Publicēta: 08:12 27.02.2008.

Rīga, 27.febr., LETA. Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā vakar notika viedokļu apmaiņa par to, kādu ietekmi uz kolektīvajiem līgumiem un darba ņēmēju norīkošanu Eiropas Savienības (ES) robežās atstās Eiropas Kopienu tiesas (EKT) spriedumi "Laval" un "Viking Line" lietās.
EKT pagājušā gada 17.decembrī pieņemtajā spriedumā par "Laval un partneri" atzina, - lai arī kolektīvā rīcība ir viena no būtiskākajām pamattiesībām darba attiecībās Eiropā, tai ir ierobežojumi. Pirms tam, 11.decembrī, tiesa pieņēma spriedumu "Viking Line" lietā par uzņēmējdarbības brīvības ierobežojumiem Somijas prāmju kompānijai, kas vēlējās nodarbināt igauņu apkalpi.
Eiropas tiesību eksperts, Upsalas Universitātes pasniedzējs Jonass Malmbergs atzīmēja, ka jau tagad ES dalībvalstīs vērojama tendence palielināt minimālo darba algu. Eksperta skatījumā, spriedums ietekmēs Ziemeļvalstīs nostiprinājušos īpašo kolektīvo līgumu modeli, jo tiesa uzsvērusi "minimālās aizsardzības" principu. Tas paredz, ka darba ņēmēju aizsardzība jāsamēro ar pakalpojumu sniegšanas un uzņēmējdarbības brīvību.
"Laval" gadījumā spriedums atzīst, ka arodbiedrību prasībām jābūt proporcionālām koplīgumu mērķim garantēt darba ņēmēju minimālu aizsardzību, ko paredz Darbā norīkošanas direktīva. Taču arodbiedrības prasības bija augstākas par minimālajām, un būvdarbu bloķēšana sakarā ar zemāko darba samaksu nebija proporcionāla.
Spriedumu asi kritizēja Eiropas Arodbiedrību konfederācijas pārstāvis Džons Monks. Viņaprāt, tas ir "nepareizs un bīstams", jo dod zaļo gaismu sociālajam dempingam un pat varētu apdraudēt Lisabonas līguma ratifikāciju. Tā kā nav zināms, ko tieši nozīmē "proporcionāls", spriedums paverot ceļu tiesvedībai par katru jaunu gadījumu.
Bažas par spriedumu sekām pauda vairāki deputāti, jautājot ekspertiem - kā turpmāk, ja jāievēro spriedums, izvairīties no sociālā dempinga, streika tiesību apdraudējuma un negodīgas konkurences. Valdis Dombrovskis, reaģējot uz kritiku par tiesas spriedumiem, jautāja, kādā veidā gan citādi uzņēmumus aizsargāt no patvaļīgām un nepamatotām arodbiedrību prasībām.
Kā ziņots, 2004.gada maijā Latvijas sabiedrība “Laval un partneri Ltd" norīkoja Latvijas darba ņēmējus būvdarbu veikšanai Zviedrijā. Veikt darbus apņēmās meitas sabiedrība "L&P Baltic Bygg AB". Daļa no šiem darbiem bija skolas ēkas rekonstrukcija un paplašināšana Vaksholmas pilsētā.
2004.gada jūnijā "Laval" no vienas puses un Zviedrijas Būvniecības un publisko būvdarbu nozares darba ņēmēju arodbiedrība no otras puses uzsāka sarunas par algas likmju noteikšanu un par "Laval" pievienošanos būvniecības koplīgumam, bet vienošanās netika panākta. Novembrī arodbiedrība uzsāka kolektīvo rīcību blokādes veidā visos "Laval" būvobjektos Zviedrijā, un tai pievienojās Zviedrijas Elektriķu arodbiedrība. Rezultātā "Baltic Bygg" tika pasludināta par maksātnespējīgu, un norīkotie darba ņēmēji atgriezās Latvijā.
Zviedru Darba tiesa, kurā "Laval" cēla prasību, uzdeva Eiropas Kopienu tiesai jautājumu, vai Kopienu tiesības atļauj šādu kolektīvo rīcību.


patiesiibaa, to jau es sapratu helsinkos (esot seminaaraa), ka tas, kas tiek apdraudeets, ir ziemeljvalstu modelis - stipraas sociaalaa dialoga tradiicijas. liidz shim iznjeemumi parasti bija attieciinaati uz UK, jo vinjiem ir pilniigi citaada tiesiibu sisteema.. izskataas, ka tagad ziemeljvalstis vareetu veeleeties savu iipasho statusu attieciibaa uz sociaalo dialogu. liidz ar to ir tik asa kritika attieciibaa uz laval lietu tieshi no sho valstu puses
+
protams, dziivi sarezhgjiis tas, ka vienmeer kolektiivaas riiciibas gadiijumaa buus jaaizveertee sameeriigums, lietderiigums. zinaamaa meeraa zudiis kolektiivaas riiciibas jeega - aatri reagjeet pret darba deveeja kaadu darbiibu vai bezdarbiibu.
+
gribas sagaidiit, ko tad zviedru tiesa teiks savaa spriedumaa..