Publicēta: 07:26 22.01.2008.
(Pievienota 6.rindkopa.)

Rīga, 22.janv., LETA. Varētu sagaidīt, ka tuvākajā laikā no Krievijas tiks izraidīts kāds Latvijas diplomāts Maskavā, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis.

Tā būtu Krievijas atbildes reakcija uz vakar pieņemto lēmumu izraidīt kādu Krievijas vēstniecības diplomātu, jo šīs personas atrašanās Latvijā radot apdraudējumu valsts drošībai.
"Varētu sagaidīt, ka Krievija šādi reaģēs," sacīja Teikmanis.
Kā apgalvoja vēstnieks, Latvijas diplomāti Krievijā strādā saskaņā ar Vīnes konvenciju, tādēļ kāda diplomāta izraidīšanai nebūtu pamata. Tomēr, ņemot vērā Krievijas reakciju šādos gadījumos, šāds lēmums varētu tomēr tikt pieņemts.
Līdz šim Krievijas Ārlietu ministrija nav reaģējusi uz Latvijas lēmumu. Arī Latvijas diplomāti pagaidām nav aicināti ierasties Krievijas ārlietu resorā. To Teikmanis skaidroja ar īso laika posmu, kas pagājis kopš paziņojuma par Krievijas diplomāta izraidīšanu no Latvijas.
Krievijas vēstniecība Latvijā par notikušo medijiem nesniedz nekādus komentārus.
LETA jau ziņoja, ka Latvija nolēmusi izraidīt kādu Krievijas vēstniecības diplomātu, jo šīs personas atrašanās Latvijā radot apdraudējumu valsts drošībai.
Amatpersonas oficiāli nekomentē, kurš diplomāts izraidīts.
Vakar pie Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Edgara Skujas izsaukts Krievijas vēstnieks Viktors Kaļužnijs, kuram iesniegta attiecīga nota. Pamatojoties uz kompetento valsts drošības iestāžu informāciju, ĀM konstatējusi, ka viens no Krievijas vēstniecības diplomātiem ir veicis "darbības, kas nav savienojamas ar diplomāta statusu", un minētā diplomāta atrašanās Latvijā rada apdraudējumu valsts drošībai.
Ar "darbībām, kas nav savienojamas ar diplomāta statusu", diplomātiskajās attiecībās parasti tiek saprasta spiegošana.
Pirmais un līdz šim vienīgais Krievijas diplomāta izraidīšanas gadījums Latvijā notika 2004.gada aprīlī, kad "par darbību, kas nav savienojama ar diplomāta statusu" jeb spiegošanu tika izraidīts Krievijas vēstniecības otrais sekretārs Pjotrs Uržumovs.
Satversmes aizsardzības birojs tolaik apgalvoja, ka tā rīcībā ir dokumentāli pierādīta informācija par to, ka Krievijas diplomāts mēģinājis iegūt un tālāk izmantot informāciju, kas radītu tiešus draudus Latvijas valsts nacionālajai drošībai.
Atbildot uz šo Latvijas soli, Krievija no valsts izraidīja Latvijas vēstniecības pirmo sekretāru Juri Poikānu.
Savukārt tā paša gada maija vidū Latvija atteica izsniegt iebraukšanas vīzu Krievijas Ārlietu ministrijas Otrā Eiropas departamenta direktora vietniekam Mihailam Demurinam, kurš atbildēja par attiecībām ar Baltijas valstīm un agrāk strādāja Krievijas vēstniecībā Latvijā. 2003.gadā viņš par spiegošanu tika izraidīts no Igaunijas.
Pērnā gada nogalē plašu publicitāti medijos guva divi gadījumi saistībā ar Krievijas diplomātu darbībām Latvijā.