sapņojam

psihs posted in sapnji:

Tikko kā bija 2 apzinātie sapņi, es pamodos un man bija sausa mute, tapēc domāju piecelties un aiziet padzerties, bet nevarēju piecelties, jo bija miega paralīze vel, un tad pēkšņi likās, ka apstjās sirds un mirstu, it kā uzlidoju kaut kur augšā, bet viss apkārt bija tumšs. Pie sevis domāju nē nedrīkstu vel mirt, bet pēc kāda laika it kā samierinājos, padomāju, nu labi, jauns jau vel biju, bet beidzot varbūt būs miers (no dzīves. utt.), bet pēc kāda laika, drīz pēctam pamodos. Kad pamodos sanāca velreiz aizmigt, sākumā bija tāda džinkstoņa ausīs, un es jutu, ka varu kontrolēt tās džinkstoņas frekfenci. Ļāvos lai viņa paliek arvien smalkāka, kamēr viņa kļuva par tādu kā pīkstienu, un tad es piecēlos no gultas un ieraudzīju savu logu. Šoreiz biju pārsteigts, jo nebija man apkārt tumšs, bet ārā bija gaišs, rudens laikam. Izlidoju pa logu ārā, drusku ielidoju jumtā, bet tas jau nekas. Skatos kokiem visiem vienādas lapas (zaļas, ovālas), skatos atkal uz lapām (brīnos kapēc tādas lapas), lapas paliek par kļavas lapām. Lidoju tālāk, skatos parkā kaut kāda aka, bet es zinu, ka dzīvē tur tā aka nav, skatos uz aku, un viņa paliek par krūmu. Ieraugu, pretējo māju, kas sapnī ir nevis sarkana, bet balta. Redzu, ka logā stāv kaut kāda meitene. Ielidoju pie viņas, pieskaros ar roku galvai, meitene kaut ko novicinājās ar rokām un pārtapa par vīrieti. Tad es pamodos un izdomāju, ka beidzot jāiet padzerties.