kaarteejais ieraksts par darbu. vairaak gan secinaajumu veidaa.
kad pirms astonjiem gadiem atnaacu straadaat, tad peekshnji sajutu, ka viss tas, ko universitaatee maaca, ir pilniigi nekas.. seminaaros un lekcijaas tos puzles gabalinjus diezgan raiti prati salikt kopaa, bet praksee peekshnji saproti, ka nemaz taa nav - ka kaut ko neatrodi, kaut kam paskrien garaam, kaut ko ne tur meegjini iebaazt..
jo ilgaak straadaa, jo vairaak, plashaak speej skatiit to probleemu.. un speej jau pamaniit tos puzles gabalinjus, kas varbuut kaadaa mirklii ir kaut kur pazudushi... speej identificeet ne tikai aciimredzamaas probleemas, bet arii taas, kas kaadaa mirklii no kaada stuura peekshnji var uzgluuneet..
shodien, vienaa mirklii pasmeejos... kaadreiz, gadus 10 - 12 atpakalj, man shkjita, ka tie juristi, kas raksta latvijas veestnesii, raksta graamatas ir baigie gudriishi, ka var uzticeeties tam, kas rakstiits.. tagad vairs taa nav... ar pieredzi mainaas arii attieksme, redzeejums.. turklaat, jo ilgaak kaadaa jomaa esi, jo dziljaak izpeeti to.. un kljuust aizvien interesantaak..