sapņojam

cannibalsmith:

Dzīvojām centrifūgā. Nu ziniet tādā kā Space Odissey, ķipa mākslīgā gravitācija kosmosā n stuff. Taču mēs nebijām kosmosā, bet gan uz salas, un pašā centrifūgā bija riktīga antigravitācija. Gulējām mēs vienmērīgi izkārtojušies, lai pārāk nenovirzītu centrifūgas smaguma centru.

Tad mēs ar māsu braukājām tādā kā gaisa tramvajiņā, taču īstenībā tā bija tāda milzīga sliede, kur man kājas iekšā iesprūda un mēs pa to sliedi kaut kā slīdējām uz priekšu. Centrifūga izrādījās karājamies gaisā virs salas. Mēs veicām lielu apli ap salu un cauri visādiem šķēršļiem, piemēram zemiem kokiem, kas pa pieri sadod, ja nepieliecās, utml.

Atgriezāmies centrifūgā. Tad tai uzbruka teroristi. Viņi sāka plēst nost centrifūgas sienas, un varēja redzēt kā zeme apkārt griežas. Es paņēmu ar skābi pildītu ūdens pistoli un apšaudīju teroristus. Viņi nošāva vectēvu. Vēl atklājās, ka antigravitācija sniedzas arī mazliet ārpus centrifūgas sienām, jo varēja staigāt pa tukšu gaisu blakus centrifūgas grīdas malai.

(Pirmā nakts turot acis vaļā guļus uz sāniem. Šoreiz patiešām nepamanīju kā aizmigu!)