sapņojam

cannibalsmith:

Karš kaut kāds. Mēs kādā pilsētā "tīram" mājas. Pretinieki bruņoti ar ar lāzertēmekļiem aprīkotām plintēm, kamēr mums tādi dīvainas vienrokturamas automātpistoles-granātmetēji. Ļoti bieži beidzas munīcija, un esam spiesti izmantot granātas nevietā.

Tad dabūju belzienu pa seju un izšķobīju zobu. Aiziet, zobu sanpnis! Nevaru aizvērt muti, sāp, kad mēģinu. Ilgi staigāju apkārt un mocos. Siekala tek no vaļējās mutes. Beigās atradu spoguli un ieraudzīju, ka viens no priekšzobiem un divi sānos karājas uz smaganas kā piena zobi. Paņemu, ar roku visus izrauju un gatavs. Sapņa beigās pamanu, ka šis karš ir mēs un musulmaņi pret citiem musulmaņiem.

cannibalsmith:

Sapņoju par gaidāmo pilsētas aizstāvēšanas kauju Traxa DnD spēlē. Sapnis sākās ar fakta konstatāciju, ka mēs esam sliktāk sagatavojušies nekā vajadzētu un, un vēl bez manis ir tikai darkans. Vēl viena pamatīga atšķirība ir tā, ka viss notiek augstu kalnos dziļas ziemas apstākļos. Nemitīgi snieg. Sākas kauja, un es cītīgi komandēju pilsētas aizstāvjus. Pats Traxs ir viens no komandieriem, un es viņam rādu savu kaujas plānu uz kartes. Darkans tikmēr personīgi kaujas laukā ugunsbumbas mētā.

Pēc vairāku stundu kaujas (kuras laikā neviena no pusēm negūst pārsvaru), es gribu ieturēt pusdienas, un konstatēju, ka mani zobi ir ļoti netīri. Aizeju uz tualeti iztīrīt tos ar Colgate Total. Uzlieku uz birstes pavisam mazliet zobu pastas un sāku tīrīt. Tīrot konstatēju, ka emalja nāk nost, un zobi un smaganas paliek jēli. Te nu man sāk jukt realitāte ar šo un iepriekšējajiem sapņiem. Jā, es šajā sapnī atceros, ka man jau reiz zobi izkrita. Domāju:
"Ak nē, tikai ne atkal! Bāc, vajadzēja tomēr aiziet pie zobārsta nevis to memory karti pirkt. Tagad būs jāprasa nauda senčiem."
Te pēkšņi nez no kurienes ierodas mamma ar pilniem RIMI iepirkuma maisiem, un es pamostos.

likvidet:

ja nu tā sākām, tad es arī vienu šonakts īso sapni.
atrodos skaistā vietā, plūst upe, pār kuru ved tilts, apkārt zaļojoši koki, un ir vasara. upē peldas divi cilvēki, es kopā ar sirmu vīru ar tikpat sirmu bārdu, eju pāri tiltam. tad pamanu, ka vēl viens peldētājs taisas no krasta nelielās kraujas ar galvu pa priekšu lekt ūdenī. ielec, taču pārlieku tuvu krastam, un, netrāpījis īstajā dziļumā, iestieg smiltīs - pati galva ūdens apskalota iegrimusi dziļi smiltīs, bet viss rumpis un kājas ārpus ūdens taisnas kā stabs. es vilcinos, nezinu, ko darīt, nesaprotu situāciju. galu galā aizskrienu līdz nelaimē nokļuvušajam, ar rokām sataustu zem ūdens smiltīs ieaugušo seju un saucu palīgā cilvēkus. pieskrien divi puišeļi un aiz kājām izvelk viņu ārā. tālāk vairs bildi neredzu, bet paliek tikai sajūtas un domas par to, vai cilvēks dzīvs. (nenoskaidroju)

tajā pašā naktī arī sapņoju par zobu izkrišanu. taču šoreiz salīdzinot ar citām zobu sapņu reizēm bija vēl nepatīkamāk, jo likās, ka nu ir pa īstam, ka nesapņoju.
sākumā, kā vienmēr, ar mēli pārbraucu zobu rindām un secinu ka augšā priekšējais zobs kustās. tik ilgi viņu mocu, līdz izkrīt. seko nākamais zobs, un atkal nākamais. sākas histērija, lūdzos sev, lai šis būtu sapnis, bet nekā, esmu pārliecībā, ka atrodos reālajā plaknē. sāku skraidīt pa kāpnēm(biežs sapņu piedāvātais elements), līdz beidzot tomēr pamostos.