sapņojam

darkans:

Pēdējās dienas diezgan nogurdinošas, tādēļ šodien ap vieniem dienā parubījos uz dīvāna, uz kādām četrām stundām. Redzēju vairākus ļoti spilgtus sapņus, sen tā nebija bijis. Pamostoties atcerējos tikai divus no tiem.



1.sapnis
Atrodos savā dzīvoklī, dzirdu trauksmes sirēnas. Saprotu, ka sācies kkāds karš, citplanētiešu invāzija vai kkas tāds, bet informācijas nekādas nav. Pa logiem redzu ļoti zemu lidojošas kara lidmašīnas. Tās šauj kkādas raķetes no kurām viena trāpa kaimiņu dzīvoklī. Nodomāju, ka atrasties mājās nav droši. Tajā brīdī no liela melna helikoptera ar virvēm nolaižas divi specvienības kareivji uz mana balkona un gatavojas ielauzties. Es steidzami attaisu viņiem balkona durvis, pirms viņi tās salauž. Tad šie ienāk, noņem ķiveres, saka ka viņi ir glābēji un vāks civilos uz drošāku vietu, bet pirms tam viņiem jāpārmeklē dzīvoklis vai te nav vēl kāds. Es saku ka ok, tad šie ieiet manā istabā un sāk pētīt manu audio sistēmu, sakot kko tādā stilā: "eu čalīt, ahūna laba sistēma, davai jāuzliek šitas..." tad viņš izvelk no kabatas audio kaseti, ieliek maģī un tin to uz priekšu un atpakaļ meklējot kkādu dziesmu. Otrs pa to laiku šķiro kkādas vecas audio kasetes un meklē ko vēl varētu uzlikt. Es stāvu un esmu ļoti sašutis, par viņu attieksmi.

2.sapnis
[neatminams sākums] Eju pa kkādām kāpnēm uz augšu, kopā ar cannibalsmith, pa ceļam sveicinoties ar personām kuras es pazīstu no citiem sapņiem. Iepazīstinu viņus, sakot "tas ir tas un tas, mēs vienreiz kopā tusējām kādā citā manā sapnī". Tālāk es uzkāpju līdz kādai istabai, ar palieliem logiem. Spriežot pēc skata no loga, esmu savas vasarnīcas otrajā stāvā. Pēkšņi sapnis nedaudz "nogļučī" un es saprotu, ka īstenībā es guļu, un šis ir sapnis. Sāku testēt fiziku - skrienu pa sienām, līdzīgi kā Neo. Nodomāju, "bāc, kruta, vajag vēl kko krutu izdarīt" un ieskrienos un izlecu pa logu, cerībā kkur aizlidot. Nokrītu zālājā un smagi atdauzu pēcpusi. Nodomāju "hmm... nu tik sāpīgi kā dzīvē nebija, bet bāc, arī sapņos krist ir ļoti nepatīkami".  Tad cenšos lidot - bezjēdzīgi lēkāju bez jebkādiem panākumiem, līdz beidzot izdodas noplanēt kādus 10 metrus ar ieskrējienu. Tad pēkši skrienu pa āgenskalna ielām, ik pa brīdim noplanējot (nu par lidošanu to nevarēja nosaukt) kādus 20 -30 metrus, skraidīju vēl pa māju sienām izbaudot pavājinātu gravitāti. Tad rodas ideja, ka vajag atrast kādu augstu ēku. Ieraugu televīzijas torni. Nodomāju, ka nepaspēšu līdz sapņa beigām tur aizskriet, būs jābrauc ar mašīnu. Redzu kā stāvvietā tantuks krāmē rimi maisus. Es pieskrienu un garā, garā lēcienā izgrūžu viņu no mašīnas ar visiem maisiem. Pielaižu motoru, sāku braukt un pamostos.