sapņojam

cannibalsmith:

Atrados uz Marsa (vai Mēness) nākotē. Viss apdzīvots. Satiksme ar Zemi notiek ar vilcieniem un kuģiem steam punk style - viņiem ir raķešdzinēji, un viņi attiecīgi paceļas no ūdens vai sliedēm. Es neatceros visu "stāstu" bet interesantus fragmentus. Skrienot augšup pa zemām trepēm, kas veda iekšā rotaļlietu veikalā, es domāju "o, cik reāla sajūta". Taču sapnis neapzinātais. Tad es pa starpām redzēju vīzijas par to, kā notikusi terraformēšana un kolonizēšana - līdzīgi kā multenenēs, kur tu nospied kastītei pogu un tur izlocās laukā, piemēram, atrakciju parks.

Tad es "pamodos" un attapos krēslā. Biju samiegojies - ļoti slikta redzamība. Taču es redzēju savas rokas, un kad tās kustināju, tās kļuva puscaurspīdīgas un atstāja puscaurspīdīgu roku attēlus to sākotnējos stāvokļos. Tad man kāds ieknieba. Ļoti reāli.

Tad sapnis nomainījās uz melnbaltu dokumentālo filmu par čubāru, kuru ielika kaut kādā mehāniskā krēslā un mocīja. Seno laiku zinātne, you know. Tad es pamodos.

cannibalsmith:

Sākumā biju lielā telpā ar skatuvi. Uz skatuves bija stalažas, kas patiesībā bija saliekamās trepes. Es pa viņām uzkāpu, bet ne līdz pašai augšai, jo man vienmēr bail pašā augšā. Tur bija vēl viens mans biedrs, bet nezinu, kas. Tad mēs uz brīdi pametām to telpu, bet kad atgriezāmies, tur bija ļaunītis, kas bija izdarījis neatceros ko.

Tad mēs spēlējāmies mežā. Tas bija sauss kāpu mežs kā Jūrmalā. Pienāca nakts un bija jāiet mājās. Mani spēļu biedri nedabīgi ātri aizskrēja prom uz mājām, un es netiku viņiem līdzi. Izskrēju laukā no meža un nonācu dzīvžogu ielā, kur visapkārt vasarnīcas. Tumsa bija teju vai ar roku grābjama - tālāk par nepilniem desmit metriem neko nevarēju redzēt. Zināju, ka gan mana, gan Ērgļu māja ir tepat tuvumā.

Te pēkšņi no tumsas izskrēja Ruta, Vilis un Diāna, kam drīz sekoja... es! Mans otrs "es" arī bija tērpies pidžamā - tieši tajā, kura man nomoda pasaulē tajā brīdī mugurā. Viņš bija identiska mana kopija izņemot to, ka viņam īsi mati. Es nodomāju: "Viņš ir no nākotnes?" Mana kopija sāka man kaut ko dedzīgi stāstīt, bet es ieraudzīju, kāds izskatos no malas savā uzvedībā, žestos, runas manierē. Kādas šausmas!! Es sāku smieties un norādīju savam otram "es" uz savu novērojumu. Mēs abi smējāmies, un es pamodos. 2:46 naktī.

josephine16:

/me ar saņemsies un kādu sapni iemetīs... lai jau te tā štele bišku bīdās uz priekšu [heh, varbūt ka izdodas izraisīt masu psihozi ;D]
Tātad... vispār man atkal kādu laiku bija tukšias periods... tb neatcerējos [necentos atcerēties?] sapņus... bet tagad atkal esmu aktīvs.. he!
Vakar vakarā savā piezīmju blociņā ierakstīju, ka no rīta pieceļoties atcerēšos sapņus un patiesībā, kad no rīta piecēlos es bez maz vai apmulsu, cik daudz visu ko varēju atcerēties... dažādi sapņi... daudz visādu jokainību uh, taisni vai prieks!

Viss interesantākais no tā visa, ko pa visu nakti redzēju man likās - skola... it kā pavisam pierasta lieta ne? Bet šoreiz skola bija... ūū... no iekšpuses skola, kā jau skola, ja neskaita dažas papildu telpas. Vislabāk atceros Vienu divstāvīgu telpu, kas bija stāvgrūdām piekrauta ar visvisādiem interesantiem tehnikas brīnumiem. It kā tur neviens bez atļaujas iet nedrīkstēja, bet man bija gluži vienalga, jo biju gatavs uz turiei pārcelties kauču uz dzīvi. Vēl bija interesanti tas, ka skolu... nu labi "skolu" redzēju arī no ārpuses gandrīz kā no putna lidojuma... Tā izskatījās kā milzīga kupolveidīga ēka... visa metālā ar dažnedažādām plakanām metāla caurulēm, kas uz sienas veidoja interesantu rakstu... Visādas gaismiņas un vēl visādi brīnumi... nu riktīgi futūristiska... ā nu jā un ārpusē vēl bija tāda kaudzīte jautru robotiņu, kas neaizmirsa arī pasveicināt... :D

cannibalsmith:

University (don't magine a campus coz it's not). Classroom. Classtmates. Chemistry teacher from my highschool (not first time I see her in my dreams) hands out papers for access to exams or something. While she does it, I'm chatting with Gwaihir. At one point in this process he too goes to the teacher and gets his paper. Then handing-out is over and I notice I've been missed. Class disperses. I walk up to the teacher and tell her I was missed.
She: "Oh, well, let me congratulate you for you're only one to have been kicked out already." *shakes my hand*
I go outside, Gwaihir follows me. Outside we don't end up in the street, but on a walkway very high above the ground (think 5th Element). We walk and chat:
Me: "Oh well. At least I got freedom, heh. Hardest part will be breaking it to may parents."
Gwai: "Ah, don't worry."
Then his girlfrined (or wife or something?) comes and joins up with us. Now due her being rather short, I notice that Gwihir looks tall (big?). Other features might be inaccurate: tanned skin, dark hair. He runs up to a trashcan, drops something in it, and returns. We go on:
Me: "But why did you choose this university."
Gwai: "Because a gaming shop (MTG, DnD, etc.) is along the way from home."
Then we go to a restaurant/bar/pub/whatever. It's on the same level above the ground. After some fuss with getting in (some granny in a wheelchair was blocking the entrance) we find ourselves a table, and the dream interrupts. 9 am.

(Sapnis angliski, jo es viņu nopublicēju arī kādā ārzemju forumā, un slinkums pārrakstīt - tāpat visi šeit zin angļu valodu... es ceru... tā ir?)