no maajaam izgaaju 10 minuutes agraak nekaa parasti (jaa, jaa - decembrii regulaari kaveeju darbu par taam pashaam 5-15 minuuteem) un atkal satiku cilveekus, kurus ieprieksh vienmeer satiku pa celjam.. taada jociiga sajuuta ir - tu ej un tev pretii naak cilveeki, kuru sejas, gaita, pat dreebes ir tik paziistamas.. un tajaa pat laikaa - tie ir tev pavisam sveshi cilveeki.. gribeetos taa kaa pasveicinaat, bet baidies nedaudz par to, ka kaads uztvers tevi par jokaini/diivaini...
shodien pie sevis nedaudz nopriecaajos par to, ka deguns ir ciet... blaumanjbarona ielas stuurii regulaari ozh peec augu taukiem, cukura.. taa ne paaraak garshiigi.. tieshi taapeec tai konditorejai vienmeer eju garaam un nekad neiegriezhos... bet shodien, paldies dievam, neko nespeeju saost :) tiesa, ir ne tikai pozitiivaas puses shai nesaoshanas lietai.. vislielaakas probleemas shkjiet, ka man ir ar paartiku.. gribas paostiit, lai saprastu, vai shis eediens mani uzrunaa, bet...osti, cik gribi, neko nejuuti...
un veel..gaaju un atkal veeroju cilveekus... cik daudzi iet no riita tik peleekaam, pat nedaudz nelaimiigaam sejaam, acis noduurushi... bet es..es gaidu pavasari! :) un vispaar, shodien skats uz dziivi ir krietni prieciigaaks nekaa vakar, neskatoties uz to, ka guleets ir mazaak par 6 h :)