielā man piederošā kuģītī kopā ar diviem citiem kosmonautiem. Es pats personīgi pilotēju. Skaidri neatceros, kas tieši notika, bet nebeidzās labi, or something.

Tad pa starpām es kravas kuģī vedu plazmu un mani noķēra pirāti, un izmantoja kuģī esošo enerģijas konvertoru, lai visu plazmu pataisītu par munīciju. Visu pievāca un aiztinās. Piezvanīju uz mājām un pateicu, ka man nekas nekait. Kārtībnieki plātīja rokas, sak' visa krava tāpat munīcijā pārstrādāta.

Tad es pievienojos citai komandai kā pilots uz lielāka un ļoti smuka un ātra kuģa, kas bija tādas plūdlīnijas formnas līdzīgi kā mūsdienu lidmašīnas, tikai ar asimteriskiem spārniem. Tajā braucienā arī es paņēmu līdzi savus čomus. Aizbraucām mēs uz kādu ekzotisku planētu un lidojām pa kanjonu. Planēta bija pilna ar neiespējamiem augiem un dzīvniekiem: milzu kosas, niedres (ar bumbuļiem galā), dīvainas formas koki. Milzu ērgļi un tīģeri. Scēna pārmetās: uz sauszemes cīnījās haizivs un krokodils. Haizivs iebāza krokodilam mutē savus taustekļus un sāka sūkt enerģiju ārā. (Redzes punkts: krokodila iekšas) Krokodils savukārt iebāza taustekļus haizivs taustekļos un sāka sūkt enerģiju atpakaļ. Tā viņi tur cīnījās. Viens no maniem čomiem kosmonautiem:
"Re, krokodils vinnē, haizivs tagad pārvērtīsies par smuku taurenīti!"
Un āreče, haizivs patiešām aizauga ciet: seja mute pazuda un atstāja gludu vietu, spuras ielīda ķermenī. Palika tāda kūniņa.

Tad es "pamodos" savā istabā. Mani modināja viens no čomiem. Es konstatēju, ka man vairākās ķermeņa daļās ir nobrāzumi un zem ādās izrādās nevis miesa, bet zila plazma! Tā es kādu brīdi rausījos spazmās (nu ķipa sāpes, bet nesāp. dīvina sajūta.) kamēr pamodos pa īstam.

(Piezīme: Iespaidojos no vakar lasītā Fading Suns?)

cannibalsmith:

Esmu bijis ļoti produktīvs! Pieci sapņi trijās dienās naktīs!

( bruņinieks un robots )

( lielais haoss )

( pašnāvnieks )

( specnazi )

( wasteland )

anilirem:

Pamodos sapnī no telefonzvana, kurš vēstīja -mums tas izdevās. Nepaguvu pat pajautāt kas tieši, kad man lika ierasties steidzami labaratorijā. Kad tur nonācu sapratu, ka strādaju pie dinozauru otreizējas atdzīvinašanas. Tie tika 'celti gaismā' tieši ar tādu pašu metodi, kā filmā Jūras Laikmeta Parks. No fosiliju akmeņiem, uz kuriem sen-senā pagātnē nokļuva kukaiņi (odi), pēc kodiena dinozauram kuru sastāva vēl bija palikušas dzīvas dinozauru šūnas. Tik tehnika manā sapnī bija vēl krutāka un viss notika hermētiski noslēgtos traukos.(nekādas cilvēciskās iejaukšanās) Mans mērķis bija - atdzīvinat dinozarus.daudz mazākos lielumos un tikai tos, kuri ir augēdāji.

Pētījumu rezultāta bija jāpiedzimst Diplodoksa puisim, kad pēkšni mani aiz rokas paķēra kaut kāds Henrijs (dzīvojām kopā) un pateica, ka ir šadas - tadas izmaiņas eksperimentā, par kurām man steidzami jāauzzina. Protams, sapsihojos un prasīju kas un kā, kā nekā esmu atbildīga par projekta galaiznākumiem un tam, lai tas atbilstu visām prasibām. Uz maniem nentajiem jautājumiem bija tikai viena atbilde - parādišu. Tiku ievilkta atseviškā labaratorijā un acu priekša aiz stilka man pretī regojās Tiranozaurs. ātri sapratu, ka kaut kas nav kārtībā, jo ne jau tādas ir prasības, turklāt nevienas Tiranozaura šūnas mums labaratorijā nebija. Jāsaka ka sapnī jutu, ka tās bija manas lielākas bailes - 'atdzīvojies Tiranozaurs'. Neviens Diplodoks tā arī nepiedzima :( . Man ātri tika iedotas Tiranozaura kartes - sirds puksti, ēdienreižu biežumi utt. Tik tāli viss bija kaut cik okay. Ja vien paskatoties tuvāk uz petījumu skalām sapratu, ka viņš pārāk ātri aug (gigantiskā ātrumā), tas neatbilda mūsu vispārējiem resursiem - izaudzētos dinozaurus bija paradzēts turēt zem labaratorijas, nevis kaut kāda mākslīgā augšzemes vidē. Netika vērā ņemti mani ziņojumi, kuros smalki un skaidri tika izsijāti iemesli, kāpēc šai radībai ir jāmirst. Dābūju pat pastāvēt un paargumentēt pasaules augstākaja tiesā, bet bez rezultātiem. Kas beigās notika ar Tiranozauru - neatceros, jo tūlīt pēc tam es jau atrados citā sapnī.

cannibalsmith:

Cīnījos pret skolotāju. Cīņa notika tā:
Katram no mums ir noteikts daudzums dzīvības un naudas (skolotājai vairāk abu). Par naudu var pirkt bonusus. Norādot ar pirkstu, no tā gala izšaujas sakošļāta papīra lodītes kā no ložmetēja. Cīņas laukums bija divas lielas ar eju savienotas klases. Un varēja lidot. Cīņā it kā piedalījās arī darkans, bet viņš tikai sēdēja solā un kaut ko rakstīja.

Skolotāja bija ļoti spēcīgs pretinieks un cīņas sākumā jau sašāva mani pamatīgi. Lai, zaudējot cīņu, es nenomirtu pavisam, es nopirku bonusu Stiprās Aknas. Es sāku lidot lielākiem lokiem. Aizlidoju aiz Darkana galda un paslēpos zem krēsla (nevis sola), un paprasīju, vai viņam nav kādu bonusu. Viņš man atbildēja, ka tūlīt uzrakstīs Marine Powerup, lai es tikmēr vēl palidinoties. Es izmetos no krēslapakšas un, raidot sēriju papīriņu skolotājas virzienā, slaidā lokā aizlidoju uz otru klasi. Tā vietā lai man sekotu, skolotāja sāka kempot pie ejas starp klasēm. Es sagaidīju izdevīgāku momentu un, swoosh, lielā ātrumā izlidoju cauri ejai, veiksmīgi izveiroties no vairuma lodīšu. Aizlidoju pie Darkana un viņš man iedeva veikala čeku. Es to atlocīju vaļā un konstatēju, ka tas nav vis bonuss, bet gan saraksts ar Marine bonusiem: Marine Boots, Marine Guns, Marine Powerup... Es viņu sāku skaļi lasīt cerībā, ka kāds no tiem iedarbosies.
Skolotāja: "Ugh, lameri. Es Darkanam to iešmaucu kabatā, lai apmānītu jūs."
Tā nu es cīņu zaudēju, bet nenomiru dēļ Stiprajām Aknām. :)

darkans:

Pēdējās dienas diezgan nogurdinošas, tādēļ šodien ap vieniem dienā parubījos uz dīvāna, uz kādām četrām stundām. Redzēju vairākus ļoti spilgtus sapņus, sen tā nebija bijis. Pamostoties atcerējos tikai divus no tiem.

( 2 pusdienlaika sapņi )

cannibalsmith:

Sapnis graudainā (deviņdesmito gadu VGA 320x240 256 krāsas) 2D grafikā. Arkāde. Skraidu pa līmeņiem, sitot monstrus un vācot bonusus. Pats sevi redzu no malas (kā spēlētājs redz ekrānu). Spēles mehāniku var salīdzināt ar Bomberman - līmenis plakans no augšas un sastāv no blokiem. Bloki parasti ir šķēršļi vai lamatas. Apkārt skraida monstri un cenšas mani novākt. Viņiem tas arī daudzreiz izdodas, bet es atdzimstu līmeņa sākumā. Īsi pirms pamodos, tiku līdz ļoti grūtai vietai, kur daudzi monstri bija imūni pret manu bisi, bet maģiju man nepatika lietot.

Es pat saņēmos uzskicēt šo to!

Papildināts: Shotgunman! :D

cannibalsmith:

Sapņoju par gaidāmo pilsētas aizstāvēšanas kauju Traxa DnD spēlē. Sapnis sākās ar fakta konstatāciju, ka mēs esam sliktāk sagatavojušies nekā vajadzētu un, un vēl bez manis ir tikai darkans. Vēl viena pamatīga atšķirība ir tā, ka viss notiek augstu kalnos dziļas ziemas apstākļos. Nemitīgi snieg. Sākas kauja, un es cītīgi komandēju pilsētas aizstāvjus. Pats Traxs ir viens no komandieriem, un es viņam rādu savu kaujas plānu uz kartes. Darkans tikmēr personīgi kaujas laukā ugunsbumbas mētā.

Pēc vairāku stundu kaujas (kuras laikā neviena no pusēm negūst pārsvaru), es gribu ieturēt pusdienas, un konstatēju, ka mani zobi ir ļoti netīri. Aizeju uz tualeti iztīrīt tos ar Colgate Total. Uzlieku uz birstes pavisam mazliet zobu pastas un sāku tīrīt. Tīrot konstatēju, ka emalja nāk nost, un zobi un smaganas paliek jēli. Te nu man sāk jukt realitāte ar šo un iepriekšējajiem sapņiem. Jā, es šajā sapnī atceros, ka man jau reiz zobi izkrita. Domāju:
"Ak nē, tikai ne atkal! Bāc, vajadzēja tomēr aiziet pie zobārsta nevis to memory karti pirkt. Tagad būs jāprasa nauda senčiem."
Te pēkšņi nez no kurienes ierodas mamma ar pilniem RIMI iepirkuma maisiem, un es pamostos.

cannibalsmith:

Divdimensiju sprite datorgrafikas sapnis. Stratēģija. Es komandēju nelielu floti ar dažāda izmēra zemūdenēm zilā okeānā, kur apkārt peld mazas jaukas zivtiņas. Peldot viņas rotē ap savu asi gareniski. Es viņas vācu kā resursu lai apgreidotu savu lielo zemūdeni. Ilgu laiku lēni attīstos līdz attopos, ka jāuzbūve vairāk villageri! Kautkā sagadās, ka eskorta zemūdenes atpaliek no manas lielās zemūdenes un pēkšņi uzbrūk martinalsmith zemūdene (viņš personīgi neparādās sapnī, taču instinktīvi zinu, ka to zemūdni sūtīja viņš) ar asām malām un cenšas sagriezt manu zemūdeni. Es personīgi jūtu sāpes, itkā griezts tiktu man pašam. Pamostos.

josephine16:

Sapnjoju par vasarniicu uz uudens... taa kaa vientulja sala... un apkaart uudens un vienmeer jaatkarojas no haiziviim, kas nekad neizskataas pietiekami reaalas, bet taadas kaa rakjetes, bez maz vai mehaaniskas... tad nu es ar taam haiziviim tur vilaik slakteejos.

pelican:

jūs esat kādreiz nosapņojuši sapni un pēc tam to pašu sapni sapņojuši atpakaļgaitā?
biju vjetnamiešu ģenerāļa meita, kas pa kluso pīpē marihuānu. līdz ar tumsas iestāšanos man uzbruka dažādi suņi. koda plecos, rokās, kājās. nekur nevarēja paslēpties. tad nāca rīts un mani pie kāda īrijas klostera nolaupīja mongoliešu helikopteris (šeit sapnis uzkarās), nolaupīja kādas četras reizes. un tad sapnis aiziet atpakaļgaitā, nakts, suņi,...marihuāna,..un tas, kas pirmoreiz nebija..lidosta, pārbēgšana uz citurieni.

josephine16:

Šonakt seiloju pa kariibu juuru un ciiniijos ar kkaadu nevaajo veci... =D
Kaa tas kashkjis panesaas vairs neatceros, atceros, ka vinjam kko makten riebiigu samuldeeju un tad, beegot no vinja, pieceelos. =D

likvidet:

šonakt gan bija traks slaktiņš. tuksnešainā apvidū bija noīrēta māja. visi labie ļautiņi aizbrauca projām un mājā paliku es un ļaunais personāžs, kas sastāvēja no 1.cilvēka 2.vārīta cīsiņa 3.nenosakāmas sugas dzīvnieka.
visi kā viens viņi gribēja mani nogalināt. arī cīsiņam bija mute ar sapuvušiem ilkņu zobiem, rokas un kājas nebija, tāpēc nevarēja paiet, nācās gulēt uz galda. visi ļaunie mēģina man brukt virsū(tā kā cīsiņš nevar kustēties, viņš uztaisa niknu sejas izteiksmi un rūc), bet mans noskaņojums nenesas uz miršanu un es ņemu dunci un nolemju visiem pārgriezt rīkles. cilvēkam, cīsiņam un dzīvniekam nu ir lemts nāvējošs liktenis. reizēm griežot kaklā kārtīgi nepārgriežas un nākas tajā pašā svaigajā rētā griezt otrreiz, nepatīkami. ļaunie gan turējās braši, cilvēku vienreiz nogalināju, vairākkārt iegriežot rīkli, taču pēc kāda laika viņš atdzīvojās, tāpēc nācās griezt vēlreiz. arī cīsiņš nebija viegls upuris, arī vairākas reizes nācās dunci vicināt. dzīvnieks bija vājāks un mierīgāks, tāpēc to pieveicu ātri. jāpiebilst, ka to visu darīju ar milzīgu riebumu un žēlumu par to, ka man kāds jānogalina. bet te nostrādāja izdzīvošanas likums, neko darīt.

likvidet:

shonakts sapnis.
istabā atrodas divas divstāvu gultas, starp kurām ir siena ar logu, tā, ka atrodoties vienā gultā var pa logu redzēt, kas notiek tajā otrajaa(nekādas perversijas nebūs). vienas gultas otrajaa stāvā atradās pirmā cilvēku komanda, kurā biju arī es, bet otrās gultas otrajā stāvā otrā komanda. mūsu komandā trīs cilvēki, bet pretiniekiu - divi. sākās kauja, kas izskatījās tā - abas komandas lēkā pa gultu, cik vien spēka! atceros, ka no manis nāca ārā gan tādi ļaunumīgi smiekli, gan dusmas, nu cīņa bij ne pa jokam(a kur tur īsti cīņa es nezinu)! tad mūsu teritorijā viens no pretiniekiem ielauzās un es sāku ne pa jokam ārdīties, saucu viņu par okupantu cūku(kur sakars?), robežpārkāpēju un ko tik vēl ne! nolamājos tik briesmīgi, ka pilnīgi bij jāpamostas! nu trakums viens!
un vēl es par kafiju sapņoju, tikai neatceros ko īsti.