tikko taa aizdomaajos, ka shobriid man ir palikushas mazaak nekaa pusotra tesas dzheritsenas graamata. shodien saaku lasiit "the sinner".. atkal liikji, pataloganatomi, detektiivi... ir briizhi, protams, kad lasot shermulji paarskrien, bet vienalga - aizrauj, aizrauj, aizrauj..kaari seko liidzi tam, kas graamataa notiek..aprij katru lapu ar milzu zinjkaari..
vienaa briidii, kad nedaudz noguru no lasiishanas, aizdomaajos par to braucienu uz vtmec.. toreiz mums gadiijaas chetri svaigi liikji. nekaa taada biedeejosha - nevardarbiigaas naaves.. tad, kad veera valjaa galvaskausu, kruushu, veedera dobumu, nezinu bija kaut kaads miers. jo kailu to mirusho tu nesaisti vairs ar dziivi. vinjsh tur gulj un ir vienkaarshi jaanoskaidro vinja naaves iemesls. smagaak bija, kad volksone toreiz izvadaaja muus pa 'ledusskapjiem'.. nee, tie greedaas sakrautie kailie liikji nepaarsteidza, nebiedeeja..vinji tur vienkaarshi bija. smagaak bija tad, kad atveera vienas durvis un tur cilveeks.. cilveeks, kas kaadreiz bija dziivs. kas bija tas, kas 'nostraadaaja'? piederiibas ziimes dziivei - sarkanais krekls, tumshaas bikses, spiidoshais pulkstenis uz rokas un gredzens.. un tad tu saproti, ka shis cilveeks IR dziivojis, vinjam ir bijushas savas gaitas, ir bijusi gjimene...