sapņojam

likvidet:

Interesanti, ar ko tas saistīts, agrāk līdzīgi daudz reizes bijis, un arī šonakt - briesmīga sāpe, nu, viens tēls neatlaidīgi ar pirkstu bakstīja manā kreisajā sānā un tas ir tāds diskomforts un sāp nenormāli. Atceros, ka senāk mani piemeklēja sapņi, kur es cīnos ringā un pretinieks vienmēr pamanās ar dunci iedurt, parasti mugurā, sajūtas tādas pašas, tikai vēl spēcīgākas. Nu lūk, no tās pirksta bakstīšanas es nakts vidū aiz sāpēm pamodos un domāju, ka šī jau nav pirmā reize, kad tajā pašā sānā dur, tad protams gribas pieņemt domu, ka man tiek uz kaut ko norādīts. Varu iedomāties, uz ko norāda sāpes mugurā, bet sānā, nav ideju.

cannibalsmith:

Šorīt sapņoju par kosmosu. Visas atklāta kosmosa scēnas bija no 3. personas, smukā 3D grafikā. Sākumā ceļoju nelielā man piederošā kuģītī kopā ar diviem citiem kosmonautiem. Es pats personīgi pilotēju. Skaidri neatceros, kas tieši notika, bet nebeidzās labi, or something.

Tad pa starpām es kravas kuģī vedu plazmu un mani noķēra pirāti, un izmantoja kuģī esošo enerģijas konvertoru, lai visu plazmu pataisītu par munīciju. Visu pievāca un aiztinās. Piezvanīju uz mājām un pateicu, ka man nekas nekait. Kārtībnieki plātīja rokas, sak' visa krava tāpat munīcijā pārstrādāta.

Tad es pievienojos citai komandai kā pilots uz lielāka un ļoti smuka un ātra kuģa, kas bija tādas plūdlīnijas formnas līdzīgi kā mūsdienu lidmašīnas, tikai ar asimteriskiem spārniem. Tajā braucienā arī es paņēmu līdzi savus čomus. Aizbraucām mēs uz kādu ekzotisku planētu un lidojām pa kanjonu. Planēta bija pilna ar neiespējamiem augiem un dzīvniekiem: milzu kosas, niedres (ar bumbuļiem galā), dīvainas formas koki. Milzu ērgļi un tīģeri. Scēna pārmetās: uz sauszemes cīnījās haizivs un krokodils. Haizivs iebāza krokodilam mutē savus taustekļus un sāka sūkt enerģiju ārā. (Redzes punkts: krokodila iekšas) Krokodils savukārt iebāza taustekļus haizivs taustekļos un sāka sūkt enerģiju atpakaļ. Tā viņi tur cīnījās. Viens no maniem čomiem kosmonautiem:
"Re, krokodils vinnē, haizivs tagad pārvērtīsies par smuku taurenīti!"
Un āreče, haizivs patiešām aizauga ciet: seja mute pazuda un atstāja gludu vietu, spuras ielīda ķermenī. Palika tāda kūniņa.

Tad es "pamodos" savā istabā. Mani modināja viens no čomiem. Es konstatēju, ka man vairākās ķermeņa daļās ir nobrāzumi un zem ādās izrādās nevis miesa, bet zila plazma! Tā es kādu brīdi rausījos spazmās (nu ķipa sāpes, bet nesāp. dīvina sajūta.) kamēr pamodos pa īstam.

(Piezīme: Iespaidojos no vakar lasītā Fading Suns?)