sapņojam

likvidet posted in sapnji:

ja nu tā sākām, tad es arī vienu šonakts īso sapni.
atrodos skaistā vietā, plūst upe, pār kuru ved tilts, apkārt zaļojoši koki, un ir vasara. upē peldas divi cilvēki, es kopā ar sirmu vīru ar tikpat sirmu bārdu, eju pāri tiltam. tad pamanu, ka vēl viens peldētājs taisas no krasta nelielās kraujas ar galvu pa priekšu lekt ūdenī. ielec, taču pārlieku tuvu krastam, un, netrāpījis īstajā dziļumā, iestieg smiltīs - pati galva ūdens apskalota iegrimusi dziļi smiltīs, bet viss rumpis un kājas ārpus ūdens taisnas kā stabs. es vilcinos, nezinu, ko darīt, nesaprotu situāciju. galu galā aizskrienu līdz nelaimē nokļuvušajam, ar rokām sataustu zem ūdens smiltīs ieaugušo seju un saucu palīgā cilvēkus. pieskrien divi puišeļi un aiz kājām izvelk viņu ārā. tālāk vairs bildi neredzu, bet paliek tikai sajūtas un domas par to, vai cilvēks dzīvs. (nenoskaidroju)

tajā pašā naktī arī sapņoju par zobu izkrišanu. taču šoreiz salīdzinot ar citām zobu sapņu reizēm bija vēl nepatīkamāk, jo likās, ka nu ir pa īstam, ka nesapņoju.
sākumā, kā vienmēr, ar mēli pārbraucu zobu rindām un secinu ka augšā priekšējais zobs kustās. tik ilgi viņu mocu, līdz izkrīt. seko nākamais zobs, un atkal nākamais. sākas histērija, lūdzos sev, lai šis būtu sapnis, bet nekā, esmu pārliecībā, ka atrodos reālajā plaknē. sāku skraidīt pa kāpnēm(biežs sapņu piedāvātais elements), līdz beidzot tomēr pamostos.