sapņojam

cannibalsmith:

Sapņoju par to, kā es aizbraucu uz Ameriku. Sapnis sākās ar to, ka as jau atrados tur kaut kādā terminālī. Aizgāju uz vietējo bāru un uzreiz satiku pāris latviešus. Ķipa viņi te ir atbraukuši dzert. Diezgan ilgi tusēju ar viņiem. Latvieši man deva kādus padomus.

Tad ieradās Anna ar vilcienu (uz Ameriku ar vilcienu!?). Patusējām apkārt. Tad ieradās Vecmāmiņa ar Vectētiņu. No viņiem uzzināju, ka Ērgļiem ir vasarnīca Amerikā, un Vecmāmiņa ar Vectētiņu to pieskata. Saucās Spīdumiņi vai kaut kā tā. Mazliet iekodām un devāmies uz viesnīcu. Bet Anna devās atpakaļ gulēt vilcienā. Braucām ar trolejbusu. A trolejbusi tur kenijiešu stilā - pārpildīti, un cilvēki rāpjas pa ārpusi virsū masā. Un mazi bērni karājas pie stangām. Iekāpis trolejbusā atskārtu, ka neesmu nopircis biļeti (tramvaju variants), bet kāda pasažiere izdāvināja divas biļetes.

Nākamajā dienā visi satikāmies kaut kādā ēstuvē. Ieradās arī Ērgļi un arī mani vecāki. Pārspriedām došanos uz Ērgļu vasarnīcu. Es daudz ēdu. No citu porcijām pat. Tad visi devāmies pēc vīzām. Visapkārt karavīri. Pa ceļam redzēju kā čubārs oranžā kurtkā cenšās atņemt karavīriem šaujamos. Kad nesanāca, viņš pieskrēja pie cita karavīra un mēģināja izraut ieroci no rokām. Bija arī latviešu karavīri - manāmi lielāki augumā par amerikāņiem, un viņiem uz mugursomas Latvijas karogs ar Irākas karoga tekstu pa virsu. Tētuks uzlika galvā kasku un izskatījās ļoti smieklīgi.

Tad mēs izdomājām, ka tiksim pāri robežai ar kafejnīcas atļauju, jo Ērgļiem ir kravas mašīna (gaziks) kurai kuzavā ir ierīkota kafejnīca. Tad bija trešās parsonas datorspēles epizode, kur es vadīju gaziku pa šaurām ielām. Bet es pats tajā neatrados. Es skrēju pa ielām un sekoju kādam no ģimenes, un mēģināju noķert gaziku. Mazliet apmaldījos.

Tad ielas pārtapa gaiteņos un es ilgi skrēju cauri gaiteņiem. Kādā gaitenī, kāds garāmgājējs ieslēdza gaismu, un kaut arī tā ieslēdzās normāli, es atcerējos, ka sapnī ķipa tak tā nevar. Sapratu, ka sapnis, bet izlēmu turpināt sekot pašreizējam stāstam. Tālāk devos lejā pa kāpnēm. Savā apzinātumā, paskatoties uz leju starp trepēm, redzēju, ka apakšējie stāvi ģenerējas, man kāpjot uz leju. Un tad es laikam pamodos.